Mutvārdu kultūra

Unix ir grūti iemācīties. Mācību process ir pilns ar mazām atklāsmēm. Parasti, kad jūs nonākat līdz vēlmei uzprogrammēt savu rīku vai programmu, jūs atklājat, ka kāds cits to jau ir izdarījis un tas ir ieslēpts kādā jocīgā mapē vai failā, kuru esat redzējis, bet līdz šim neesat sapratis tā nozīmi.

Piemēram, ir komanda (maza programma, kas ir operētājsistēmas daļa), ko sauc whoami. Tā pasaka, kas pēc datora domām jūs esat. Unix datorā jūs vienmēr esat pieteicies ar noteiktu lietotāja vārdu – parasti ar jūsu paša vārdu. Tas, ar kuriem failiem jūs varat rīkoties, un kuras programmas lietot, atkarīgs no jūsu identitātes. Kad es sāku lietot Linux, es strādāju uz tīklam nepieslēgta datora ar savu vienīgo lietotāja identifikatoru, un, kad es pirmo reizi saskāros ar whoami, man tas likās jocīgi. Bet, kad jūs esat pieteicies kā viena persona, jūs īslaicīgi varat kļūt par kādu citu, lai piekļūtu citiem failiem. Ja jūsu dators ir pieslēgts internetam, jūs varat pieslēgties citiem datoriem, ja jums ir iedots pieteikšanās vārds un parole. Tajā brīdī ar attālināto datoru jūs varat darboties tieši tāpat, kā ar to, kas atrodas jūsu priekšā. Pieslēdzoties no viena datora uz citu, vietas un identitātes var viegli sajaukt, pat nedarot neko īpaši sarežģītu. Kad jūs esat pieteicies kādā attālinātā vietā, whoami komandas jēga kļūst skaidra. Es to lietoju nepārtraukti. 

Visām Unix mašīnām ir viena un tā pati vispārīgā failu sistēmas struktūra. Savās kartona operētājsistēmās jūs varat izveidot savas mapes un nosaukt tos kā Frodo vai Mani dokumenti un saglabāt tos praktiski jebkurā vietā. Bet Unix sistēmā failu sistēmas sākums vienmēr tiek apzīmēts ar vienu rakstu zīmi: / un tajā vienmēr ir vieni un tie paši augstākā līmeņa mapes: 

Katrai no šīm mapēm ir sava noteikta apakšmapju struktūra. Ievērojiet apsēsto saīsinājumu izmantošanu un lielo burtu neesamību. Šo sistēmu izstrādāja cilvēki, kuriem karpālā kanāla sindroms ir tas pats, kas melnas plaušas ogļračiem. Garie nosaukumi ir noapaļoti līdz saīsinājumiem, tāpat kā upe nogludina oļus. 

Šī nav īstā vieta, lai paskaidrotu, kāpēc ir nepieciešams katrs no augšminētajām mapēm, kas tajos atrodas. Pirmajā brīdī tas izskatās nesaprotami; vēl ļaunāk, tas izskatās padarīts apzināti nesaprotams. Kad es sāku lietot Linux, es biju pieradis veidot jaunas mapes kur vien vēlējos un devu tiem nosaukumus, kādus vien vēlējos. Arī Unix sistēmā jūs to varat brīvi darīt, (jūs varat darīt visu, ko vēlaties), bet kad jūs iegūstat pieredzi, darbojoties ar failu sistēmu, jūs saprotat, ka dotā mapju sistēma ir izveidota ar nolūku, un ka jums būs daudz vieglāk, ja sekosiet šiem principiem (starp citu, /home, mapē, jums ir praktiski neierobežota rīcības brīvība). 

Kad šādas atklāsmes parādās vairākus tūkstošus reižu, hakeris sāk saprast, kāpēc Unix ir tāds, kāds ir, un piekrīt, ka tas nevar būt savādāks. Un Dilberta karikatūra tik labi parādīja šo piemērošanos un mierīgo, nesatricināmo un kaitinošo pārākumu. Windows 95 un MacOS ir produkti, ko radījuši konkrētu kompāniju inženieri. Turpretī Unix ir ne tik daudz produkts, kā rūpīgi nokompilēta hakeru kultūras mutvārdu vēsture. Tas ir mūsu Gilgameša eposs. 

Senā teiksma par Gilgamešu bija tik spēcīga un saglabājās tik ilgi tāpēc, ka tā dzīvoja stāstītājos un ka tik daudzi to izjuta ar sirdi, un atstāstīja to atkal un atkal – pievienojot savus personīgos papildinājumus un izpušķojumus. Sliktie papildinājumi tika izlaisti, labos papildinājumus pārņēma citi, noslīpēja, uzlaboja un, laikam ejot, iekļāva kopējā stāstā. Tieši tāpat ļoti daudzi hakeri zina un mīl Unix, un to saprot tik daudzi hakeri, ka to varētu radīt no nulles, kad vien rastos tāda vajadzība. Tiem cilvēkiem, kas operētājsistēmu ir raduši nopirkt, to saprast ir absolūti neiespējami. 

Daudzi hakeri ir izveidojuši vairāk vai mazāk veiksmīgas Unix ideālu implementācijas. Katra no tām pievieno jaunus izpušķojumus. Daži no tiem ātri nomirst, daži tiek apvienoti ar līdzīgiem paralēliem izgudrojumiem, ko radījuši hakeri, kas cīnījušies ar līdzīgām problēmām, tā kopējā eposā vēl arvien tiek pievienoti arvien jauni stāsti. Tā pamazām Unix ir apvienojies ap sākotnējo kodolu, un ir ieguvis to sarežģītību un nesimetriju, kas sastopama dzīvajā dabā: kā koka saknes un stumbrs ar zariem vai kā ir sirds un asinsvadi. Unix saprašana daudz vairāk ir anatomija nekā fizika. 

Par Linux es biju dzirdējis vismaz gadu pirms sāku to lietot. Uzticami, labi informēti cilvēki man stāstīja par to, ka ir apvienojies hakeru pulciņš, kas izveidojis Unix implementāciju, ko var pat lejuplādēt internetā un izmantot par velti. Ilgu laiku es šīs sarunas neuztvēru nopietni. Tas bija tāpat, kā dzirdēt baumas, ka raķešbūves entuziasti ir izveidojuši darboties spējīgu Saturn V nesējraķeti, apmainoties ar rasējumiem un sūtot viens otram sūkņus un vārstus. 

Bet tā ir patiesība. Galvenie Linux izstrādes nopelni pienākas somam Linusam Torvaldam, kas 1991. gadā, izmantojot GNU rīkus, izveidoja Unix kodolu, kas darbojās uz PC savietojama datora. Un lai arī Linuss ir pelnījis visu viņam veltīto slavu un vēl vairāk, viens viņš nebūtu to paveicis. Lai varētu rakstīt un nokompilēt programmu kodu, Linuss izmantoja rīkus no Ričarda Stallmana GNU projekta. 

Un vēl viņam bija lēta aparatūra, kurai rakstīt kodu. Lēta aparatūra ir lieta, ko iegūt daudz grūtāk, nekā lētu programmatūru. Viens cilvēks (Stallmans) var rakstīt programmas un ielikt tās internetā bez maksas, bet lai izgatavotu aparatūru, ir nepieciešama vesela ražošanas infrastruktūra, kas nav lēta, lai kā arī to nevēlētos. Patiesībā vienīgais vieds, kā padarīt lētu aparatūru, ir izlaist tik neskaitāmi daudz kopiju, ka agri vai vēlu vienas vienības cena krītas. Augšminēto iemeslu dēļ Apple nevēlējās, lai aparatūras cena kristos. Vienīgais iemesls, kāpēc Linusam bija lēta aparatūra, ir Microsoft. ¹

Microsoft nevēlējās uzsākt aparatūras biznesu un, izstrādājot savu programmatūru pieprasīja, ka tai jādarbojas uz aparatūras, kuru var ražot katrs, tādējādi izveidoja tirgus nosacījumus, kas ļāva aparatūras cenai kristies. Lai saprastu Linux fenomenu, mums nav jāmeklē viens izgudrotājs, bet gan jāslavina dīvaina trīsvienība: Linuss Torvalds, Ričards Stallmans un Bils Geitss. Izņemiet jebkuru vienu no tiem, un Linux nepastāvētu.

1. ^ Liela nozīme bija arī IBM, kas vēloties strauji ieiet PC tirgū, bija spiesti veidot atvērtu platformu, jo tikai tā viņi varēja iesaistīt sabiedrotos un panākt pietiekami lielus ražošanas apjomus.