Lietojiet Linux Windows XP vietā!

Vakar, 2014. gada 8. aprīlī, Microsoft izlaida pēdējos kļūdu labojumus Windows XP operētājsistēmai un turpmāk Windows XP vairs netiks atjaunots. Ja savam datoram nerādat internetu un ārējus datu nesējus (kā, piemēram, daudzi bankomātu un ražošanas iekārtu ražotāji) diezgan droši varat turpināt to lietot. Ja varat atļauties izdot milzīgu naudu (kā, piemēram Apvienotā Karaliste), varat iegādāties vēl ilgāku sistēmas atbalstu. Tomēr "standarta lietotāja" datorā kopš šī brīža visas Windows XP atklātās drošības kļūdas ļaunprāši varēs izmantot mūžīgi tik ilgi, cik lietos Windows XP. Microsoft aicina lietotājus pāriet uz jaunāku Windows versiju, noklusējot svarīgu "sīkumu":

Katra jaunāka Windows versija prasa jaudīgāku datoru. Tāpēc datorā ar Windows XP jaunāku Windows versiju uzlikt nevarēsiet. Windows lietotāji zobojas, ka Microsoft spēj izlaist sakarīgu tikai katru otro Windows versiju. Tomēr daudz satraucošāks ir fakts, ka katra nākamā "sliktā" versija pēc lietotāju vērtējuma ir sliktāka par iepriekšējo, savukārt katra nākamā "labā" versija nav labāka.

Kopumā ņemot, lietotāju apmierinātība ar Windows iet tikai uz leju, un nav brīnums, ka Windows lietotāju skaits uz pārējo sistēmu lietotāju fona arvien samazinās.

Protams, varat iet ierasto ceļu un stutēt ASV ekonomiku, iegādātoties jaunu datoru ar jaunāku Windows. Tomēr es iesaku Windows XP vietā uzstādīt Linux, kas patiesībā ir daudz ērtāks.

Pēc Linux uzstādīšanas, tajā uzreiz ir nepieciešamie tastatūras draiveri (lai mīkstinātu/garinātu burtus ar apostrofu), LibreOffice biroja programmatūra, tīmekļa pārlūkprogramma, Adobe PDF dokumentu skatītājs un Flash atskaņotājs, failu arhivators. LibreOffice biroja programmatūra atbalsta vairāk failu formātu nekā Microsoft Office.

Mūsdienās visvairāk datora resursu tērē grafiskā saskarne, tāpēc veca datora ātrdarbību var būtiski palielināt, izmantojot vienkāršotu ekrāna izskatu (t.s. logu pārvaldnieku). Atšķirībā no Windows, Linux sistēma nav cieši saistīta ar vienu konkrētu saskarnes izskatu, un ir iespējams izvēlēties dažādus saskarnes variantus.

• Ja dators ir jaunāks par 5 gadiem un tam ir vairāk par 2GB operatīvās atmiņas, tad es rekomendēju izmantot izplatītāko Linux darbstaciju variantu — Ubuntu. Ubuntu prasības datoram ir salīdzināmas ar Windows 7 un 8, bet Unity logu pārvaldnieka izskats ir piemērots "vienkāršam lietotājam".

• Ja dators ir vecāks par 5 gadiem un tam ir vismaz 256MB operatīvās atmiņas, tad piemērotākais Linux variants varētu būt Lubuntu, kurā izmanto LXDE logu pārvaldnieku. Lubuntu varētu būt piemērotākais arī tad, ja Windows 8 izskatu uzskatāt par ārprātu.

• Vēl vecākam un vājākam datoram iesaku izmantot Antix, kuru es uzstādīju 16 gadus vecam datoram ar 128MB atmiņas.

Nav absolūti drošu sistēmu, tomēr Linux ir kopumā drošāks, jo kļūdas tajā izlabo ātrāk, nekā slēgtā koda/viena ražotāja sistēmās. Piemēram, nupat atklātā SSL kļūda Ubuntu jau ir izlabota un nepieciešams tikai uzlikt atjaunojumu. Tāpēc Linux drošības kļūdas nevar izmantot masveidīgi un lietojot Linux, nav nepieciešams vīrusu ķērājs.

Nereti nedrošākā lieta ir datora lietotājs.  Linux jaunas programmas uzstāda vienotā veidā no kopīgas programmatūras krātuves un lietotājam tiek rādīts tikai viena veida ziņojums par nepieciešamajiem programmu atjaunojumiem. Linux arī neveic automātiskas darbības (nelaiž izpildāmus failus, neatver pielikumus, nepalaiž ievietotu datu nesēju), kas varētu pasliktināt sistēmas drošību.

Pārfrāzējot teicienu par latviešiem un partijām, var teikt: "Kur divi Linux lietotāji, tur trīs Linux varianti". Tā kā Linux var brīvi kopēt un izplatīt bez maksas, Linux lietotāji nav "piesieti" vienai noteiktai sistēmai. Tāpēc Linux lietotāji var brīvi eksperimentēt un pārbaudīt, kurš Linux variants ir vispiemērotākais. Piemēram, lai arī es pamatā lietoju Ubuntu, uz serveriem es lietoju arī Debian un CentOS. Tā kā Linux programmas izmanto atvērtus standartus, tiem nav grūtības nomainīt vienu programmu ar citu.

Daudzi domā, ka "nopietnam darbam" var izmantot tikai programmu ar noteiktu izstrādātāju, no kura var pieprasīt garantijas. Patiesībā slēgtā koda programmu licences nedod nekādas garantijas un lietotājs dzīvo ilūzijās, bet nopietnu problēmu gadījumā ražotājs tik un tā paziņo: "ko tu par (papildu) naudu neizdarīsi". Lietojot atvērtā pirmkoda programmas, nav oficiālu garantiju, bet neoficiāls kopienas atbalsts ir pārāks par slēgtā koda programmām. Nopietnu kļūdu  gadījumā programmas lietotājs var izlabot programmu saviem spēkiem, vai izvēlēties kādu no programmas atbalstītājiem.

Sazināties ar mums, lai iegūtu tehnisko palīdzību.

Daži jaunu dzīvi sāk Jaunajā gadā. Šodien ir vērts uzsākt jaunu dzīvi ar Linux.