Kāpēc es neesmu pārgājis uz Lubuntu 18.04

sept. 13 2018

Emuāros gada sākumā es paredzēju, ka ap šo laiku būšu atjaunojis savu datoru uz Lubuntu 18.04 versiju. Tomēr šobrīd ir diezgan skaidrs, ka šis paredzējums (vismaz šogad) nepiepildīsies.

Senos laikos es Linux experimentus sāku ar Slacware un ap 2000. — 2008. gadu Slackware lietoju kā mājas serveri un maršrutētāju, bet tā atvasinājumu — Zenwalk, kā mazu un ātru Linux darbstaciju veciem, lietotiem datoriem. 2007. gadā es ar duālu sāknēšanu lietoju oficiāli nopirktu Mandriva paralēli Windows 2000. 2008. gadā es pārgāju uz Linux kā vienīgo sistēmu manā klēpjdatorā ar Ubuntu 8.04 darbstaciju, bet odo.lv vietnes serverim — Ubuntu 8.04 servera versiju, kuru uzturēju līdz 2017. gadam.

No 2008. gada līdz kādam 2012. gadam savu darbstaciju atjaunoju katru pusgadu, jo:

  1. Ubuntu lietojamība tolaik strauji attīstījās un strauji attīstījās un katra jaunākā versija bija jūtami labāka par iepriekšējo.
  2. Atjaunošana no versijas uz versiju tolaik bija lēna un nedroša, tāpēc drošāk bija visu sistēmu uzstādīt no jauna.

No 2012. gada līdz 2016. gadam izmaiņas vairs nebija tik būtiskas, un darbstacijai es katru otro gadu pārgāju no vienas LTS (Long Term Support) uz nākamo LTS versiju. Tā kā mani neapmierināja Ubuntu attīstība, 2016. gadā es arī pārgāju no Ubuntu uz Lubuntu. (Serveriem jau paša sākuma izmantoju tikai katru otro LTS versiju: 8.04, kuru atjaunoju uz 12.04 un 16.04).

Ja es turpinātu šo praksi, man būtu jāpāriet uz Lubuntu 18.04. Tomēr, šobrīd esmu nolēmis turpināt lietot 16.04 versiju, un, visticamāk pāriešu uz nākamo LTS versiju, vienu izlaižot, tāpat kā to daru serveriem. Mani galvenie apsvērumi ir šādi:

  1. Ne tikai Ubuntu, bet arī Lubuntu šobrīd ir pietiekami attīstīti distributīvi un, bez Apple-fana krunkas smadzenēs, pārliecināt mani, ka jaunākā versija ir "vislabākā pasaulē" ir pagrūti.
  2. Ja man ir vēlme lietot jaunāku (vai vecāku) lietotni nekā sistēmas standartā piedāvātā, es varu nemainīt operētājsistēmu, bet tikai norādīt citu (t.s. PPA) programmatūras krātuvi.
  3. Tā kā jaunāka versija nav īpaši labāka, pārejot uz to, nav vērts tērēt daudz laika dažādiem pielāgojumiem un papildinājumiem, kas ir neizbēgami nepieciešami, lai piemērotu datoru savām vajadzībām.
  4. Lubuntu 18.04 grafiskā saskarne ir pārnesta no senāk izmantotās GTK uz QT grafiskās izstrādes vidi, kas var radīt vēl nepamanītas nepilnības un regresijas.
  5. Es tam nebiju pievērsis uzmanību, bet kopš 16.04 versijas izlaišanas Lubuntu kopiena ir sašķēlusies divās daļās — vecākā daļa mazāk aktīvi uztur savu "Lubuntu" versiju lubuntu.net, bet jaunākā (sadarbībā ar Canonical) aktīvāk uztur "Oficiālo Lubuntu" versiju vietnē lubuntu.me.

Tā kā Goole kā pirmo meklējuma rezultātos norādā lubuntu.net vietni, es pārbaudīju uzstādīšanas diska ISO attēlu no tās, kas, iespējams ir nokomplektēta sliktāk, nekā uzstādīšanas diska attēls no lubuntu.me (šobrīd tajā ir pieejama jau 18.04.1 versija, ko vēl neesmu pārbaudījis).

/xwiki/bin/download/Blog/180913/Att26.png

Šajā "nepareizajā Lubuntu" no ir dažādas sīkas komplektēšanas nepilnības:

  1. Lai iedarbinātu bezvadu tīklu uz Accenture Java klases datoriem ar Linux sistēmām visnedraudzīgāko Broadcom mikroshēmu, ir jāķēpājas tieši tikpat, cik ar 16.04 versiju.
  2. Tiek izmantota Java 9 (openjdk-9-jdk pakotne), ar kuru vairs nedarbojas standarta Eclipse (eclipse pakotne). To, protams, var labot, uzstādot Eclipse no mājas lapas vai no PPA (Personal Package Archive).
  3. Izveidojot jaunu lietotāju, tā uzdevumu panelī ir divas tīkla pārvaldnieka ikonas. Sesijas laikā to var izlabot, pārstartējot lxpanel procesu, ievadot komandu: pkill -9 -f lxpanel; lxpanel --profile Lubuntu &, bet paliekoši — to ieliekot kā pieteikšanās brīdī palaižamu komandu: Iestatījumi — Default applications for LXSession, cilnē Autostart.

Iespējams, ilgāk testējot šo versiju atklātos vēl kādas vainas. Atšķirībā no slēgtā koda sistēmām, tās visas, protams, var novērst, bet visi šādi sīkumi prasa laiku, nedodot būtisku ieguvumu. Daži mani kolēģi norādīja, ka "nepareizajā" Lubuntu 18.04 kaut kas nav īsti labi arī ar dažādu servisu (piemēram, Apache un Gitweb) uzstādīšanu, tāpēc es visu padomu sākumā ieliku brīdinājumu:

Ja sekojošajā padomā nav norādīts citādi, tas attiecas uz Ubuntu 16.04 serveri vai Ubuntu 16.04 un/vai Lubuntu 16.04 darbstaciju. Dažādu servisu uzstādīšana ir aprakstīta serverim, bet dažādu darbstacijas lietotņu uzstādīšana ir aprakstīta darbstacijai. Ja lietojat citu Ubuntu versiju vai veidu, iestatījumi, iestatījumu failu saturs, to atrašanās vietas un nosaukumi var atšķirties!

Ja man nāksies kādu datoru atbrīwot no Windows (vai MacOS X), vai būs jāuzstāda sistēma kādā jaunā datorā, es noteikti tajā uzstādīšu 18.04 versiju, jo uz "standarta lietotāju" lielākā daļa manis aprakstīto problēmu neattiecas, un kopiena to turpina labot. Ieguvums būs arī tas, ka tai būs ilgāks sistēmas uzturēšanas laiks.

Ja esat nolēmis uzstādīt Lubuntu 18.04, atgādinu, ka uzstādīšanas diska attēls ir jāņem no https://lubuntu.me/downloads/!

Tagi: Linux Lubuntu
Izveidojis Valdis Vītoliņš 2018-09-13 17:24
Pēdējais mainījis Valdis Vītoliņš 2018-09-14 17:18
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License