Tehnosfēra

Unix ir vienīgā operētājsistēma, kuras grafiskā saskarne (kuru sauc par X logu sistēmu – X Windows System) ir atdalīta no operētājsistēmas vārda "atdalīts" normālajā izpratnē. Vārdu sakot, Unix var darboties tikai komandrindā bez logiem, ikonām, peles u.t.t., in tik un tā Unix ir iespējams izdarīt pilnīgi visu, kas ir nepieciešams. Bet citām operētājsistēmu (MacOS, Windows, BeOS) grafiskā saskarne ir tik saistīta ar operētājsistēmu, ka vai nu tās darbojas grafiskajā režīmā, vai tās praktiski nedarbojas. Līdz ar to, grafiskā saskarne nav atdalīta no operētājsistēmas – tā ir neatņemama operētājsistēmas sastāvdaļa – pie tam lielākā, resursu ēdelīgākā, sarežģītākā un visgrūtāk izveidojamā daļa. 

Lai pārdotu produktu, tam jābūt atbilstošai cenai un iespējām. Ja ir pieejamas bezmaksas operētājsistēmas, ar cenu pārdevēji sacensties nevar, un tāpēc tie sacenšas ar iespējām. Tas nozīmē, ka viņi viens otru pārspēj iekļaujot arvien jaunas lietas, kas agrāk netika uzskatītas par operētājsistēmas daļu, tajā skaitā grafisko saskarni. Šī sacensība daudz ko izskaidro kompāniju uzvedībā. 

Piemēram, tas izskaidro, kāpēc Microsoft iekļāva operētājsistēmā tīmekļa pārlūkprogrammu. Iegūt bezmaksas pārlūkprogrammu ir tikpat vienkārši cik bezmaksas operētājsistēmu. Ja gan operētājsistēma, gan pārlūkprogramma ir pieejama bez maksas, šķiet, ka ar to nav iespējams nopelnīt naudu. Bet, ja pārlūkprogramma tiek iekļauta operētājsistēmā, un abus piebāž ar jaunām īpašībām, var iegūt pārdodamu produktu. 

Ignorējot faktu, ka šāda pieeja valdību pretmonopola juristus padara trakus, šādai stratēģijai ir jēga. Vismaz, tādā gadījumā, ja uzskata (kā to, šķiet, dara Microsoft vadība), ka operētājsistēma ir jāaizstāv par katru cenu. Patiesais jautājums ir, vai katra jaunā tehnoloģiju tendence, kas parādās, ir jāizmanto kā balsts operētājsistēmas dominances saglabāšanā? Saskaroties ar pasaules tīmekļa fenomenu, Microsoft nācās izstrādāt labu pārlūkprogrammu, un viņi to izdarīja. Un tad viņiem bija izvēle – viņi to varēja pārnest uz daudzām citām operētājsistēmām, kas nodrošinātu Microsoft pārlūkprogrammas pozīcijas neatkarīgi no operētājsistēmu tirgus daļām; un viņi varēja to piegādāt tikai ar vienu operētājsistēmu, liekot cerības uz to, ka šī sistēma šķitīs tik seksīga, ka tas ļaus noturēt dominējošo tirgus pozīciju. Problēma ir tā, ka tad, kad Microsoft operētājsistēmu tirgus daļa sāks samazināties (un tā kā tagad tā ir ap 90 procentiem, tā var iet tikai uz leju), tā vilks uz leju arī visu pārējo. ¹ 

Ģeoloģijas stundā jums droši vien tika mācīts par to, ka visa dzīvība uz Zemes pastāv plānā čaulā, ko sauc par biosfēru. Tā ir ieslēgta starp tūkstošiem kilometru iežiem apakšā un aukstu, radioaktīvu tukšumu augšā. Kompānijas, kas pārdod operētājsistēmas atrodas līdzīgā tehnosfērā. Apakšā ir tehnoloģijas, kas kļuvušas par bezmaksas. Augšā ir tehnoloģijas, kas vēl nav izstrādātas, vai arī ir tik trakas un hipotētiskas, ka vēl nav pārvērstas par produktiem. Tāpat kā Zemes biosfēra, arī tehnosfēra, salīdzinot ar to, kas ir augšā un apakšā, ir ļoti plāna. 

Galvenā atšķirība ir tā, ka tehnosfēra pārvietojas daudz straujāk. Daudzviet uz Zemes ir ar fosilijām bagātas vietas, kur ir skelets pie skeleta, un jaunākie skeleti pārklāj vecākus, kas ir apakšā. Principā, tā tas varētu turpināties uz leju līdz pat pirmajiem vienšūnas organismiem. Un nedaudz piepūlējot iztēli, kļūst skaidrs, ka ar laiku arī mēs kļūsim par fosilijām, un virs mums būs kādu attīstītāku organismu fosilijas. 

Internets ir programmatūras fosiliju krātuve, līdzīgi kā Lebrē (La Brea) purvs – dzīvajām būtnēm. Viss, kas tur parādās, ir pieejams (varbūt nelegāli, bet) par brīvu. Tādu kompāniju kā Microsoft vadībai atliek vien pierast, ka, atšķirībā no citām nozarēm, miljonu dolāru tērēšana jaunā tehnoloģijā, piemēram: pārlūkprogrammā, var novest vien pie tā, ka dažus gadus vai pat mēnešus vēlāk tāds pats vai vēl labāks produkts ir pieejams internetā bez maksas. 

Turpinot investēt jaunās tehnoloģijās un pievienojot jaunas iespējas, viņi var turēties vienu soli priekšā fosilizācijas procesam, bet jau pēc dažām dienām viņi ir kā mamuti Lebrē purvā, kam jāliek lietā viss kāju spēks, lai izrautos no dubļiem, kas vēlas tos aprīt. 

Lai izdzīvotu šajā biosfērā, kompānijai ir vienlaicīgi nepieciešami asi ilkņi un lielas, platas pēdas, un Microsoft ir slavens ar to, ka tam tie piemīt. Bet citu mamutu bradāšana ļauj izdzīvot tikai uz īsu brīdi. Cīnoties par nenoslīkšanu fosiliju purvā, šīs kompānijas aizmirst par to, kas ir virs biosfēras – jaunās tehnoloģijas. Citiem vārdiem sakot, tām ir jāpaļaujas uz saviem primitīvajiem ieročiem un nežēlīgajiem izdzīvošanas instinktiem, bet ir arī jāattīsta spēcīgas smadzenes. Apmēram to Microsoft cenšas darīt savās pētījumu laboratorijās, pa labi un pa kreisi pieņemot darbā gudrus cilvēkus. (Šeit man ir jāpiebilst, ka man ir labi pazīstami daži no tiem, tomēr sarunājoties ar viņiem mēs nerunājam par darbu, un man nav ne jausmas ar ko īsti viņi tur nodarbojas. Par Microsoft es esmu daudz vairāk iemācījies, izmantojot Linux, nekā es to jebkad būtu iemācījies, izmantojot Windows.) 

Kā tad īsti Microsoft pelna naudu? Šodien tas pelna naudu no tirgus pārvaldības. "Pārvaldība" nozīmē to, ka nauda tiek iegūta, izmantojot priekšrocības, ko rada zināšanas par cenu starpību dažādās tirgus vietās. Microsoft pelna naudu no tā, ka dažādām tehnoloģijām dažādos laikos ir dažāda cena. Īslaicīga peļņa parādās no savlaicīgām zināšanām, par kurām tehnoloģijām cilvēki nākamgad būs gatavi maksāt naudu, un cik ilgi pēc tam šīs tehnoloģijas varēs iegūt par brīvu. 

Līdz ar to, Apple un Microsoft gāž lietotājiem virsū "jaunas iespējas" atkal un atkal, cerot, ka nepārtraukta tehnisko jauninājumu straume, kopā ar lietotāju uzticības fenomenu, ļaus novērst to skatus no tā, ka viņiem ir pieejamas labākas un lētākas operētājsistēmas. Jautājums ir par to, vai tam ir jēga arī ilgtermiņā. Ja Microsoft ir tādā pašā atkarībā no savas operētājsistēmas kā Apple no savas aparatūras, tad viņi liks visu mantu, ieskaitot lietojumprogrammas un tehnoloģijas uz tām. Viņu izdzīvošana būs atkarīga no divām lietām: arvien jaunu iespēju pievienošana, lai lietotāji nepārietu uz lētākām alternatīvām, un ilūzijas nodrošināšana, ka klienti, par to maksājot, savu naudu ir izdevuši par kaut ko vērtīgu. 

Pēdējais ir patiesi dīvains un interesants kultūras fenomens.

1. ^ Un tieši tā tagad arī notiek.