Vai 2011. būs Linux gads?

Nu jau tradicionāli turpinu rakstīt par Year of the Linux tēmu un apkopoju 2010. gada notikumus operētājsistēmu un atvērtā koda programmu jomā. Izsaku savas prognozes, vai 2011. būs Linux gads?

Pēc w3counter statistikas, Linux datoru skaits ir samazinājies vēl vairāk no  1.80% 2009. gada novembrī uz 1.52% 2010. gada novembrī. Tomēr jāņem vērā, ka w3counter apkopo statistiku par saviem klientiem, kas vairumā gadījumu pārstāv ASV korporatīvo pasauli. Piemēram, w3schools statistika tajos pašos periodos uzrāda pieaugumu no 4.3% uz 5.0%. W3schools apmeklētāji ir tehniski orientēti cilvēki starp tiem arī programmētāji, no kuriem arvien vairāk par labāku operētājsistēmu atzīst Linux. Eclipse izstrādātāju aptaujā Linux izmanto trešā daļa programmētāju, 18% no visiem lieto Ubuntu.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka programmētāji parasti ir pirmie jaunu sistēmu un rīku ieviešanā. Tiem seko individuālie/mājas lietotāji, bet lielie uzņēmumi jaunu sistēmu ieviešanā ir viskonservatīvākie.

Vikipēdijas apkopojumā ir redzams, ka Linux ir pārsvars vislielākajos datoros (superdatoros) un vismazākajos datoros (viedtelefonos ar Android operētājsistēmu). Linux ir "iegrauzies" operētājsistēmu "pīrāgā" no abiem galiem, un, ja tendence turpināsies, tas tiks klāt arī pīrāga treknajai daļai (galda un klēpjdatoriem).

Linux tagad piedāvā mājas lietotājiem paredzētos datoros Bubba un atvērtā pirmkoda iekārtā Ben Nano Note. Tā kā tajos izmanto mazjaudīgus PPC un MIPS procesorus, Windows uz tiem neiet, jo tas iet tikai uz Intel X86 procesoriem.

Linux izmantošana 2010. gadā ir pieaugusi uzņēmējdarbībā. Franču žandarmērija, pārejot uz Ubuntu Linux darbstacijās,  ir ietaupījusi vairāk kā 2 miljonus eiro. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam daudz kur nevar piekrist, tomēr ir pilnībā atbalstāms viņa plāns valsts iestādēm pāriet uz Linux un atvērtā pirmkoda programmatūru. Linux ir "ievazāts" dažās Latvijas skolās un iespējas ieviest Linux darbstacijas apsver arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas jau vairākus gadus izmanto OpenOffice biroja programmatūru.

Tas viss ir vājinājis Microsoft pozīcijas, un tā vairs nav pasaulē lielākā IT kompānija. Microsoft cenšas noturēt savu pozīciju ar "dāvanām", tomēr tas vēl vairāk samazina viņu ieņēmumus. Microsoft pēdējos gados vairs nespēj pārsteigt ar jaunievedumiem, un lai arī Windows 7 nav slikta sistēma, tā arī nav nekas īpašs. Jauno tehnoloģiju jomā toni tagad nosaka Apple un Linux. Daži pat paredz, ka 5 gados Microsoft vairs nebūs svarīgs.

Tomēr lielākā Linux nelaime ir tā, ka tas ir pārāk pielāgojams un dažāds. Daudzi no viedtelefonu lietotājiem nezin, ka Android un Google jaunā Chrome OS viedtelefonu sistēmas ir pielāgots Linux. Pat daudzos "standarta" datoriem paredzētajos Linux variantos: Red Hat, CentOS, Fedora, Suse u.c. Linux īpaši nav pieminēts. Arī Canonical, iespējams Meta Eseja iespaidā (kurš gan tur vairs nestrādā), jaunajā Ubuntu logo vairs neizmanto saukli Linux for human beings. Tāpēc, ja lietotājs par to īpaši neinteresējas, to, ka arī Ubuntu ir Linux, var nepamanīt. Jo plašāk un dažādāk Linux izmanto, jo vairāk tas pārvēršas.