Līksmība

Daudziem datoru nozares cilvēkiem ir grūti saprast kņadu ap Be Incorporated, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņi tam neredz nekādu jēgu. Tā tika dibināta 1990. gada beigās, padarot to par Linux vienaudzi. Jau no paša sākuma bija nolemts veidot jaunu operētājsistēmu, kuras dizains ir nesavietojams ar visām citām (tomēr mēs redzēsim, ka tā ir līdzīga Unix daudzās svarīgās vietās). Ja "populārs" ir tas, kas ir ievērojams, tad Be ir "nepopulāra". Tā ir slavena ar to, ka ir nepopulāra. Tā ir slavena ar to, ka tai nav nākotnes. Bet tai nav nākotnes jau ļoti ilgu laiku. 

Be misija daudz vairāk ir saprotama hakeriem, nevis vidusmēra ļaudīm. Tā ir kā nevajadzīga programmas fasāde, kas kodu rakstošiem cilvēkiem, ir vēl nepatīkamāka kā nevajadzīga atkārtošanās. 

Ja esat bijis Sanfrancisko, noteikti esat redzējis vecas celtnes, kas ir pārcietušas "seismisko atjaunošanu". Parasti tas nozīmē, ka vecu, piemēram, klasicismā celtu ēku apjož groteska mūsdienu tērauda konstrukcija. Ja pienāks jauni apdraudējumi, piemēram, ledus laikmets, tad visticamāk šīs ēkas ieskaus vēl augstāku tehnoloģiju konstrukcijas, un rezultātā šīs celtnes atgādinās senu relikviju, vai māla lausku, kas iepakota milzīgā aizsargājošā materiāla kokonā. 

Līdzīgus paņēmienus izmanto, lai nodrošinātu vecu un novecojušu operētājsistēmu darbību. Neskatoties uz to, ka vecām operētājsistēmām, atšķirībā no vecām ēkām, nepiemīt kultūras vērtība, kuru dēļ tās būtu jācenšās saglabāt. Praksē tā nenotiek. Ja strādājat ar datoru, visticamākais esat to pielāgojis. Tā ir vide, kurā strādājat katru dienu, esat ieguldījis naudu, lai tajā strādātu vajadzīgās programmas, un esat pūlējies to apgūt, lai jūs prastu to visu pareizi lietot. Tas prasa ne tikai naudu, bet arī laiku. Un laiks ir nauda. Kā jau minēju, vēlme vadīt sarežģītas tehnoloģijas ar vienkāršu saskarni, kas iekārtota ar daudziem nieciņiem un ornamentiem, ir dabīga un izplatīta aizsardzība pret sarežģīto un briesmīgo datoru pasauli. Datori mums piedāvā lielākas iespējas, nekā mēs patiesībā vēlamies. Mēs vēlamies to visu vienreiz sakārtot, vai izmantot noklusētās iespējas, ko ir piedāvājis ražotājs un atstāt visus suņus mierīgi snaužam. Bet, kad operētājsistēmā veic izmaiņas, suņi pielec kājās un sāk ņurdēt. 

Vidusmēra datoru lietotājs ir antikvārs, kam patiesībā izmaiņas nepatīk. Viņš vai viņa ir kā pilsētnieks, kas, tikko nopircis jaunu skrūvgriežu komplektu, lepni pārbauda, vai labi veras mēbeļu durvis un slīd atvilknes. Bet, ja nepieciešams pārbūvēt pagrabu un jāpievieno ūdensvads vai kanalizācija, lai ievietotu jaunu baseinu, tas tiek atvēlēts celtniekiem. Tie ir pietiekami lēti; vismaz tad, kad viņu pakalpojumu izmaksas izdala uz daudzajiem miljoniem operētājsistēmas lietotāju. 

Līdzīgi datoru lietotāji vēlas visjaunāko Pentium procesoru savos datoros, un pārlūkot tīmekli, nepūloties saprast, kā tas viss patiesībā notiek. Dažreiz tas izdodas. Piemēram, datoram var pielikt papildu operatīvo atmiņu, bez liela riska, ka tas visu sabojās.

Tomēr tik vienkārši ir tikai daži atjaunojumi. Lorenss Lesigs (Lawrence Lessig), Tieslietu departamenta galvenais pārstāvis pretmonopola prāvā pret Microsoft, stāstīja par to, ka viņš uzstādījis savā datorā jaunāku Internet Explorer, un pēc tam pazaudējis visas savas grāmatzīmes, ko izmantoja kā piezīmes tīmekļa klejojumos. Tas būtu tāpat, kā viņš būtu uzlicis savam auto jaunas riepas un atklājis, nevēlamu blakusefektu – ir pazudušas visas ceļa zīmes un norādes. Ja viņš ir kā vairums no mums, viņš tajās grāmatzīmēs noteikti bija ieguldījis ne mazumu laika. Tas ir tikai mazs piemērs, kādas nepatikšanas var radīt atjaunojumi. Draņķīgām un vecām operētājsistēmām ir tikai tāda vērtība, ka pārejot uz jaunām mēs dažkārt jūtamies tā, ka labāk nemaz nebūtu dzimuši. 

Visi jaunievedumi un tehnoloģiju iespējas, inženieriem ir jāpiedāvā tā, lai mums par to nebūtu jādomā un nebūtu jāmaina ieradumi. Ar laiku tas noved pie tā, ka operētājsistēmu aptver neaptverama programmas čaula kā milzīgs kamols no košļenes, apmetuma, iesaiņojuma materiāla un līmlentes. Hakeru žargonā to sauc par "čaumalu". Operētājsistēmai, kurai ir daudz šādu čaumalu, sauc par "čaumalainu". Hakeri ienīst darīt lietas divreiz, bet, kad tie redz kaut ko čaumalainu, viņu pirmais impulss ir izmest to laukā un sākt visu no jauna.

Ja Marks Tvens atgrieztos šodienas Sanfrancisko un apmestos kādā no seismiski atjaunotajām mājām, no iekšpuses tās ar visiem logiem un durvīm šķistu tādas pašas, kā senāk. Bet, ja viņš izietu laukā, viņš tās neatpazītu. Un, ja viņš nebūtu pazaudējis savu asprātību, viņš noteikti pajautātu, vai bija vērts ieguldīt tik lielas pūles, lai šīs ēkas saglabātu. Jebkurā brīdī kādam ir jāuzdod jautājums: vai to ir vērts saglabāt, vai tomēr labāk ir visu nojaukt un sākt no jauna? Vai mums ir nepieciešama jauna inženieru brigāde, kas nopūlas ar šķībā Pizas torņa stabilizēšanu, vai jāļauj tam nogāzties un jāuzbūvē tornis, kas stāv kā nākas?

Vecai ēkai, jaunas čaumalas uzlikšana pirmajā reizē šķiet laba ideja – tikai standarta apkope, kas šķiet gluži pamatota. It īpaši, ja nekad neesat ielūkojies pagrabā vai zem apmetuma. Bet, ja esat hakeris, kas visu laiku pavada meklējot pirmavotu, jebkura čaumala ir tikai papildu traucēklis, un jūs nespējat viņu atturēt meklēt lauzni. Vai, vēl labāk, vienkārši pamest ēku, atstāt šķībo Pizas torni brūkot, un uzbūvēt jaunu torni, KAS STĀV TAISNI.

Jau ilgu laiku atpakaļ Apple un Microsoft bija skaidrs, ka pirmās paaudzes grafiskās saskarnes sistēmām nav nākotnes, un ka agri vai vēlu tās būs jāpamet un jāveido pilnīgi jaunas. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Apple uzsāka jaunus priekšlaicīgus pasākumus, lai izstrādātu pilnībā jaunas Mac operētājsistēmas kā Pink un Taligent. Kad šie projekti izgāzās, viņi uzsāka jaunu projektu, kas saucās Copland. 1997. gadā viņi flirtēja ar ideju par Be iegādi, tomēr tā vietā viņi pārņēma Next, kam bija operētājsistēma NextStep, kas arī patiesībā bija viens no Unix veidiem. Šie pasākumi turpinājās un izgāzās atkal, atkal un atkal. Apple inženieri, lai arī bija vieni no labākajiem, turpināja likt virsū jaunas čaumalas. Viņi drošsirdīgi centās padarīt mazo tosteri par internetu saprotošu daudzuzdevumu mašīnu, un panāca to tik satraucošā veidā, kā filmu varonis, kas skrien pāri džungļu upei, pa krokodilu mugurām. Bet reālajā pasaulē agri vai vēlu krokodili beidzas, vai arī uzkāpjat kādam īpaši gudram tipam.

Runājot par Microsoft, viņi risināja šo pašu problēmu, izstrādājot jaunu sistēmu, kuru sauca par Windows NT, un kurai vajadzēja būt tiešam Unix konkurentam. NT nozīmē Jaunā tehnoloģija (New Technology), kam vajadzētu nozīmēt tiešu čaumalu noliegšanu. Un patiesi NT ieguva reputāciju kā daudz mazāk čaumalaina sistēma par kādu ar laiku kļuva MacOS; kurai nepieciešamā dokumentācija, lai tajā rakstītu programmas, bija apmēram 24 sējumos. Windows 95 bija un Windows 98 ir čaumalains, jo tie ir savietojami ar vecākajām Microsoft operētājsistēmām. Linux ar čaumalainību tiek galā tādā pašā veidā, kā eskimosi rīkojās ar vecākajiem iedzīvotājiem. Ja vēlaties izmantot vecas Linux programmu versijas, agri vai vēlu ieraudzīsiet sevi uz kūstoša ledus gabala Beringa jūrā. Viņi to var atļauties, jo praktiski visa programmatūra ir bez maksas, un pāreja uz jaunāko versiju neko nemaksā; un praktiski visi Linux lietotāji ir morloki.

BeOS lieliskā ideja bija sākt visu no tīras lapas, un izstrādāt operētājsistēmu pareizā veidā. Un tieši tā viņi arī darīja. Tā pilnīgi noteikti bija laba ideja no estētiskā skatu punkta, bet neizklausās pēc izpildāma biznesa paņēmiena. Daži cilvēki, kurus pazīstu GNU/Linux pasaulē ir neapmierināti ar Be par to, ka viņi ir uzsākuši savu donkihotisko avantūru, tā vietā, lai palīdzētu uzlabot Linux. 

Tik tiešām, tas viss ir nesaprotami, līdz uzzināt, ka uzņēmuma dibinātājs Žans Lujs Gesē (Jean-Louis Gassee) ir no Francijas – valsts, kurai Senžermenā daudzus gadsimtus pastāvēja sava, neatkarīga angļu monarhijas versija, ar saviem tiesnešiem, kronēšanas ceremonijām, valsts reliģiju, un leģionāru armiju. Tagad, tie paši kaitinošie, bet apbrīnojamie augstprāši, kas mums devuši jakobīņus, apvienotos bruņotos spēkus, Airbus un ARRET zīmes Kvebekā, piedāvā mums patiešām apbrīnojamu operētājsistēmu. Uzspļaujam jūsu anglosakšu kustībai! 

Vēlme izveidot jaunu operētājsistēmu no nulles tikai tāpēc, ka neviena esošā nebija pilnīgi pareiza, aizrāva mani tik ļoti, ka es jutu nepieciešamību to atbalstīt. Es nopirku BeBox datoru, tiklīdz tas bija iespējams. BeBox bija divu procesoru dators, ar Motorola mikroshēmām, kas bija izgatavotas tieši priekš BeOS darbināšanas. Uz tā nevarēja darboties neviena cita operētājsistēma. Un tieši tāpēc es to nopirku. Es jutos, kā nodedzinājis aiz sevis visus tiltus. Datora visredzamākā atšķirība no citiem bija divas kolonnas ar mirdzdiodēm, kuru izgaismojums lēkāja kā tahometrs, atkarībā no tā, cik noslogoti bija abi procesori. Man tas šķita jauki, un es domāju, ka ja dažus mēnešus vēlāk kompānija bankrotēs, mans BeBox būs vērtīgs kolekcionāru dārgums.

 Tagad ir pagājuši divi gadi un es rakstu šīs rindas ar savu BeBox. Mirdzdiodes (Das Blinkenlights, kā tās sauc Be kopienā) jautri mirgo, kad es nospiežu taustiņus. Be Inc. vēl arvien pastāv, lai arī ir pārstājusi ražot BeBox gandrīz tūlīt pēc tam, kad es to nopirku. Viņu lēmums radīja skumjas, tomēr tas bija diezgan prātīgs lēmums, jo aparatūras ražošana bija zaudēta spēle, un viņi pārgāja uz Mac un Mac kloniem. Tā kā arī tie darbojās ar līdzīgām Motorola mikroshēmām, kā BeBox, tas nebija pārāk sarežģīti. 

Drīz pēc tam Apple apspieda Mac klonu ražotājus un atjaunoja savas aparatūras monopolu. Kopš tā laika, vienīgās mašīnas, uz kurām var darbināt BeOs, ražo Apple. 

Ap to laiku Be gluži kā zirnekļcilvēks ar savām zirnekļa spējām, diezgan skaidri juta, ka to grasās nospiest kā vaboli. Pat ja tā nenotiktu, tas, ka Be kļuva atkarīgi no Apple – tik vāja, bet tai pat laikā tik iedomīga, atvēsināja jebkuru, kas ticēja viņu kopīgai pastāvēšanai. Uzsākuši savu krokodilu skriešanas sacensību viņi pārnesa savu sistēmu uz Intel mikroshēmām – tām pašām, kas tika izmantotas Windows darbināšanai. Diezgan drīz pēc tam, Apple paziņoja par savu jauno aparatūras līniju, kas balstīta uz Motorola G3 mikroshēmu komplektu. Kad viņi atklāja tehniskās detaļas, tas parādīja, ka Be inženieriem būtu krietni jānopūlas, lai darbinātu BeOS uz šiem datoriem. Tas būtu nogalinājis Be gandrīz tikpat droši, kā lode starp acīm, ja viņi nebūtu laicīgi pārgājuši uz Intel.

Tagad BeOS darbojas uz datoriem, kas ir neiedomājami dažādi: BeBox datoriem, veciem Mac un pamestiem Mac kloniem, Intel mašīnām, kas ir paredzētas Windows. Protams, pēdējie šodien ir visuresoši un šokējoši lēti, līdz ar to varētu domāt, ka Be par aparatūru var neraizēties. Daži vācu hakeri ir pat atraduši Das Blinkenlights aizvietotāju: tā ir īpaša plate, ko iesprauž PC savietojamā datorā, uz kura darbojas BeOS. Tas ļauj darbināt līdzīgu mirdzdiožu tahometru, ar ko bija tik populāri BeBox datori. 

Mans BeBox sāk izrādīt vecuma pazīmes. Tās izrāda jebkurš pāris gadus vecs dators, un kaut kad es to noteikti nomainīšu ar Intel datoru. Un tik un tā es to varēšu turpināt lietot, jo ir noticis nenovēršamais, un arī Linux ir paplašināts, lai darbotos uz BeBox datoriem. 

Pēc jebkuriem standartiem BeOS ir izcili pārdomāta grafiskā saskarne, kas balstīta uz stabila tehnoloģiskā pamata. Tā no pašas apakšas ir veidota, balstoties uz moderniem objektorientētiem principiem. BeOS programmatūra sastāv no pus-neatkarīgiem programmatūras vienumiem, sauktiem par objektiem, kas sadarbojas savstarpēji nosūtot ziņojumus. Arī pati operētājsistēma ir veidota no šādiem objektiem, un darbojas kā sava veida pasts vai internets, kas nogādā ziņojumus turp un atpakaļ, no objekta uz objektu. Operētājsistēma ir daudzpavedienu, kas nozīmē to, ka tā spēj iet un košļāt gumiju vienlaicīgi, kā arī dod programmētājiem plašas iespējas radīt jaunus un apturēt esošos pavedienus, vai arī veidot neatkarīgus apakšprocesus. Tā ir arī daudzprocesoru sistēma, kas nozīmē to, ka tā spēj izmantot daudzprocesoru datoru iespējas (daudzus procesorus var izmantot arī Linux un Windows NT). 

Konkrēto lietotāju uzrunāja arī tas, ka BeOS ir iebūvēta termināļa programma, kas ir analogs Linux xterm programmas logam. Citiem vārdiem sakot, ja jūs to vēlaties, ir pieejama arī komandrindas saskarne. Un, tā kā BeOS atbilst POSIX standartam, tajā var darbināt arī GNU programmas. Tas ir, lielais vairums no komandrindai paredzētām programmām, kuras GNU pūlis ir izstrādājis priekš Linux, bez iebildumiem darbojas arī BeOS termināļa logā. Tajā skaitā darbojas arī GNU izstrādes rīki kā kompilators un būvētājs, kā arī visas daudzās un ērtās piederumu programmas. Es tagad rakstu, izmantojot modernu, lietotājam draudzīgu teksta redaktoru, ar nosaukumu Pe, ko ir izstrādājis dānis Mārtens Hekelmans (Maarten Hekkelman), bet, kad man vajag zināt, cik garš ir uzrakstītais teksts, es atveru termināļa logu, un izmantoju wc. 

Kā tas tika agrāk citēts kļūdu ziņojumā, darbinieki, kas strādā Be, un programmētāji, kas raksta BeOS kodu, izskatās daudz līksmāki, par saviem kolēģiem konkurējošo operētājsistēmu izstrādē. Viņi kopumā izskatās arī daudz dažādāki. Pirms dažiem gadiem es devos uz auditoriju Be rīkotā ceļojošā reklāmas seminārā. Es tur devos ar domu, ka būšu tur viens milzīgā atbalsojošā zālē, un ka Be pārstāvji ir pelnījuši vismaz viena cilvēka auditoriju manā necilajā personā. Patiesībā es tiku tikai līdz sānejai, jo zālē jau bija simtiem studentu. Tas bija kā rokkoncerts. Viens no diviem Be inženieriem bija nēģeris, kas augsto tehnoloģiju jomā diemžēl, ir reta parādība. Otrs kaismīgi noniecināja čaumalas, un cildināja BeOS kā nečaumalainu operētājsistēmu, un nonāca līdz tam, ka pēc desmit vai piecpadsmit gadiem, kad BeOS kļūs tikpat čaumalaina kā MacOS un Windows 95, to būs jāpamet un jāveido atkal jauna sistēma no nulles. Es nedomāju, ka tā bija oficiālā Be Inc. nostāja, bet tas pilnīgi noteikti atstāja iespaidu zālē! Astoņdesmito gadu beigās MacOS bija jauka operētājsistēma māksliniekiem un radoši noskaņotiem hakeriem, un izskatās, ka tagad šīs iespējas piesaistīt pūli piemīt BeOS. Be vēstkopas ir pilnas ar hakeru vārdiem kā Vladimirs, Olafs un Pjērs, kas sūta viens otram dedzīgus komentārus lauzītā tehniskajā angļu valodā. 

Vienīgais nopietnais jautājums ir par to – vai BeOS ir vai nav paredzama nākotne.

Nesen Be tiesas noklausīšanā paziņoja, ka BeOS ir "multivides operētājsistēma", kas paredzēta multivides satura veidotājiem, un tāpēc tā nav nekāda konkurente Windows. Tas ir nedaudz liekulīgi. Atgriežoties pie autotirgotāju analoģijas, tas būtu apmēram tas pats, kā Betmena auto tirgotāja paziņojums, ka tas īsti nekonkurē ar pārējiem, jo viņa auto ir trīs reizes ātrāki un spēj arī lidot. 

Be galvenais sēdekli ir Parīzē, un, kā jau minēju, Be vēstkopās ir jūtams spēcīgs Eiropas akcents. Tajā pat laikā viņi ir nopietni piestrādājuši, lai iekarotu tirgus nišas Japānā, un nesen Hitachi savus PC ir sākuši pārdot ar BeOS. Ja man būtu jāmin uz dullo, es teiktu, ka viņi ir sākuši spēlēt Go, kamēr Microsoft spēlē šahu. Šobrīd viņi izvairās no Ziemeļamerikas, kur Microsoft ir spēcīgas pozīcijas. Viņi cenšas iekarot savu tādās pasaules daļās kā Eiropa un Japāna, kur cilvēki ir atvērtāki pret jaunām operētājsistēmām, vai vismaz tur, kur tie ir naidīgāki pret Microsoft kā tas ir ASV.

Be no ASV izvairās tāpēc, ka baidās izskatīties kā zaudētājs. Jūs riskējat izskatīties naivs, kad sakāt "Es pamēģināju BeOS un es domāju, ka..." Daudz gudrāk izskatās, ja pasakāt "Be iespējas iegūt kaut cik ievērojamu daļu piesātinātajā operētājsistēmu tirgū ir tuvu nullei." 

Tehniskajā valodā runājot, tā ir prāta daļas problēma. Un operētājsistēmu biznesā prāta daļa ir daudz vairāk kā tikai sabiedriskās attiecības. Tā tiešā veidā ietekmē arī tehnoloģijas. Visām datoram pieslēdzamajām iekārtām – printeriem, skeneriem, Palm asistentiem, Lego robotiem, kas nenāk kopā ar datoru, ir nepieciešami iekārtu dziņi. Tieši tāpat kā videoplatēm un (mazākā mērā) arī monitoriem. Pat dažādiem mātesplašu veidiem ir nepieciešami dažādi dziņi. Viss šis ar aparatūru saistītais programmu kods ir jāuzraksta, jāpārbauda, jāatkļūdo, jāatjauno un arī jāuztur. Tā kā aparatūras tirgus ir tik plašs un sarežģīts, patiesībā operētājsistēmas likteni nenosaka tas, cik tā ir tehniski laba vai tas, cik tā maksā, bet gan tas, cik plašs ir tās atbalstītās aparatūras klāsts. Linux hakeri visu kodu raksta paši, un viņi ir paveikuši neaprakstāmi labu darbu ar arvien pieaugošu ātrumu. Be Inc. dziņi bija jāraksta pašiem, lai gan, BeOS iegūstot atpazīstamību, dziņus sāka izstrādāt arī citu firmu programmētāji, kas ir pieejami Be tīmekļa vietnē. 

Bet šobrīd Microsoft pieder lielākā daļa, jo tā programmētājiem nav jāraksta visi dziņi pašiem. Jebkurš aparatūras ražotājs, piegādājot tirgū jaunu videoplati vai perifērijas iekārtu, zina, ka tā ir bezvērtīga, ja to nepiedāvā kopā ar programmu, kas tiek iekļauta Windows sistēmā, lai Windows šo iekārtu varētu izmantot. Līdz ar to, visi aparatūras ražotāji ir pieņēmuši to, ka Windows iekārtu dziņi viņiem ir jāizstrādā un jāuztur pašiem.