Prev
Darbstaciju šķiru cīņa
Next
Tehnosfēra

Mušpapīrs, vilkubedre vai kas līdzīgs

Kad Geitss un Allens ieviesa programmatūras pārdošanas biznesu, viņus kritizēja gan hakeri, gan skaidri domājoši biznesa cilvēki. Hakeri saprata, ka programmatūra ir tikai bitu virknes, un iebilda pret ideju tās pārdot. Daļēji šie iebildumi bija morālas dabas. Hakeri ir cēlušies no zinātniskās un akadēmiskās pasaules, kur obligāti ir nepieciešams sava darba rezultātus parādīt publiski. Daļēji tie bija arī praktiski – kā gan var pārdot to, ko var elementāri nokopēt? Biznesmeņi, kas daudzās jomās ir pilnīgs hakeru pretmets, izvirzīja savus iebildumus. Pieraduši pie tosteru un apdrošināšanas līgumu pārdošanas, viņiem pilnīgi dabiski nebija saprotams, kā no garas nuļļu un vieninieku kopas var radīt pārdodamu produktu.

Acīm redzami, Microsoft neievēroja šos iebildumus, un tāpat arī Apple. Bet šie iebildumi vēl joprojām ir spēkā. Vislielākajam hakeru hakerim Ričardam Stallmanam, tik ļoti nepatika programmatūras pārdošanas prakse, ka 1984. gadā (tajā pašā gadā, kad tika uzsākta Makintošu pārdošana) viņš neizturēja un nodibināja Brīvās programmatūras fondu (Free Software Foundation), kas uzsāka darbu pie GNU projekta. GNU ir rekursīvs saīsinājums no GNU Nav Unix (GNU's Not Unix), bet tas ir joks, jo patiesībā GNU pilnīgi noteikti ir Unix pēc būtības. Tā kā "Unix" zīmols tajā laikā piederēja AT&T, Stallmans to nevarēja saukt par Unix, un tāpēc viņš, papildu drošībai, nosaukumā norādīja, ka tas NAV Unix. Neskatoties uz nepārspējamo Stallmana talantu un viņa sekotāju pūlēm, viņu brīvā Unix projekts pret Microsoft un Apple bija kā mēģinājums ar karoti izrakt metro. 1. Tā tas bija līdz brīdim, kad parādījās Linux, bet par to vēlāk. 

Bet pamata ideja, ka operētājsistēmu var izveidot no nulles ir pilnīgi pamatota un izpildāma. Tas ir darīts neskaitāmas reizes. Un tas izriet no operētājsistēmu dabas. 

Operētājsistēma nav obligāta. Nav nekādu principiālu šķēršļu, kas pieredzējušam programmētājam liegtu rakstīt programmu no nulles, apstrādājot tādas zema līmeņa darbības kā lasīšana no un rakstīšana diskā, punktu attēlošana uz ekrāna. Pasaules pirmos datorus programmēja tieši tā. Bet, tā kā vairumam programmu ir nepieciešamas vienas un tās pašas darbības, šādā veidā būtu jāiegulda daudz atkārtota darba. 

Bet hakerim nekas nav sliktāks par atkārtotu darbu. Pirmais, ko iemācās jebkurš programmētājs rakstot programmu ir – vispārināt, vispārināt un vispārināt. Lai padarītu kodu maksimāli elastīgu un modulāru, problēma tiek sadalīta daudzās mazākās operācijās, kuras var atkārtoti izmantot dažādos gadījumos. Rezultātā, lai arī operētājsistēmas izveide nav tehniski nepieciešama, tās izveide bija neizbēgama. Operētājsistēmas pamats nav nekas vairāk, kā bibliotēkas ar visbiežāk izmantojamo kodu, kas uzrakstīts tikai vienreiz (un, cerams, uzrakstīts labi) un kas ir pieejams katram, kam tas ir nepieciešams. 

Līdz ar to, slēgta, īpašniekam piederoša operētājsistēma ir nepareiza pēc būtības. Tā ir pretrunā ar operētājsistēmas galveno mērķi. Un tik un tā ir neiespējami to paturēt slepenībā. Pirmkodu – programmētāju rakstītās sākotnējās teksta rindas – var paturēt slepenībā. Bet operētājsistēma kopumā ir daudzas mazas funkcijas ar precīzi aprakstītu darbību. Tieši to, ko šīs funkcijas veic, ir nepieciešams aprakstīt publiski, pretējā gadījumā operētājsistēma programmētājiem ir absolūti bezvērtīga – viņi nevar izmantot funkcijas, ja skaidri nezina ko tās dara. 

Vienīgais, ko var paslēpt ir tas, kā tieši funkcijas to dara. Bet, ja ir zināms ko tās dara, parasti ir diezgan vienkārši (ja jūs esat hakeris) uzrakstīt savu funkciju, kas dara tieši to pašu. Tas var prasīt laiku, un tas var būt apnicīgi un nepateicīgi, bet vairumā gadījumu tas nav pārāk grūti. 

Programmēšanā tāpat kā rakstniecībā grūtākais nav rakstīšana, bet gan izlemšana, ko rakstīt. Bet komerciālo operētājsistēmu ražotāji to jau ir izdomājuši un savus lēmumus ir publicējuši. 

Tas ir labi zināms jau sen atpakaļ. MS-DOS ir rakstīts, vadoties no konkurējošā ProDOS. WINE programma implementē Windows darbību Linux operētājsistēmas iekšienē (t.i., ar Wine Windows ir ielikts Linux gluži vai kā kuģis pudelē). Arī Unix operētājsistēma, kas, lai arī ir daudz pilnīgāka par DOS, ir vairākkārt izveidota (praktiski) no nulles Sun, Hewlett-Packard, AT&T, Silicon Graphics, IBM un citās kompānijās. 

Citiem vārdiem sakot, cilvēki jau tik daudz reizes ir pārrakstījuši operētājsistēmu bāzes kodu, ka klasiska (bez grafiskās saskarnes) operētājsistēma ir tik parasta lieta, ka to var radīt no jauna praktiski par velti. Geitss un Allens šodien vairs nepārdod MS-DOS,viņi to nespēj pat piedāvāt par velti, jo par velti ir pieejamas daudz spēcīgākas operētājsistēmas. Arī pirmās Windows versijas (izlaistas pirms 1995. gada) ir kļuvušas nevērtīgas, jo nav vērts iegādāties to, ko Linux spēj emulēt bez maksas. 

Šajā aspektā operētājsistēmas ir stipri atšķirīgas no, piemēram, automašīnām. Pat vecam auto ir kaut kāda vērtība. To var nodot metāllūžņos, izjaukt rezerves daļās. Ražotām precēm vērtība dilst pamazām, tās novecojot attiecībā pret modernākiem produktiem. 

Bet operētājsistēmu liktenis ir kļūt par bezmaksas. 

Microsoft ir lieliska lietojumprogrammu ražotāja kompānija. Lietojumprogrammās, piemēram, Microsoft Word, inovācijas lietotājiem dod reālus, taustāmus labumus. Inovācijas var būt gan jaunas meklēšanas tehnoloģijas, kas nāk no izpētes laboratorijām, bet var būt arī no vizuļu un grabuļu sērijas, tomēr jebkurā gadījumā tās parasti ir bieži pielietojamas un dara lietotājus laimīgus. Un Microsoft ir ceļā, lai kļūtu par lielisku izpētes kompāniju. Bet Microsoft nav lieliska operētājsistēmu izstrādes kompānija. Un tas nav tāpēc, ka viņu operētājsistēmas ir sliktas no tehnoloģiskā viedokļa. Protams, Microsoft operētājsistēmām ir savas problēmas, bet tās ir daudz labākas, nekā tās ir bijušas, un tās ir atbilstošas vairumam cilvēku.

Kāpēc tad Microsoft nav lieliska operētājsistēmu kompānija? Tāpēc, ka operētājsistēmas daba ir tāda, ka tā ir bezjēdzīga, ja to izstrādā tikai viena kompānija. To darīt ir nepateicīgi. Lietojumprogrammas dod iespējas miljoniem lietotāju, bet operētājsistēma ierobežo dažus tūkstošs īdzīgu programmētāju. Tāpēc operētājsistēmu ražotāji mūžīgi būs jebkurā augsto tehnoloģiju sliktajā sarakstā. Lietojumprogrammas lieto lietotāji, kuru lielākā problēma ir apjēgt visas programmas iespējas, bet operētājsistēmas urķē hakeri, kurus kaitina tās ierobežojumi. Microsoft operētājsistēmu bizness ir veicies daudzmaz labi tikai tāpēc, ka tas ir devis līdzekļus lietojumprogrammu izstrādei un gudru pētnieku noalgošanai. Tagad no tā vajadzētu atbrīvoties tāpat, kā no raķetes pirmās pakāpes starta paātrinātāja. Jautājums ir tikai par to, vai Microsoft ir uz to spējīgs. Vai tas ir piesiets operētājsistēmu pārdošanai tāpat kā Apple aparatūras ražošanai?

Atcerieties, ka Apple spēju monopolizēt aparatūras ražošanu daži zinoši novērotāji savā laikā uzskatīja par lielu Apple priekšrocību attiecībā pret Microsoft. Tajā laikā šķita, ka tas viņus nostāda daudz spēcīgākā pozīcijā. Tomēr beigās tas viņus gandrīz nogalināja un var nogalināt nākotnē. Apple problēma ir tā, ka lielāka daļa pasaules datoru lietotāju vēlas izmantot lētāku aparatūru. Bet MacOS uz lētas aparatūras nestrādā un cilvēki pārgāja uz Windows. 

Aizstājiet „aparatūra" ar "operētājsistēmas" un "Apple" ar "Microsoft" un redzēsiet, ka tas pats notiek atkal un atkal. Microsoft dominē operētājsistēmu tirgū. Tas dod viņiem naudu un šobrīd izskatās, ka tā ir lieliska ideja. Bet ir pieejamas labākas un lētākas operētājsistēmas, un to popularitāte aug tajās pasaules daļās, kas nav tik piesātinātas ar datoriem kā ASV. Desmit gadus vēlāk vairums datoru varētu izmantot šīs lētākās operētājsistēmas. Bet šajās operētājsistēmās jau no pašiem pirmsākumiem nestrādā neviena Microsoft lietojumprogramma, līdz ar to šie cilvēki izmantos kaut ko citu. 

Pateikšu tiešāk: katru reizi, kad kāds izvēlas izmantot ne-Microsoft operētājsistēmu, protams, Microsoft operētājsistēmu nodaļa pazaudē klientu. Bet ar to viss nebeidzas, jo klientu pazaudē arī Microsoft lietojumprogrammu nodaļa. Tas nav nekas sevišķs, kamēr vairums izmanto Microsoft operētājsistēmas. Bet tiklīdz Microsoft tirgus daļa sāks iet uz leju, Redmondas ļaudīm matemātika sāks rādīties drūma. 

Šo argumentu varētu atspēkot, norādot, ka Microsoft var pārkompilēt savas lietojumprogrammas darbināšanai citās operētājsistēmās. Bet tas runā pretī korporācijas parastajiem instinktiem. Atkal ir pamācošs gadījums ar Apple. Kad Apple lietas sāka iet uz leju, viņi varēja pārnest savu operētājsistēmu uz PC aparatūru. Bet viņi to nedarīja. Tā vietā viņi mēģināja izveidot savu vislabāko aparatūru, pievienojot jaunas iespējas un paplašinot produktu klāstu. Bet tas padarīja viņu operētājsistēmu vēl atkarīgāku no šīs īpašās aparatūras, un beigās tas visu pasliktināja vēl vairāk. 

Kad Microsoft operētājsistēmu pasaule tiks apdraudēta, viņu korporatīvie instinkti liks viņiem pievienot savās sistēmās vēl vairāk iespēju, un pārtaisīt savas lietojumprogrammas, lai tās izmanto šīs īpašās operētājsistēmu iespējas. Bet tas tikai palielinās viņu lietojumprogrammu atkarību no operētājsistēmas, kuras tirgus daļa iet uz leju, un viņiem no tā beigās būs tikai sliktāk. 2

Operētājsistēmu tirgus ir kā nāvīgs slazds, mušpapīrs vai muklājs. Ir tikai divi iemesli investēt Apple vai Microsoft:

  1. Katra no šīm kompānijām ir līdzatkarīga ar saviem klientiem. Klienti vēlas ticēt, ka Apple un Microsoft piedāvā tiem to, ko viņi vēlas.
  2. Abas kompānijas izmisīgi strādā, pievienojot savām operētājsistēmām arvien jaunas iespējas, kas vismaz uz kādu laiku nodrošina klientu lojalitāti. 

Stāsta tālāka daļa pamatā būs par šiem diviem tematiem. 

Prev
Darbstaciju šķiru cīņa
Next
Tehnosfēra
  1. ^ Viens no neveiksmes iemesliem bija arī tas, ka viņi izvēlējās pārāk modernu mikrokodola dizainu, ko pat mūsdienās spēj veiksmīgi realizēt tikai salīdzinoši vienkāršās t.s. iegultajās iekārtās.
  2. ^ Microsoft šo fāzi, kad visiem Microsoft produktiem vajag visus citus Microsoft produktus, ir praktiski sasniedzis.
Tags:
Created by Valdis Vītoliņš on 2009-12-21 19:50
Last modified by Administrator on 2016-04-01 12:19
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License