Dāvana vientuļam linuksistam

jeb meklēju saimnieku datoram Jāņu nakts krāsā

Kolēģi no AIMC, pārvācoties uz jaunām telpām un tīrot serveru telpu, atklāja datoru, kas nav izmantots jau labu laiku. Tā kā gudri cilvēki saka: "Lai dzīves kuģis peldētu viegli, nepārslogo to!", tad viņi nolēma no tā atbrīvoties.

(Pēc interneta standarta) senos laikos šo datoru izmantoja par serveri. Tas ir salikts kaut kad 1997. gadā, tam ir izcili bieza tērauda torņa korpuss (19" skapju standarts tad vēl nebija ieviesies). Ja datoriķi Lieldienās ar sistēmblokiem cīnītos kā ar olām, šis noteikti būtu uzvarētājs.

 Tajā ir 3,5" diskešu iekārta, CD iekārta, 2 (divi) gab. Intel Pentium II procesori (nejaukt ar vienu divkodolu procesoru!), 40GB disks un 2 gab. 64MiB ECC atmiņa, kas ir īpaši traucējumnoturīga. Tā iebūvētā videokarte knapi velk burtu režīmu, tāpēc laika gaitā tas ticis papildināts ar PCI SVGA videokarti, USB ligzdu karti, bet es vēl ieliku 100Mb/s Ethernet un skaņas karti. Tajā nepieciešamā (DIMM 168-pin 60—100MHz ECC) atmiņa tagad ir retums (kaut ko var atrast neuzticamos ārzemju interneta veikalos, bet Latvijā uzrunātie pārdevēji pat neatbildēja), un arī ar kolēģu palīdzību papildinājumu atrast neizdevās.

 Pirms 4 gadiem to izmantojām kā Zenwalk darbstaciju Zenwalk Linux apmācības kursos, un kopš tā laika tas bija tikai putekļu paliktnis. Apvienojot to ar sen Microsoft atdāvinātu un jau norakstītu displeju, sanāca lietojams komplekts. Apskatot datoru darbībā, Zenwalk 5.0 vairs nešķita derīgs mūsdienām — pārāk lēns un diezgan stīvs, bet jaunākās Zenwalk versijas ir ar augstākām aparatūras prasībām Tāpēc pāris vakarus eksperimentēju ar citiem vieglsvara Linux variantiem. DSL un Puppy, lai arī ātrākie, vēl arvien nav viegli uzstādāmi uz cietā diska, tāpēc atkrita. Tā kā esmu pieradis pie Ubuntu, tad skatījos uz Debian atvasinājumiem. Lubuntu varēja uzstādīt, izmantojot Alternate disku (ar teksta režīma vedni), bet, kad bija uzlikts, vilkās kā students uz ieskaiti (vai slieka uz kaušanu). Semplice, neskatoties uz apgalvojumiem, strādāja tikai sākot ar 256MB RAM, tāpēc paliku pie Antix.

Antix pamatā ir balstīts uz Debian testing, ar iespēju izmantot arī MEPIS programmu krātuvi. Mans variants ir ar Icewm logu pārvaldnieku.

Kā noklusētā tīmekļa pārlūkprogramma ir iekļauta Iceweasel (Firefox zars), kas parasti ir pārāk lēna, un arī Chromium nebija daudz labāks. To vietā par ērtāku ziņu lasīšanai atklāju Dillo, kas, kā seno laiku Netscape Navigator, rāda tikai HTML, bet neatbalsta Javascript un CSS. Libreoffice Writer un Calc, pēc tam kad palaidās, darbojās ļoti labi.

 Kā jau ne pašam izplatītākajam Linux variantam, programmu latviskojums pieklibo (iespējams tāpēc, ka pakotņu pārvaldnieki savlaicīgi netiek galā ar visiem jaunumiem).

Kopumā ņemot, datoru var labi izmantot kā labu rakstāmmašīnu (Writer), kalkulatoru (Calc) un ziņu lasīšanas mašīnu (Dillo), un uzspēlēt arī kādu biroja spēli. Varbūt var arī paklausīties mūziku, ja saprastu, kā noskaņot ALSA, lai neraustītos skaņa.

Tā kā tiem, kam jau esmu atdāvinājis vecus datorus, uz šo pāriet nav vērts, tad meklēju šim datoram jaunu gādīgu īpašnieku. Ņemot vērā to, cik šis dators jau ir godam kalpojis, iespējams, ka tas pārdzīvos vēl ne vienu vien jaunākas paaudzes datoru.