Prātu daļa

ASV valdības apgalvojums, ka Microsoft ir operētājsistēmu monopols varētu būt visabsurdākais izteikums, kāds jebkad ir radies jurista galvā. Linux, tehniski pārāka operētājsistēma tiek atdota par velti, bet BeOS ar pieejama par daudz zemāku cenu. Tas ir fakts, kas jāpieņem neatkarīgi no tā, vai jums patīk, vai nepatīk Microsoft. 

Microsoft ir ļoti liels un bagāts, un ja valdības lieciniekiem var ticēt, viņi nav mīļi zēni. Bet apsūdzībai monopolā nav pilnīgi nekāda pamata. 

Tas, ko viņi patiesībā ir sagrābuši jau no pašiem pirmsākumiem ir daudz gaisīgāka lieta: viņi dominē sacensībā par mūsu prātiem, un katrs aparatūras ražotājs, kas vēlas, lai viņu ņemtu vērā nopietni, ir spiests izstrādāt produktu, kas ir savietojams ar Microsoft operētājsistēmām. Tā kā ar Windows savietojamus iekārtu dziņus raksta iekārtu ražotāji, Microsoft tas nav jādara. Patiesībā aparatūras ražotāji pievieno Windows jaunas daļas, padarot to spējīgāku, par to neprasot neko no Microsoft. Tā ir ļoti labi iekārtota pasaule. Vienīgais veids, kā ar to var cīnīties, ir iegūt armiju spējīgu programmētāju, kas rakstītu alternatīvus dziņus par velti. Un tieši to dara Linux. 

Bet šī prāta apsēstība ir ļoti tālu prom no monopola šī vārda normālajā izpratnē, jo šai dominancei nav nekāda sakara ar tehnisku pārākumu vai cenu. Seno laiku laupītāju baroni bija monopolisti, jo viņi fiziski kontrolēja ražošanas un izplatīšanas līdzekļus. Bet programmatūras biznesā ražošanas līdzekļi ir hakeri, kas raksta kodu, bet izplatīšanas līdzekļi ir internets; un nevienu no tiem Microsoft nekontrolē. 

Patiesībā dominance ir cilvēku prātos, kas pērk programmatūru. Microsoft ir spēks tāpēc, ka cilvēki domā, ka tam ir spēks. Tas ir pilnīgi reāli. Ar to var pelnīt lielu naudu. Spriežot pēc nesenajām noklausīšanām divās Vašingtonās, rādās, ka šis spēks un nauda ir tik ļoti iedvesmojis dažus dīvainus vadošos darbiniekus, ka tie sākuši strādāt Microsoft, un, ka Bils Geitss dažiem no tiem ir veicis siekalu testus, pirms tiem ir piešķīris Microsoft identifikācijas kartes. 

Bet šāda veida spēks neatbilst normālai vārda "monopols" definīcijai un to nav iespējams labot ar likumu izmaiņām. Tiesa var likt Microsoft strādāt savādāk. Tāpat var sadalīt kompāniju daļās. Bet tā nespēj darīt praktiski neko, lai labotu prātu monopolu, jo tā nespēj noķert katru vīrieti, sievieti un bērnu un veikt tiem izglītojošu smadzeņu skalošanas kursu. 

Citiem vārdiem sakot, patiesais briesmonis ir prātu daļa – kaut kas tāds, ko antimonopolu likumu rakstītāji nespēj pat iedomāties. To var izskaidrot tikai ar moderno haosa teoriju: sarežģītas lietas, kas sastāv no daudziem neatkarīgiem dalībniekiem (pasaules datoru lietotāji), kas pieņem savus lēmumus, saskaņā ar dažiem vienkāršiem vadmotīviem, rada globālu situāciju (totālu vienas kompānijas dominanci tirgū). Veicot racionālu izpēti, tam nav nekāda loģiska pamatojuma. Šāda situācija ir pilna ar neredzamiem kritiskiem punktiem un dīvainām atgriezeniskajām saitēm; un tā nav saprotama. Cilvēki, kas to mēģina darīt 

(a) sajūk prātā, 

(b) atmet tam ar roku, 

(c) izstrādā dīvainas teorijas, vai 

(d) kļūst par labi apmaksātiem haosa teorijas konsultantiem. 

Microsoft varētu būt viens vai divi tik stulbi cilvēki, ka iedomājas, ka šī prātu dominance ir kāda stabila un ilgstoša parādība. Iespējams tāpēc viņi ir noalgojuši tikai biznesā izglītotus darbiniekus, kas apmeklē tiesas un dedzīgi aizstāvoties sanikno tiesnešus. Bet vairumam no viņiem pietiek prāta apjaust, ka šī parādība ir trakoti nestabila, un ka ir pilnīgi neparedzams, kāda dīvainu, it kā nesaistītu notikumu virkne visu sistēmu var novest radikāli savādākā stāvoklī. 

Citiem vārdiem sakot, Microsoft var būt drošs, ka Tomass Penfīlds Džeksons (Thomas Penfield Jackson) neizdos likumu, par to, kas visas attīstītās pasaules cilvēki ir pilnībā jāpārprogrammē. Bet to, kad cilvēki paši izlems masveidīgi pārprogrammēt savus prātus, nevar paredzēt. Tas varētu izskaidrot Microsoft tendenci turēt neizprotami lielus uzkrājumus naudā, un to, cik nemierīgi viņi uzņem visus jaunumus. Piemēram, to, ka Java varētu darboties viena pati. 

Es nekad neesmu bijis Microsoft telpās, kur atrodas vadošie darbinieki, bet gara acīm redzu, ka gaiteņos pie sienām noteiktos attālumos ir aizzīmogotas trauksmes pogas. Katrā aiz stikla ir liela sarkana poga. Blakus ir metāla āmurs, bet virs tā uzraksts "TIRGUS DAĻAS ZAUDĒŠANAS GADĪJUMĀ SASIST STIKLU!"

Kas notiks tad, kad tiks sasists stikls un nospiesta poga, es nezinu, bet esmu pārliecināts, ka būti interesanti to uzzināt. Varētu iztēloties pasaules banku krīzi, jo Microsoft izņems visas savas naudas rezerves, un no debesīm sāks krist naudas maisi ar simtdolāru banknotēm. Bez šaubām, Microsoft ir plāns. Bet visvairāk es vēlētos uzzināt, cik dažādas būs Microsoft programmētāju nopūtas, kad no viņu pleciem novelsies atbildības nasta par "Vienīgās Universālās Saskarnes Visai Pasaulei" radīšanu.