Brīvā programmatūra
Lai programma būtu brīvā programmatūra, tai jāizpildās sekojošiem četriem nosacījumiem (t.s. "brīvībām"):
- Brīvi izmantot programmu jebkuriem nolūkiem. 1
- Brīvi pētīt un mainīt programmas pirmkodu.
- Brīvi kopēt un izplatīt sākotnējo programmas versiju, lai palīdzētu savam kaimiņam u.c. 2
- Brīvi izplatīt savu mainīto un uzlaboto programmas versiju, tādējādi nodrošinot labumu sabiedrībai. 3
Ja programmatūra atbilst šiem kritērijiem, programmas lietotājs to var droši izmantot, nebaidoties, ka pēc laika tā būs pieejama tikai par maksu (kā tas var būt ar bezmaksas bet nebrīvo programmatūru), ka to kāds varētu monopolizēt vai pārtraukt izlaist.
Terminu brīvā programmatūra (Free software) ieviesa Ričards Stallmans, cīnoties par programmatūras lietotāju tiesībām.
Dažkārt uz brīvās programmatūras bāzes nevar izveidot slēgtā koda jeb īpašniekprogrammatūru, kas ierobežo brīvās programmatūras izmantošanu komerciālos nolūkos.
Atvērtā pirmkoda programmatūra
Lai atvieglotu brīvās programmatūras komerciālu ražošanu un izmantošanu, dažkārt mēdz ierobežot 4. brīvību, vēl retāk arī 3. brīvību. Programmatūru ar šādiem ierobežojumiem sauc par atvērtā pirmkoda programmatūru.
Atvērtā koda programmatūrai katrs var pētīt tās kodu un to mainīt atbilstoši savām vajadzībām. Parasti šo programmatūru var brīvi izplatīt tālāk gan sākotnējā, gan mainītajā versijā, bet var būt minētie brīvību ierobežojumi. Piemēram: lai programmatūras autors nodrošinātu kvalitāti un garantijas, mainīto programmas versiju nevar izplatīt tālāk ar sākotnējo nosaukumu; vai arī prasība, ka programmatūru var komplektēt un izplatīt kopā tikai ar brīvo/atvērtā pirmkoda programmatūru. Atvērtā pirmkoda programmatūru var izmantot, lai uz tās bāzes veidotu slēgtā koda, nebrīvo jeb īpašniekprogrammatūru.
Jēdzienu atvērtā pirmkoda programmatūra (Open source) ieviesa Ēriks Reimonds un Tims Oreilijs, pielāgojot brīvās programmatūras idejas komerciālai izstrādei un lietošanai.
Vairāk par atvērtā koda licencēm skatīt šeit.
Jautājumi un atbildes
Gan brīvo, gan atvērtā koda programmu var izmantot jebkuros nolūkos, t.sk. komercijā un ieročos 4. Programmas, kuras var izmantot tikai nekomerciāliem vai nemilitāriem nolūkiem nav atvērtā koda programmas, jo ierobežo 1. brīvību — "Brīvi izmantot programmu jebkuriem nolūkiem".
Maldus par ierobežojumiem komerciālai izmantošanai izplata nezinoši programmu lietotāji, kas neatšķir bezmaksas slēgtā koda/nebrīvās programmas no atvērtā koda/brīvajām programmām.
Bieži vien slēgtā koda īpašniekprogrammatūru mārketinga nolūkos izplata bez maksas. Cenā atšķirības nav, tomēr ir cita būtiska atšķirība. Tā kā slēgta koda programmatūras pirmkods nav katram pieejams, jūs neesat pasargāti, no tā, ka:
- Šī programmatūra kādu brīdi var kļūt par maksas produktu, un nevienam citam nebūs iespējas to turpināt izplatīt bez maksas.
- Šī programmatūra vienu brīdi var apstāties, spiežot jūs samaksāt, un jūs nespēsiet atrast, kur un kā šī "īpašība" ir ielikta.
- Tehnisko atbalstu jums var sniegt tikai viens ražotājs. Jūs nevarat izvairīties no viņa noteikumiem un viņš var kļūt par monopolistu. Jūs paliksiet pie sasistas siles, ja šis ražotājs bankrotēs, vai viņš pārtrauks uzturēt jūsu izmantoto produktu.
- Brīvā programmatūra vienmēr ir arī atvērtā pirmkoda programmatūra, jo atvērtā pirmkoda programmatūras nosacījumi ir "maigāki" par brīvās programmatūras nosacījumiem.
- Brīvo programmatūru bieži sauc par atvērtā pirmkoda programmatūru. Tas nav nepareizi bet ir neprecīzi. Jebkuru programmu, ko var saukt par atvērtā pirmkoda, nevar saukt par brīvo programmatūru.
Ričards Stallmans uzsver, ka programmas pirmkoda pieejamība nav pietiekama pilnīgi brīvai programmatūras lietošanai (un šeit viņam ir taisnība). 5
Ēriks Reimonds uzsver, ka brīvās programmatūras noteikumi neņem vērā programmatūras ražotāja intereses, un tas bremzē brīvās programmatūras attīstību (un šeit viņam ir taisnība).
Atklātais un atvērtais kods tīmeklī ilgu laiku ir pastāvējuši kā sinonīmi, lai arī "atvērtais kods" ir ticis lietots biežāk nekā "atklātais kods". LZA Terminu datubāzē atklātā pirmkoda programmatūra tika minēta kā pirmā iespēja, bet atvērtā pirmkoda programmatūra kā alternatīva iespēja.
Tomēr saskaņā ar 2009. gada 18. septembra lēmumu (prot. Nr. 336, teksts nav publiski pieejams), tomēr ir nolemts kā oficiālo terminu izmantot vārdkopu atvērtais kods, jeb precīzāk — atvērtā pirmkoda programmatūra.
Vairāk par atvērto kodu skatīt
- ^ Tas ir svarīgi, jo ir grūti iepriekš paredzēt visus iespējamos "pareizos" nolūkus.
- ^ Šis nosacījums neļauj izstrādātājam nodrošināt lielākas privilēģijas kā pārējiem.
- ^ Dažas brīvās programmatūras licences neļauj būvēt slēgtā koda programmatūru uz brīvās programmatūras bāzes.
- ^ Lai gan debates par lietošanu tikai "labos" nolūkos paceļas ik pa laikam, tās vienmēr beidzas ar to, ka nevar iepriekš noteikt, kas ir "labi", un kas — "ļauni" nolūki.
- ^ Piemēram, Microsoft "shared source" licence ļauj kodu tikai pētīt, bet neļauj to mainīt, tāpēc tā nav pat atvērtā pirmkoda programmatūras licence.
