Kļūdas, atgūšanās, atjaunošana, uzticamība un citi mistiski jēdzieni

Linux nepastāv centralizēta organizācija, kas noteiktu kā rakstīt dokumentāciju un kļūdu ziņojumus, un katrs programmētājs tās raksta savādāk. Parasti tās ir angļu valodā, lai arī ievērojama daļa Linux programmētāju ir eiropieši. Bieži tie ir jocīgi. Un vienmēr tie ir patiesi. Ja ir noticis kas slikts tāpēc, ka programma vēl nav pabeigta, vai tāpēc, ka kaut ko ir sabojājis pats lietotājs, tas tiks pateikts pilnīgi atklāti. Komandrindas saskarne programmām ļauj ļoti viegli ik pa laikam izdot komentārus, brīdinājumus vai kļūdu ziņojumus. Pat ja programma sagrūst kā saspiesta zemūdene, parasti tā paspēj izdot īsu SOS ziņojumu. Dažkārt, kad jūs strādājat ar programmu un to apturat, jūs pamanāt, ka komandrindas logā, no kura tā tika palaista, tā ir izdevusi miriādi dažādu brīdinājumu un nekritisku kļūdu ziņojumu. It kā programma būtu jums darba laikā stāstījusi par to, ko tā dara un kā tai veicās ar uzdotajiem darbiem. 

Linux dokumentācija tiek veidota kā ”man” (saīsinājums no "manual") lapas. Jūs varat tās atvērt gan grafiskajā saskarnē (xman) gan arī komandrindas saskarnē (man). Tālāk ir ”man” lapas paraugs ”rsh” komandai:

Stop signāls aptur tikai lokālos ”rsh” procesus. Tas ir pamatoti nepareizi, bet šobrīd tas ir grūti labojams, šeit grūti aprakstāmu iemeslu dēļ.

”Man” lapās ir ļoti daudz tādu aprakstu, kas izskatās kā sulīga pilotu šķendēšanās par sašautām lidmašīnas ierīcēm. Kopējais iespaids ir tāds, kā aplūkojot gigantiskas cīņas momentus retā stroboskopa gaismā. Katrs programmētājs cīnās ar saviem šķēršļiem un kļūdām; viņš ir pārāk aizņemts, lai to visu izlabotu, un viņš godīgi to pasaka, lai lietotājiem nedotu nepamatotas cerības. 

Patiesībā jūs ļoti reti sastopaties ar nopietnām Linux kļūdām. Kad tas notiek, tas praktiski vienmēr atgadās ar kādu komerciālu programmu (daudzi programmatūras izstrādātāji izstrādā savas programmas arī priekš Linux). Operētājsistēma un tās rīki ir pārāk svarīgi lai tajos būtu nopietnas kļūdas. Esmu izmantojis Linux kopš 1995. gada un esmu redzējis daudzas lietojumprogrammas, kas beidz darboties ar krāšņu uguņošanu, bet es nekad neesmu redzējis operētājsistēmas salūšanu. Nekad. Ne reizi. Ir pietiekami daudz Linux sistēmu, kas ir darbojušās nepārtraukti mēnešiem un pat gadiem bez vajadzības tās pārstartēt. 

Komerciālās operētājsistēmas izmanto to pašu politiku attiecībā pret kļūdām, kādu padomju valstis izmantoja attiecībā pret nabadzību. Politisku apsvērumu dēļ sociālistiskās valstīs nedrīkstēja runāt par nabadzību, jo visa sistēma bija veidota tā, lai to izskaustu. Arī komerciālās operētājsistēmu kompānijas kā Apple un Microsoft nevar atzīt, ka to programmatūra ir ar kļūdām un tā nepārtraukti salūzt, tieši tāpat, kā Disnejs nedrīkst atklāt, ka Mikipele ir aktieris peles tērpā. 

Un tā ir problēma, jo programmās kļūdas pastāv. Ik pēc pāris mēnešiem Bils Geitss prezentē savas kompānijas jaunākos produktus. Un ik pa laikam tam nākas sarkt publikas priekšā. Komerciālo operētājsistēmu izstrādātāji no tā, ka tie piedāvā sistēmas par naudu, ir spiesti nekaunīgi liekuļot, uzstājot, ka kļūdas ir reti notikumi, kas visbiežāk ir kāda cita, nevis viņu vaina, un ka par to nav vērts īpaši runāt. Lai arī visi zina, ka šī poza ir absurda, tomēr to neizmanto tikai preses laidienos un reklāmas kampaņās. To izmanto visās izstrādātāja attiecībās ar klientu. Ja dokumentācija būtu uzrakstīta pareizi, katrā lapā būtu uzskaitītas visas zināmās kļūdas. Ja iebūvētā palīdzības sistēma būtu pareizi veidota, lielākā tās daļa būtu apraksti, kā tik galā ar programmas salūšanu un kā sadzīvot ar tās kļūdām.

Bet tas nenotiek. Akciju sabiedrības ir brīnišķīgs izgudrojums, un tās mums dod noderīgas lietas un pakalpojumus. Tās ir piemērotas dažādām lietām. Bet tās neprot atzīt kļūdas. Patiesībā tās nespēj atzīt pat nelielas neizdarības.

Protams, kompānijai šāda attieksme netiek izpausta tik pataloģiski, kā cilvēkiem. Vairums cilvēku saprot, ka kompāniju preses laidieni ir paredzēti akciju īpašnieku peļņas palielināšanai, nevis cilvēku izglītošanai. Dažkārt šī sistemātiskā melošana ir briesmīga, kā tas ir saistībā ar tabakas izstrādājumiem un azbestu. Saistībā ar operētājsistēmām šie meli nav tik ļauni, tie drīzāk ir tikai kaitinoši. 

Daži norāda, ka lietotāji pret šiem mārketinga meliem izveido tādas bruņas, ka, lai tās izsistu cauri, daudz efektīvāk (it sevišķi ilgtermiņā) ir izmantot patiesu informāciju. Bet operētājsistēmu tirgū šis paņēmiens vēl nav ieviests. Šobrīd tirgus attīstās pietiekami strauji, un kompānijām ir izdevīgāk, ka tām ir miljards hroniski neapmierinātu klientu, nekā miljons apmierinātu. 

Vairums Windows lietotāju un sistēmu administratoru ir sapratuši, ka, vienīgais ko darīt, ja sistēma "gļuko", ir pārstartēšana, bet ja ir nopietnas problēmas, tad ir nepieciešama jaunas sistēmas uzstādīšana no nulles. Vismaz, tas ir vienīgais viņiem zināmais veids, kas patiesībā ir viens un tas pats. Iespējams, ka Microsoft inženieriem ir dažas iekšējās zināšanas, kā tikt ar sistēmu galā savādāk, bet ja tā ir, tad viņi nekādi to neļauj uzzināt pārējiem man zināmajiem sistēmu administratoriem. 

Tā kā Linux ir nekomerciāls, pieejams bez maksas un to ir salīdzinoši sarežģīti iegūt, uzstādīt un lietot, tam nav jārada nekādas ilūzijas par to, cik tas ir uzticams. Līdz ar to, tas ir daudz uzticamāks. Ja rodas kļūda, tā uzreiz tiek pateikta visskaļākajiem vārdiem. Katrs, kam ir pietiekamas tehniskās zināšanas, var aplūkot programmas pirmkodu un noteikt kļūdas cēloni, un hakeris, kas uzņēmies atbildību par attiecīgo programmu to var izlabot ļoti ātri. 

Cik man ir zināms, Debian ir vienīgais Linux distributīvs, kam ir sava konstitūcija (http://www.debian.org/devel/constitution), bet mani patiešām iespaidoja viņu milzīgā kļūdu datu bāze (http://www.debian.org/Bugs), kas ir kā milzīga interaktīva baznīcas grāmata ar visām problēmām, kļūdām un to risinājumiem. Bet pēc būtības tā ir vienkārša. Kad man 1997. gada janvārī nācās sastapties ar Debian kļūdu, es nosūtīju vēstuli ar kļūdas aprakstu uz submit@bugs.debian.org. Manam ziņojumam uzreiz tika piešķirts reģistra numurs (6518), un svarīgums (iespējamie veidi ir kritiska, svarīga, vidēja, izlabota un vēlama) un tā tika pārsūtīta uz Debian vēstkopu. 24 stundu laikā es saņēmu piecus e-pastus, kuros bija aprakstīts, kā problēmu novērst: divus no Ziemeļamerikas, divus no Eiropas un vienu no Austrālijas. Visos bija piedāvāts tas pats risinājums, kas strādāja un novērsa problēmu. Tajā pat laikā kļūdas risinājums tika pievienots Debian kļūdu datu bāzē, un citi lietotāji, kas sastapās ar šo kļūdu, varēja atrast risinājumu paši, bez vajadzības reģistrēt jaunu pieteikumu. 

Mana pieredze ar Windows NT 4.0 uzstādīšanu dažus mēnešus vēlāk 1997. gada beigās bija stipri savādāka. Uzstādīšanas vednis vienkārši apstājās pusceļā bez jebkādiem ziņojumiem. Es atvēru Microsoft tehniskā atbalsta vietni un mēģināju sameklēt kādus dokumentus, kas varētu būt saistīti ar manu problēmu. Meklēšanas dzinējs bija absolūti bezjēdzīgs un tas nestrādāja. Tas ne tikai neparādīja meklēšanas rezultātus, tas pat neteica, kāpēc tas nestrādā. 

Beigās es nospriedu, ka vaina varētu būt mātesplatē; tā bija diezgan rets laidiens un modelis, un NT neatbalstīja tik daudz dažādu aparatūru kā Linux. Lai cik šis attaisnojums nebūtu vājš, es vienmēr tādus meklēju, lai varētu nopirkt jaunu aparatūru. Tā es nopirku jaunu mātesplati ar Windows NT Compatible logo. Ar šo plati es uzstādīju Linux bez jebkādām problēmām, un tad atkal mēģināju uzlikt Windows NT. Un atkal uzstādīšanas vednis apstājās bez jebkādiem kļūdu ziņojumiem un paskaidrojumiem. Bet tā kā tas bija dažas nedēļas vēlāk, es nolēmu apskatīt, kas jauns Microsoft tehniskā atbalsta vietnē. Diemžēl meklēšana vēl arvien nedarbojās.

Es piereģistrējos Microsoft, lai iegūtu tehniskā atbalsta identifikatoru, tad pieteicos lai reģistrētu kļūdu. Kad tika pieprasīts, ievadīju savas licences numuru un sāku pildīt instrukcijas, kas parādījās uz ekrāna. Citiem vārdiem sakot, es reģistrēju kļūdu tāpat kā Debian kļūdu bāzē. Tikai saskarne bija krāšņāka – savu ziņojumu es rakstīju grafiskajā tīmekļa formā ar teksta laukiem, kamēr Debian es vienkārši nosūtīju e-pasta telegrammu. Es zināju, ka tad, kad es nospiedīšu saglabāšanas pogu, šī informācija kļūs par Microsoft iekšējo informāciju un citi lietotāji to neredzēs. Daudzi Linux lietotāji morālu apsvērumu dēļ šādu informāciju Microsoft nesniegtu, bet es vēlējos salīdzināt. Beigu beigās es tā arī nenonācu līdz pieteikuma saglabāšanai, jo daudzās pieteikuma lapas, kuras es aizpildīju beigās noveda līdz pilnīgi tukšai lapai. Strupceļš. 

Es aizgāju uz sākuma lapu un izvēlējos pogu "Telefonisks atbalsts" un man tika iedots Microsoft tehniskā atbalsta dienesta telefons. Kad es sastādīju šo numuru, pēc daudziem pīkstieniem telefona centrāle man paziņoja ierakstītā balsī "Atvainojamies, bet jūsu sastādītais numurs ir nepareizs". 

Es atkal pamēģināju meklēšanas lapu. Tā vēl arvien nestrādāja. Tad es izvēlējos "Maksāt par incidentu" pakalpojumu. Arī tas mani izveda caur virknei tīmekļa lapu, kas beidzot nonāca strupceļā: "Jūsu norādītā lapa netika atrasta". 

Es mēģināju atkal un šoreiz nonācu līdz paziņojumam "NAV NEVIENA INCIDENTA. Jūsu identifikatoram nav neviena neizmantota incidenta. Ja vēlaties, jūs varat samaksāt par jauna incidenta atvēršanu. Spiediet OK un jums tiks sagatavota incidenta apmaksas forma..." Samaksa par incidentu bija 95 dolāri. 

Tā kā eksperiments sliecās palikt pārāk dārgs, es nolēmu pamēģināt Microsoft biežāk uzdoto jautājumu nodaļu. Neviens no biežāk uzdotajiem jautājumiem neatbilda manai problēmai. Vistuvākais ko atradu skanēja "Man ir problēmas, uzstādot Windows NT". Izskatījās, ka to bija ievietojuši reklāmas aģenti, nevis tehniski izglītoti cilvēki. 

Mans eksperiments beidzās ar to, ka uz tā datora Windows nekad arī netika uzlikts. Man mazākās pretestības ceļš bija uz tā uzlikt Debian Linux nevis Windows.

Atvērtās programmatūras pasaulē kļūdu ziņojumi ir vērtīga informācija. Publiski kļūdu ziņojumi palīdz lietotājiem un ļauj uzlabot operētājsistēmu. Publiski pieejami kļūdu ziņojumi ir tik svarīgi, ka daudzi cilvēki brīvprātīgi piesakās ar savu laiku un naudu, lai nodrošinātu kļūdu datu bāzu uzturēšanu. Slēgtā koda operētājsistēmu pasaulē iespēja ziņot par kļūdu ir privilēģija, par kuru jums ir jāmaksā liela nauda. Bet, ja jūs par to maksājat, no tā izriet, ka kļūdu ziņojumam ir jābūt slepenam. Pretējā gadījumā, tas, kas jums izmaksāja 95 dolārus, cits varētu iegūt labumu par velti! Un tomēr, nekas neliedz Windows lietotājiem izveidot savu publisku Windows kļūdu datu bāzi. 

Citiem vārdiem sakot, šis ir viens no daudziem operētājsistēmu tirgus dīvainībām, kas nav saprotamas, līdz to neaplūko plašākā kultūras kontekstā. Tas, ko Microsoft pārdod ar savu "Maksāt par incidentu" nav tik daudz tehniskā palīdzība, cik ilūzija, ka tā klienti veic kādu standarta biznesa darījumu. Un maksāšana palīdz šo ilūziju uzturēt. Ja cilvēki patiesi vēlētos uzticamu operētājsistēmu, viņi izmantu Linux, un ja viņi patiesi vēlētos tehnisko palīdzību, viņi atrastu veidus, kā to nodrošināt arī bez Microsoft. Bet patiesībā Microsoft klienti vēlas kaut ko citu. 

Tagad, kad to rakstu (1999. gada janvārī), Debian kļūdu datu bāzē ir reģistrēti aptuveni 32 000 kļūdu. Gandrīz visas no tām ir izlabotas jau labi sen. Divpadsmit kritiskas kļūdas vēl arvien nav izlabotas, vecākā no tām ir reģistrēta pirms 79 dienām. Nav izlabotas 20 svarīgas kļūdas, no kurām senākā ir 1166 dienas veca. Ir 48 nopietnas un simtiem vidēju kļūdu. 

Arī BeOS (par kuru ies runa vēlāk) ir sava kļūdu datu bāze ar savu kļūdu klasifikāciju, kurā ir arī "nav kļūda" un "Zināma īpašība" un "Netiks labota". Daži no kļūdu ziņojumiem nav nekas vairāk, kā hakeru tvaika nolaišana, kas pēc tam tiek klasificētas kā "Ņemts vērā." Piemēram, es atradu sekojošu ziņojumu, kas iesūtīts 1998. gada 30. decembrī. Tas ir apmēram pa vidu starp tādām kļūdām kā "Pele strādā ļoti dīvaini" un "BView ietvara izmaiņas nestrādā, ja BView ietvars netiek pievienots BWindow logam." 

Bet šīs ziņojums izceļas:

Diemžēl kļūdu ziņojumu datubāze nerāda iesniedzēju vārdus (lai aizsargātu no atriebības!?) un es nezinu, kas to ir rakstījis.

Lai arī es būtu parādījis, ka Debian Linux ir tehniski un morāli pārāks, ar to vien nepietiek, jo operētājsistēmu pasaule ir daudz sarežģītāka. Uz viena mana datora darbojas arī Windows NT. Kādu dienu (1999. g. janvārī), kad es atkal uzdūros problēmai, nolēmu apmeklēt Microsoft tehniskās palīdzības vietni. Šoreiz meklēšana strādāja (lai to panāktu, man gan vajadzēja sevi pieteikt kā "advancētu"). Un, tā vietā, lai parādītu nevajadzīgus B.U.J., meklētājs atgrieza divus simtus dokumentu (es izmantoju diezgan vispārīgus meklēšanas kritērijus), kas acīm redzami bija kļūdu ziņojumi, lai arī tika saukti savādāk. Citiem vārdiem sakot, Microsoft beidzot bija izveidojis kaut ko līdzīgu Debian kļūdu datu bāzei. Protams, tā izskatās un darbojas savādāk, bet tajā ir daži knifi kas nepārprotami norāda uz programmas kļūdām. 

Kā jau aprakstīju, operētājsistēmu pārdošana par naudu ir principā nepārliecinošs bizness; un, vienīgais veids, kā Apple un Microsoft to var dabūt gatavu, ir ieviest jaunas tehnoloģijas tik ātri, cik vien iespējams, un pieradināt lietotājus noticēt maksāt par tēlu. Apple gadījumā tā ir vīzija par radošu domātāju, bet Microsoft gadījumā tas ir respektabla tehno-biznesmeņa imidžs. Tieši tāpat kā Disnejs, kas pelna naudu pārdodot saskarni – burvju spoguli. Tam ir jābūt perfekti nospodrinātam, citādi ilūzija sabruks un pazudīs kā mirāža.

Izskatās, ka līdz pat nesenam laikam, cilvēkus, kas rakstīja slēgto operētājsistēmu dokumentāciju un veidoja tehniskā atbalsta vietnes, vadīja sabiedrisko attiecību vai juridiskais departaments, kas kaut vai neapzināti nespēja pieņemt faktu, ka programmās ir kļūdas, un ka saskarnei var būt "mirgojošā divpadsmit" problēma. Viņi nespēja saprast patieso lietotāju grūtības. Tāpēc arī tīmekļa vietnes bija bezjēdzīgas, un pat tehniski izglītotiem cilvēkiem neko vairāk kā niknuma lēkmi tajās nebija iespējams atrast. 

Kad Apple aicina uz sadarbību, mēs vēlamies cerēt, ka viņi patiešām cenšas kā labāk. Mēs visi vēlam Apple labu, tāpēc, ka Bils Geitss ir viņus apvainojis ar savu viduvējību, un tāpēc, ka viņiem ir labs tēls. Bet, kad to dara Microsoft, praktiski jebkurš kļūst par paranoisku konspiratoru: droši vien viņi kaut ko slēpj no mums! Un viņi ir tik ietekmīgi! Viņi grib mūs padarīt trakus! 

Šis sadarbības veids ar saviem klientiem atgādina Centrāleiropas totalitāros režīmus 20. gadsimta divdesmitajos gados. Nāk prātā Orvela un Kafkas darbi. Tas nevarēja pastāvēt ilgāk par Berlīnes mūri, un tagad arī Microsoft ir publiski pieejama kļūdu ziņojumu bāze. To sauc savādāk, un to ir grūti atrast, bet tā ir. ¹

Microsoft ir piemērojies sabiedrības divu līmeņu struktūrai ar elojiem un morlokiem. Ja esat elojs, uzstādiet Windows, sekojot vednim, ceriet uz to labāko un muļķīgi ciešat, ja kaut kas neiet. Ja esat morloks, ejiet uz tīmekļa vietni, pasakiet, ka esat "advancēts", sameklējiet kļūdu un centieties iegūt patiesību no Microsoft inženiera.

Bet, tad, kad Microsoft to ir izdarījis, atkal parādās jautājums vai ir kāda jēga no operētājsistēmu biznesa. Klienti ir gatavi maksāt 95 dolārus tikai tik ilgi, kamēr tie, kas nemaksā, tādu iespēju neiegūst. Tas liek turēt lietotājus izolācijā un uzturēt ilūziju, ka kļūdas ir reta parādība. Bet, ja visas kļūdas ir redzamas publiskā Microsoft datu bāzē, viss izmainās. Neviens nemaksās 95 dolārus, jo ir liela varbūtība, ka kāds cits šo kļūdu jau ir atklājis, un ka ir pieejami padomi, kā ar to tikt galā, bez maksas publiskā tīmekļa vietnē. Un jo lielāka paliek kļūdu ziņojumu datu bāze, jo vairāk kļūs skaidrs, ka gan Microsoft, gan konkurentu operētājsistēmās ir tikpat daudz kļūdu. Tas nav nekāds negods. Kā jau minēju, Debian datu bāzē šobrīd ir 32 000 kļūdu ziņojumi. Bet tas nostāda Microsoft tādā pašā stāvoklī kā visus citus, un tiem ir daudz grūtāk noticēt (tiem, kas vēlas ticēt), ka Microsoft ir savādāks. 

1. ^ Nekas daudz šajā jomā nav mainījies. Atrast informāciju par Windows kļūdām ir tikpat grūti kā pirms 10 gadiem.