Vai 2010. būs Linux gads?

Turpinot pagājušajā gadā uzsākto tradīciju, apkopoju 2009. gada notikumus operētājsistēmu un atvērtā koda programmu tirgū un izsaku savas prognozes, vai 2010. būs Linux gads?

2009. gada skaitļi

Pēc w3counter statistikas, Linux datoru skaits ir samazinājies, nevis palielinājies no 2.11% 2008. gada novembrī uz 1.80% 2009. gada novembrī. Lielākoties tas ir uz MacOS datoru pieauguma rēķina, kuru daļa ir pieaugusi no 5,32% uz 7,46%, jo visu Windows datoru (Windows 7, Vista, XP u.c.) kopējā daļa ir samazinājusies no 89,47% uz 85,69%. Tā kā MacOS datori ir vēl ierobežojošāki par Windows, šī tendence var radīt tikai jaunu monopolu, nevis atvērtu tirgu. Varētu šķist, ka nav cerību pat vispieticīgākajām prognozēm.

Tomēr arī citas ziņas.

• Net Applications rāda, ka pēc viņu statistikas Linux datoru daļa 2009. gadā tomēr ir pieaugusi no 0.90% līdz 1.00%.
• Superdatoru jomā Linux ir stabili nostiprinājis pozīcijas, 2009. gadā savu daļu palielinot no 87% līdz 91%.
• Linux izmanto 32% mazdatoru (netbooks), neskatoties uz to, ka Microsoft krietni samazināja Windows cenu.
• Firefox 3.5 pārlūkprogramma ir kļuvusi par populārāko no visām pārlūkprogrammām. Lai arī, apkopojot visas Internet Explorer (IE) versijas, tam pieder vairākums, katrs, kurš kaut reizi ir labojis tīmekļa lapas, lai tās pareizi attēlotu pārlūkprogrammas, piekritīs, ka IE versijas atšķiras tik pat daudz, kā IE no Firefox.

• Tīmekļu serveru statistika rāda, ka aktīvi izmantoto Microsoft tīmekļa serveru daudzums strauji samazinās. ASV interneta piegādātāji (ISP) izmantoja Microsoft IIS serverus, lai nodrošinātu reģistrētu domēna vietņu uzturēšanu, kurās ir tikai viena tīmekļa lapa. 2009. gadā daudzas no šādām lapām tika likvidētas, augsto uzturēšanas izmaksu dēļ. Visi serveri, kuru lietošanas daļa ir pieaugusi, ir atvērtā koda tīmekļa serveri.

  

• Reaģējot uz tirgus izmaiņām, Microsoft pirmo reizi daudzu desmitu gadu pastāvēšanas laikā jaunāko operētājsistēmu izlaida pirms sākotnēji paredzētā plāna. Ja 2008. gadā bija paredzēts, ka Windows 7 izlaidīs tikai 2010. gada sākumā, tad atbildot uz tirgus spiedienu, Microsoft pacentās Windows 7 izlaist jau 2009. gada oktobrī.
• IT nozarē saistībā ar Windows joprojām tiek piedāvāts vislielākais darba vietu apjoms, tomēr sakarā ar ekonomikas bremzēšanos, Windows darba vietu apjoms ir krities par 8%, kamēr Linux darba vietu skaits ir pieaudzis par 6%.
• Ap 50% mazo uzņēmumu izmanto atvērtā koda programmatūru, tajā skaitā Linux operētājsistēmu. Aptaujas rāda, ka interese izmantot atvērtā koda programmatūru arvien pieaug. Arī lielos uzņēmumos notiek pārmaiņas, piemēram, IBM atteicās no Microsoft Office, ieviešot OpenOffice klonu Simphony.

• Viens no iemesliem, kāpēc šīs atsevišķās ziņas paliek bez nopietnas ievērības ir tas, ka Linux nav tikai operētājsistēma, bet gan plaša atvērtā koda infrastruktūra. Un, lai arī Linux ir reģistrēta tirgus zīme, šis zīmols nav vienoti atpazīstams. Pat skatoties tikai uz operētājsistēmām, daudz atpazīstamāks ir nevis GNU/Linux, bet gan dažādi Linux distributīvi, kas apvieno Linux ar dažādām lietojumprogramām. Pēc Distrowatch aptaujām, populārākais Linux distributīvs vēl arvien ir Ubuntu Linux. Pēdējā laikā Ubuntu versiju izlaišanas brīžos ir bijis populārāks (meklētāks) par jebkuru Windows versiju. Šo tendenci nomāca tikai Windows 7 izlaišana, kas lielā mērā sasniegta, pateicoties masīvām mārketinga kampaņām un to radītajai ažiotāžai (to parāda News reference volume grafiks).

  

2010. gada prognozes

Statistika parāda, ka atvērtā koda programmatūras lietošanas apjoms pieaug visās IT jomās. Gartner norāda, ka tuvākajos gados atvērtā koda programmatūra būs standarts. Linux lietošana nemainīgi pieaug datoros, kas nav personālie datori — superdatoros, serveros, mazdatoros, telefonos un digitālajos asistentos.

Personālo datoru jomā Linux izmantošana procentuāli nav būtiski mainījusies, pateicoties MacOS popularitātei un Windows 7 mārketingam un uzticības kredītam. Kā to jau pirms 10 gadiem norādīja Nīls Stīvensons, galvenais šķērslis Linux popularitātei šajā jomā ir cilvēku neinformētība un domāšanas inerce.

Esam aizvadījuši ziemas saulstāvjus un dienas paliek arvien garākas. Saule jau dodas vasaras virzienā, tomēr paies labs laiks, līdz mēs to pamanīsim dabā. Un, lai arī dienas garums pieaug vienmērīgi, sajūta, ka beidzot ir iestājies pavasaris, rodas pēkšņi. Pietiek iegriezties saulainākam laikam, un ziema ir prom, bet pavasaris ir klāt. Atvērtā koda programmu un Linux operētājsistēmas lietojums jau labu laiku iet uz vasaru. Tomēr grūti teikt, vai mēs nākamgad pamanīsim, ka iestājies Linux pavasaris.