10 lietas, kur Linux ir pārāks par Windows

Sep 18 2008

Jau vairāk kā 20 gadus, kopš strādāju ar Linux, esmu dzirdējis, ka Windows kaut ko dara labāk par Linux. Esmu nolēmis visiem atbildēt (un atgādināt), kur Linux ne tikai ir labāks, bet ir nesalīdzināmi pārāks par Windows1.

Pirms lasat tālāk, ņemiet vērā, ka Linux nav Windows!

Saturs

1. Kopējās izmaksas

Kamēr vien pastāvēs abas sistēmas, tās, protams, tiks aprunātas atkal un atkal. Tomēr skatīsimies reāli – Windows licences pat lielā kompānijā tālu pārsniedz izmaksas, ko rada Linux ieviešana un apmācība. Un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, vairums no IT šo to par Linux jau zina. Otrkārt, šodienas Linux nav sendienu Linux. Kopš sāku izmantot Linux, tas ir nogājis garu, garu ceļu. 1998. gadā Windows uzvarēja ar zemākām kopējām izmaksām. Bet tas bija pirms KDE un Gnome padarīja savas darbstacijas tik vienkāršas, ka mērkaķu bars var uzrakstīt Hamletu ar Linux tik pat ātri kā ar Windows. Es saderu, ka jebkurš IT departaments var ieviest Linux tā, ka gala lietotāji pat nepamanīs atšķirību. KDE attīstība acīmredzami uzlabo Linux darbstaciju un nodod to tieši gala lietotāju rokās. Un ar visām bailēm, neziņu un šaubām2 un to saistīto retoriku, Windows nespēj sacensties ar Linux kopējās izmaksās. Ņemiet vērā, ka, lietojot Windows, jums ir vēl papildu izmaksas — licences biroja programmām un antivīrusiem, sarežģītāka atjaunošana, uzturēšana un drošības nodrošināšana, kas jūsu IT budžetu iedzen dziļos mīnusos.

2. Serveris

Ja kāds uzskata, ka Windows serveriem ir vērā ņemams tirgus, es ieteiktu pamosties un pievienoties 21. gadsimtam. Linux var un arī piedāvā jebko, un dara to un labi. Tas ir ātrs, drošs, viegli iestatāms un ļoti mērogojams. Un neļaujiet sevi apmānīt ar sendmail. Arī tam tagad ir milzum daudz vienkāršākas un labākas e-pasta alternatīvas. Arī tīmekļa lapu nodrošināšanai ir milzum daudz Apache alternatīvu (piemēram, Nginx), dažas no kurām ir neticami vieglas (piemēram, Caddy). Programmatūras izstrādātājiem, lietojot Linux darbstaciju papildu pluss ir tas, ka viņu izstrādes vide neatšķiras no servera. Tas būtiski atvieglo kļūdu risināšanu, testēšanu, sistēmas uzstādīšanu produkcijā un tālāko uzturēšanu.

3. Darbstacija

Jūs nevarat pateikt ar godīgu seju, ka Linux darbstaciju ir lietot grūtāk par Windows. Ja varat, jums vajag pārbaudīt seju vai kādu Linux lietojat. Gnome, KDE un arī jaunākas grafiskās vides ir pārspējušas Windows draudzīgumā pret lietotāju. Un Linux darba virsma pārsit Windows ne tikai lietotāja draudzīgumā. Tā ir elastīgāka par jebko, ko Microsoft jebkad ir izlaidis. Ja jums nepatīk Linux darbvirsmas izskats vai uzvedība, nomainiet to. Ja jums nepatīk grafiskā saskarne, kas nāk kopā ar jūsu Linux distributīvu, pievienojiet citu (piemēram, LXDE, XFCE u.c.). Un ko tad, ja retu reizi darba virsma sastingst? Windows tad bieži nepieciešama datora pārstartēšana. Linux parasti pietiek nospiest Ctrl+Alt+Esc, lai nokautu konkrēto lietotni, vai Ctrl+Alt+Backspace, lai izietu no Xlogu sesijas. Var arī ar Ctrl+Alt+F1 pārslēgties teksta konsolē, un tajā nokaut "uzkārušos" lietotni. Windows šādas iespējas vienkārši nav.

4. Drošība

Nesen IT pasauli pāršalca ziņa par Phalanx23, kas uzklupa Linux. Bet patiesībā tas uzklupa tikai tiem Linux serveriem tāpēc, ka daži Linux serveri netiek atjaunoti gadiem, jo "vienkārši strādā". Ielāps, kā tas notiek Linux pasaulē, parādījās praktiski uzreiz pēc tam, kad tika paziņots par drošības caurumu.

Windows drošības problēmas izplatās kā mēris, sekojošu iemeslu dēļ:

  1. operētājsistēmā ir neskaitāmi drošības caurumi,
  2. Microsoft drošības ielāpus izstrādā ārkārtīgi lēni,
  3. atjaunošana ir nepatīkama un uzbāzīga, pēc tās mēdz salūzt ejošas programmas, tāpēc daudzi lietotāji neatjauno Windows savlaicīgi.

Protams, Linux nav imūns. Bet tam ir daudz grūtāk uzbrukt un tajā problēmas tiek novērstas daudz ātrāk.

5. Pielāgojamība

Linux ir tik pārsteidzoši pielāgojama operētājsistēma. Un tāds tas ir arī kā darbstacija. Linux vienmēr ir vairāk par vienu veidu, kā veikt kādu darbu. Izmantojot šo iespēju, kad jums jāatrisina kāda problēma, jūs sapratīsiet, ka tā ir absolūti pārāka operētājsistēma par Windows. Windows ir ne tikai stīvāka sistēma par Linux, tā ir stīvāka par tikko no pakas izņemtu kartupeļu čipsi. Padomājiet — ko var darīt ar Windows "no kastes"? Jūs pat nevarat pārlūkot tīmekli, jo priekš tam ir jālejuplādē un jāuzstāda labāks tīmekļa pārlūks. Ko jūs varat darīt ar Linux "no kastes"? Manuprāt, vieglāk ir uzdot jautājumu, ko jūs NEVARAT izdarīt ar Linux! Linux ir kā Lego, bet Windows ir kā koka sprunguļi. Ar Lego jums ir detaļas, lai veidotu praktiski jebko un tāpēc ir Lego Zvaigžņu karu fani, Lego videospēles u.tml. Nez' kur gan ir koka sprunguļu fani?

6. Pakotņu pārvaldība

Linux sistēmā ir ne tikai plašs klāsts ar jau "no kastes" uzstādītu programmu. Jums ir pieejamas neskaitāmas papildu programmas, praktiski visas legāli bez maksas. Un visas šīs programmas jūs varat atjaunot automātiski, droši un vienkārši. Windows praktiski nav pakotņu pārvaldības4. Protams, jūs varat uzstādīt Microsoft Office un esat spiesti veikt uzbāzīgos Windows atjaunojumus. Bet ko tad, ja jūs nezināt, kādu programmu jums vajag? Kur ir krātuve, kur to meklēt? Kur ir atkarību pārbaude? Kur ir kontrolsummas? Kā ir net tikai ar sistēmas bet arī papildu uzstādīto programmu, atjaunošanu? Kā ir ar atrasto pakotņu uzticamību?

7. Kopiena

Windows kopiena ir (zelta) krātiņā audzēti MCSE inženieri un neskaitāmas "trešās kompānijas", kas palīdz tikai par naudu. Ja Windows kaut kas pēkšņi nestrādā un jums nav apmaksāta garantijas līguma, tad atliek tikai pielūgt dažādus svētos. Linux vienmēr ir bijis par un ap kopienām — Linux kopiena to ir radījusi Linux kopienai. Linux kopienā jūs varat iegūt palīdzību tieši tad, kad tā ir vajadzīga. Linux kopiena ir plaša un dažāda — sākot ar Linux lietotāju grupām5, forumiem un izstrādātājiem, līdz pat pašam Linusam Torvaldsam. Un, ja nepieciešams, jūs varat nopirkt garantētu Linux tehnisko atbalstu, bet ar atšķirību, ka jūsu garantiju sniedzējs nav monopolists uz zināšanām un paņēmieniem, kā ar problēmām tikt galā.

8. Sadarbība

Linux labi sadarbojas ar Windows, jo Linux sadarbojas ar jebko. Neesmu sastapis sistēmu, kuru nevarētu sajūgt ar Linux, vienalga, vai tā būtu MacOS X, Windows, citi Linux distributīvi, OS/2, Playstation... un sarakstu var turpināt. Bez "trešo firmu" programmatūras Windows nesadarbojas praktiski ne ar ko. Un mēs pat neesam pieskārušies datu formātiem. Ar LibreOffice jūs varat atvērt vai saglabāt dokumentu praktiski jebkurā formātā (neatkarīgi no tā izlaišanas laika). Patiesībā, ar LibreOffice jūs varat atvērt vecus Word, Corel, WordPerfect vai Lotus dokumentus labāk nekā ar to modernajām versijām (ar kurām, iespējams, šos dokumentus nevar atvērt nemaz).

9. Komandrinda

Es nevaru pateikt neko daudz vairāk kā virsrakstā. Atšķirībā no Windows, Linux komandrindā jūs varat izdarīt pilnīgi visu, kas nepieciešams. Protams, lai to izdarītu, jums nepieciešamas šādas tādas zināšanas, bet tas pats attiecas arī uz Windows komandrindu6. Ja jums ir nācies uzturēt attālināti mašīnas gan ar Linux, gan ar Windows sistēmām, jūs ātri vien saprotat, cik nesalīdzināmi vieglāk to ir darīt ar Linux, pateicoties tā plašajām komandrindas iespējām. Un nedomājiet, ka grafiskās saskarnes komandrindu ir padarījušas novecojušu. Ja jums jāveic kaut kas sarežģīts, komandrinda vēl arvien ir ātrākais veids, kā to darīt.

10. Attīstība

Vairumam lietotāju Windows Vista bija solis atpakaļ. Un šis solis atpakaļ Microsoft prasīja piecus gadus. Vēsture rāda, ka katra otrā Windows versija ir izgāšanās. Vairumam Linux distributīvu jaunas versijas iznāk ik pēc sešiem mēnešiem. Un dažās no tām ir nopietni tehnoloģiju uzlabojumu lēcieni. Linux ieklausās savā kopienā — ko tā saka, kas tai ir nepieciešams? No Linux kodola līdz pat darba virsmas izskatam, Linux izstrādātāju kopiena ir vienota ar saviem lietotājiem. Microsoft? Ne pārāk. Microsoft tērē savu laiku, lai izstrādātu to, kas varbūt būs, bet varbūt arī nebūs uzlabojums. Microsoft ne tikai nav apsviedīgs izstrādātājs, bet tas ar savu augstprātību un "peļņa pāri visam" attur kompānijas, lietotājus un trešo firmu izstrādātājus attīstīties kopā ar to.

Tas ir mans īsais saraksts par lielākajām lietām, ko Linux dara labāk par Windows. Vienmēr būs tādi, kas nepiekritīs, un kam šķitīs savādāk. Tomēr uzskatu, ka vairums šiem punktiem piekritīs. Protams, es neesmu tik noslēgtu prātu, ka neredzu, ko Windows dara labāk par Linux. Daži punkti, kas uzreiz nāk prātā ir: sabiedriskās attiecības, mārketings, demagoģija un viltus ziņas, spēles un "zilais logs"7.


  1. ^ Šis raksts ir veidots 2008.g. pēc Džeka Vellena atziņām, bet pauž arī manu pieredzi un ir atjaunots 2020. gadā.
  2. ^ Fear, uncertainty and doubt — FUD. Paņēmiens, ko negodīgas kompānijas izmanto, lai nomelnotu konkurentus.
  3. ^ Rīku komplekts, ar kuru varēja nozagt SSH šifrēšanas atslēgas.
  4. ^ Pamatā tur vainojams Microsoft un tā partneru  uz slēgtā koda programmatūru balstītais bizness, kuru Microsoft nedrīkst izplatīt.
  5. ^ LUG — Linux User Group.
  6. ^ Windows PowerShell ir vērā ņemams uzlabojums, bet pat tas nestāv klāt Linux iespējām
  7. ^ Linux analogs Windows "zilajam logam" ir kodola panika, par ko Linux lietotāji parasti neko nezina, jo nekad nav to redzējuši.
Tags: Linux Windows
Created by Valdis Vītoliņš on 2008-09-18 20:49
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2020-01-14 22:46
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License