Iznākusi Ubuntu 10.10 versija

Klusi un nemanāmi ir pienācis oficiālais Ubuntu 10.10 Savādā surikāta (Maverick Meerkat) iznākšanas brīdis.

Par skaitļu formu jūsmojošiem ļautiņiem šī versija tika izziņota 10.10.10 10:10:10, neskatoties uz to, ka pilnais gada ieraksts ir 2010.10.10 un laiks 10:10:10 ir tikai vienā laika joslā, ignorējot to, ka skaisti tas izskatās tikai decimālajā pierakstā, un tikai pēc Gregora kalendāra. Un patiesībā tā bija tikai mārketinga blēdība, jo pieejamais diska attēls bija Beta.

Uzstādīšanas process ir vēl vairāk vienkāršots. Tā kā 10.10 versija vairs neatbalsta procesoru vecāku par Pentium II, ir oficiāli atzīts, ka uz ļoti veciem datoriem Ubuntu nav paredzēts.

Šajā versijā ir jaunāks Linux kodols 2.6.35, kurā ir dažādi iekārtu dziņu uzlabojumi, atjaunots Gnome logu pārvaldnieks, noklusētais ("no kastes") fotogrāfiju pārvaldnieks nomainīts no Fspot uz Shotwell un daudz kas cits. Nomainīta noklusētā tapete, bet tumšpelēki lillā krāsu palete nav mainīta un arī logu pogas ir palikušas (ar Windows izaugušiem) "nepareizajā pusē". Kā jau jaunā laidienā, no latviskojuma lien ārā angļu valoda.

 Lai arī Canonical visiem spēkiem cenšas pierādīt pretējo, izmaiņas tomēr ir tikai kosmētiskas, ja neskaita jaunumus, kas ir Ubuntu sastāvā iekļautajos atvērtā pirmkoda projektos: GNU/Linux, Gnome, GoOO (OpenOffice zars), Evolution u.tml.

Piemēram, tā vietā, lai izlabotu Pulseaudio salauzto ogv video atskaņošanu Firefox, skaļuma kontrolē ir ievietots atskaņotājs:

 Aizverot Rhythmbox, skaļuma kontroles panelis to nepamanīja un piedāvā neejošas kontroles:

 Tāpat kā 10.04 versijā, integrētā lietotāja kontu un statusu iestatīšana palikta zem lietotāja vārda izvēlnes, bet citas darbības — zem vēstules ikonas:

 
 "Normālu" (t.i. galda un klēpja) datoru lietotājus varētu apbēdināt ziņa, ka nākamajā — 11.04 versijā, grafiskajai saskarnei izmantos Unity, to pašu, kas nesenā apskatā ir atzīts par nelietojamu.

Marks Šatlvorts ir uzņēmies to pašu lomu, ko Apple spēlē Stīvs Džobss. Tomēr ir aizdomas, ka viņa izpratne par skaistumu ir diezgan dīvaina. (Pirmais atšķirībā no otrā nav mācījies kaligrāfiju, un esmu novērojis, ka matemātiķi spēj ieraudzīt "skaistumu" arī visdrausmīgākajās konstrukcijās.) Labā ziņa ir tā, ka Ubuntu izskatu ir ļoti viegli mainīt un lielāko daļu no dīvainībām var novākt ar dažiem peles klikšķiem.

Vai vajag pāriet?

Pēc divu gadu maratona, kad apzinīgi pārgāju uz pašu jaunāko versiju, šoreiz es gājienu izlaižu.

1. 10.04 versijas funkcionalitāte man ir gana laba. Esmu to uzlicis ne tikai uz dažiem saviem datoriem, bet arī uz daudziem draugu un paziņu datoriem. Tā kā tā ir ilgās uzturēšanas versija, tad nav jāsatraucas par drošības un kļūdu labojumiem vēl trīs gadus. Savukārt, ja dzīšos pakaļ jaunākajam, mans dators vairs nebūs līdzīgs pārējiem.
2. Jaunākie Ubuntu eksperimenti ar grafisko saskarni mani nebūt nesajūsmina, drīzāk dara bažīgu. Tāpēc esmu nolēmis nogaidīt, kad laiks nopulēs vizuļus un grabuļus, un būs redzams, kas no tā visa būs palicis pāri.

Lai vai kā, tīmeklī Ubuntu ir bijis populārāks par Windows Vista praktiski visu tās pastāvēšanas laiku. Un vienīgais nopietnais konkurents tam ir Windows 7.