2017. gada informācijas tehnoloģiju notikumu tops
Tradicionāli uzsākšu emuārus ar iepriekšējā gada notikumu apkopojumu un nelielu ieskatu nākotnē (mani interesējošās) tehnoloģijās.
Saturs
2017. gada interesantāko notikumu apskats
Linux kļuva par vienīgo operētājsistēmu superdatoru Top500 sarakstā, bet Microsoft pakalpojumu centrā Azure Linux serveru ir ap 40%.
Windows sistēmai uzbruka kārtējā WannaCrypt sērga, kura nekļuva par globālu epidēmiju krakeru kļūdas dēļ — vīrusu varēja atslēgt, reģistrējot HTTP serveri ar garu un sarežģītu DNS vārdu, bet krakeru vietā to, pirms viņu paredzētā laika, izdarīja IT drošības entuziasts. Microsoft izlaida jaunu Skype Beta versiju priekš Linux un līdz ar to iepriekšējā versija pārstāja strādāt.
Intel Skylake procesoros atklāja kļūdu, kas var novest pie sistēmas nestabilitātes aktīvi lietojot daudzus procesus, kuru, kā parasti, novērsa, pielāgojot Linux sistēmas kodola darbību. (Nejauciet šo kļūdu ar Meltdown/Spectre, par ko ies runa zemāk).
Apple izlaida vēl plānāku MacBook Air, kura tastatūra tāpēc ir praktiski nelietojamama un daudzi tehniku mīloši cilvēki pārgāja uz Linux un citu ražotāju datoriem (piemēram, Dell XPS).
NetMarketShare statistikā Linux īsu brīdi pārsniedza 3% procentus, bet vēlāk NetMarketShare to atzina par savu "aprēķinu kļūdu" un tagad pēc viņu "aprēķiniem" Linux vēl arvien pārstāv tikai ap 2% no visiem datoriem.
Minhenes pašvaldība paziņoja, ka līdz 2020. gadam tā pāries atpakaļ no Linux uz Windows, bet Madride paziņoja pāriet no Windows uz Linux.
Mobilo telefonu un planšetu operētājsistēma Android kļuva par populārāko operētājsistēmu pasaulē, apsteidzot līdz tam populārāko personālo datoru sistēmu — Microsoft Windows. Android telefonu sāka lietot pat Microsoft dibinātājs Bils Geitss.
Bēdīgi slavenās Linux procesu pārvaldības programmatūras systemd galvenais izstrādātājs Lennarts Potterings saņēma balvu kā tizlākais programmatūras uzturētājs.
Sakarā ar to, ka Oracle beidzot oficiāli izlaida Java 9 versiju, Java ir nostiprinājusi pirmo vietu TIOBE indeksā kā populārākā programmēšanas valoda. Man par brīnumu, pozīcijas ir nostiprinājusi arī C programmēšanas valoda. Es to skaidroju ar to, ka "kārtīgus datorus" (t.i IBM PC savietojamus) arvien vairāk nomāc mazas, lētas, bet ne pārāk jaudīgas "lietiskā interneta" ierīces, kurām C rakstītas programmas ir piemērotākas mazā izmēra un efektīvās izpildes dēļ.
Bitcoin pārdzīvoja līdz šim lielāko vērtības kritumu no teju 20k$ par vienu bitkoinu uz 10k$ un aptuveni šādā cenā tā ir arī tagad.
irir.lv portāls pārgāja uz WordPress no pašdarinātas satura pārvaldības sistēmas, bet ASV Baltais nams pārgāja uz WordPress no Drupal.
Lietiskais internets ienāk sadzīvē un attieksme pret to citiem ir diezgan optimistiska, bet man diezgan norgaidoša.
Sakarā ar to, ka manām vajadzībām t.s. programmu attīstība vairāk traucē nekā paldīdz, pēc jaunās Firefox 55 versijas izlaišanas, es pārgāju uz Firefox ESR (Extended Support Release) versiju un lietoju to joprojām.
Es atjaunoju un papildināju GnuCash latvisko saskarni, kuru iekļāva GnuCash 2.7.3 versijā 2017. gada beigās pabeidzu Vim teksta redaktora pamācības tulkošanu, kuru iekļāva Vim 7 izstrādes versijā.
Es visus savus pārvaldītos serverus pārnesu uz "mākoni" un atdevu odo.lv mājas lapas Dell PowerEdge R200 serveri fizisko serveri. Visus Ubuntu serverus pārmigrēju uz Ubuntu 16.04, bet odo.lv satura pārvaldības sistēmu atjaunoju uz XWiki 8.4, un, kā jau paredzēju, tas negāja nemaz tik viegli.
Mēs ar Makenziju Kamingu saņēmāmies publicēt IJCSET mūsu ideju par labāk veidotiem Base-16 (heksadecimāliem) cipariem, kurus var paplašināt uz Base-256 (sedecisedecimāliem) cipariem.
Lai gan pieļāvu, ka es sava telefonā varētu pāriet uz Google Android, gada beigās savam Samsung Galaxy S4 Mini telefonam CyanogenMod sistēmu nomainīju uz tās pēcnācēju — LineageOS.
Lai arī slēpta priekšvēsture sākās jau 2017. gada vasarā, 2018. gads iesākās ar histēriju ap modernāko Intel, AMD un dažu ARM ražoto procesoru Meltdown un Spectre kļūdām, kuru dēļ slikti lietotāji var piekļūt Linux kodola, un, līdz ar to arī citu lietotāju, datiem. Masu histērija ap to ir tāpēc, ka tā ir nopietna ievainojamība mākoņpakalpojumu sniedzējiem, jo caur šo kļūdu viens virtuālā servera vai konteinera/mikroservisa lietotājs principā var iegūt visu citu pakalpojuma sniedzēja klientu datus. Nepatīkamas šīs kļūdas ir tāpēc, ka to labošana samazina veiktspēju, tāpēc visas iespējamās ievainojamības pilnībā nav novērstas. Piemēram, mana datora pārbaude šobrīd rāda sekojošu ainu:
Arī Canonical izlaida slikti pārbaudītus Linux kodola atjaunojumus Ubuntu sistēmai, un pēc to automātiskas uzlikšanas, man nācās labot trīs galda datorus, kuri vairs nepalaidās. Diviem datoriem, kuriem, lāpot slinkumu, sadaļas biju veidojis ar nejēdzīgo UEFI standartu, pilnībā pārinstalēju Ubuntu (un veicot neskaitāmu GB lietotāju datu migrāciju), bet vienu datoru atjaunoju, palaižot Ubuntu no USB, un tad izlaboju Linux kodola versiju ar Boot Repair.
Paredzējumi 2018. gadam
- Vārda blokķēde popularitāte turpinās augt un esošajam pusotram tūkstotim kriptovalūtu pievienosies vēl daži desmiti. Tomēr pieļauju, ka diezgan daudzi, kas līdz šim dzirdējuši tikai par bloku ķēžu labajām īpašībām atklās, ka to vietā daudz efektīvāk iespējams izmantot sadalītu versiju kontroli.
- Bitcoin iespējams joprojām būs dārgākā kriptovalūta, bet vairs nebūs populārākā digitālo maksājumu sistēma. Iespējams, ka šo vietu ieņems Bitcoin Cash.
- Ar kvantu skaitļotāju aprēķinās kaut ko sarežģītāku par 15 = 3 × 5 (ar diezgan lielu varbūtību).
- Arvien populārāki kļūs arī neironu tīkli, bet sabiedrība pamazām sapratīs, ka ar tiem pamatā var iegūt mākslīgo stulbumu nevis mākslīgo intelektu.
- Iespējamst, ka gada otrajā pusē es savā datorā uzstādīšu Lubuntu 18.04.