Iesākumā bija komandrinda

Nīls Stīvensons

(Neal Stephenson, In the Beginning was the Command Line)

Autortiesības Oriģināls: © 1999 Neal Stephenson, tulkojums latviešu valodā: CC-BY 2009 Valdis Vītoliņš

Anotācija

Saturs

1. Iesākumā bija komandrinda
2. Sporta auto, tanki un supermenu auto
3. Bitu dāļātāji
4. Grafiskās lietotāju saskarnes
5. Darbstaciju šķiru cīņa
6. Mušpapīrs, vilkubedre vai kas līdzīgs
7. Tehnosfēra
8. Saskarnes kultūra
9. Morloki un eloji pie tastatūras
10. Metaforu seklums
11. Linux
12. Operētājsistēmu Dižais urbis
13. Mutvārdu kultūra
14. Operētājsistēmu šoks
15. Kļūdas, atgūšanās, atjaunošana, uzticamība un citi mistiski jēdzieni
16. Memento mori
17. Kad dīvaiņi nogurst
18. Līksmība
19. Prātu daļa
20. Dieva mazais pirkstiņš

Iesākumā bija komandrinda

Divdesmit gadus atpakaļ Apple dibinātāji Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks nāca klajā ar dīvainu ideju – pārdot informācijas apstrādes mašīnas mājas lietotājiem. Viņu bizness attīstījās, un dibinātāji ar savu ideju labi nopelnīja. Bet tajā pat laikā Bils Geitss un Pols Allens nāca klajā ar vēl fantastiskāku ideju – pārdot datoru operētājsistēmu. Šī ideja bija vēl daudz dīvaināka par Džobsa un Vozņaka izvirzīto. Dators vismaz ir kaut kas taustāms. Tas atrodas kastē, kuru var pieslēgt elektrībai un raudzīties uz mirgojošām lampiņām. Operētājsistēmā nav nekā taustāma. Protams, to piegādā uz diska, bet disks patiesībā nav nekas vairāk kā kārba, kurā tas atrodas. Pats produkts ir ļoti gara nuļļu un vieninieku virkne, kas, pareizi uzstādīta un apčubināta, ļauj apstrādāt citas garas nuļļu un vieninieku virknes. Pat tie, kas saprata, kas ir datoru operētājsistēma, sliecās domāt, ka tā ir kā īpaši būvēta inženiertehniska maģija, kā brīderreakors vai U-2 izlūklidmašīna, ko nekad nebūs iespējams (augsto tehnoloģiju vārdiem izsakoties) padarīt par produktu.

Un tomēr, Geitsa un Allena dibinātās kompānijas šobrīd pārdod operētājsistēmas kā Gillete pārdod skūšanās asmeņus. Jaunas operētājsistēmu versijas tiek izlaistas it kā tās būtu Holivudas grāvēji, ar gadadienu pieminēšanu, sarunu šoviem un pasaules tūrēm. Operētājsistēmu tirgus ir tik nozīmīgs, ka cilvēki uztraucas par to, ka to ir monopolizējusi viena kompānija. Pat tehniski visneizglītotākajam cilvēkam mūsu sabiedrībā ir nojauta, ko dara operētājsistēma, un, vēl jo vairāk, viņam ir stingrs viedoklis par tās iespējām. Pat neizglītoti datoru lietotāji zina – ja jūs pārliksiet Macintosh datora programmu uz Windows datora, tā nedarbosies, un tā būtu tik pat muļķīga, smieklīga un idiotiska kļūda, kā mēģinājums uzaut zirga pakavus auto riteņiem.

Cilvēks, kas būtu ieslīdzis komā pirms Microsoft dibināšanas un pamodies tagad, iespējams, ka New York Times lasīto nesaprastu.

Raksts:
Pasaules bagātākais cilvēks izveidoja savu bagātību ar ko? Dzelzceļu? Kuģubūvi? Naftu? Nē, ar operētājsistēmu.

Raksts:
Tieslietu ministrija ķeras pie Microsoft lietas izskatīšanas par operētājsistēmu monopolstāvokli ar līdzekļiem, kas bija paredzēti 19. gadsimta laupītāju baronu apkarošanai.

Raksts:
Mana draudzene nesen paziņoja, ka viņa ir pārtraukusi sarakstīties pa e-pastu ar jaunu vīrieti. Sākumā viņš šķitis inteliģents un interesants cilvēks, bet tad viņš sācis skalot smadzenes par "PC pret Mac" tēmu.

Kas šeit ellē notiek? Un vai operētājsistēmām ir arī nākotne, vai tikai pagātne? Mans absolūti subjektīvais viedoklis ir sekojošs: tā kā es esmu pavadījis pietiekami daudz laika ne tikai lietojot, bet arī programmējot Mac, Windows, Linux un BeOS datorus, iespējams, ka tas nav pilnīgi bezjēdzīgi. Šis ir subjektīvs, vairāk pārskata, nekā zinātniskā veida raksts, un iespējams, ka tas ir tendenciozs salīdzinājumā ar rakstiem, ko jūs varat atrast ar datoriem saistītos žurnālos. Tomēr kopš Mac iznākšanas mūsu operētājsistēmas ir balstītas uz metaforām, un tāpēc pilnīgi godīgi var izmantot metaforas, kas apraksta metaforas.