Divu mītņu LAN izveidošana

1. Ievieto maršrutētāja datorā otru tīkla plati. (Ir arī alternatīva - iegādāties hub-u, kurā var iespraust tīkla vadus no abiem datoriem un ārējai tīkla ligzdai pieslēgt tieši hub-u.)
2. Darbina "ifconfig" komandu uz maršrutētāja; pieņemsim, ka tā bez "atcilpas" saskarnes atrod vēl divas tīkla saskarnes - "eth0" un "eth1".
3. Saskarni "eth0" pievieno tīkla vadam, kurš iesprausts tīkla ligzdā, t.i. ir savienots ar vārteju kaut kur ārpusē.
4. Instalē Dhcp3 DHCP serveris uz maršrutētāja, lai tas varētu piešķirt  otram datoram IP adresi automātiski (ja mūsu Interneta pieslēgums izmanto mainīgu IP adresi, tad uzlikt uz maršurtētāja DHCP ir ieteicamāk nekā izmantot fiksēto pieslēgumu, jo tad otro datoru var pēc vajadzības piespraust pie ārējās tīkla ligzdas arī tieši).

5. Aplūko resolv.conf failu vai arī kā citādi noskaidro DNS serveru adreses:

   # cat /etc/resolv.conf
   nameserver 10.122.128.150
   nameserver 10.122.128.149
   Turpmāk pieņemsim, ka DNS serveru adreses ir 10.122.128.150 un 10.122.128.149

6. Konfigurē DHCP servisu sekojoši:

   not authoritative;
   
   # Use this to send dhcp log messages to a different log file (you also
   # have to hack syslog.conf to complete the redirection).
   log-facility local7;
   
   # No service will be given on this subnet, but declaring it helps the
   # DHCP server to understand the network topology.
   
   #subnet 10.152.187.0 netmask 255.255.255.0 {
   #}
   subnet 192.0.0.0 netmask 255.255.255.0 {
      # Don't forward DHCP requests from this
      # NIC interface to any other NIC interfaces
      option ip-forwarding off;
      authoritative;
      option subnet-mask 255.255.255.0;
      range 192.0.0.2 192.0.0.20;
      option broadcast-address 192.0.0.255;
      option routers 192.0.0.1;
      option domain-name-servers 10.122.128.150, 10.122.128.149;
      option domain-name "test1.lv";
   }
7. Saslēdz datorus kā parādīts zīmējumā. Abus datorus savieno ar "crossover" Ethernet kabeli:
    
8. Pa kreisi attēlā "serveris" ir maršrutētājs, uz kura instalēts Linux (piemēram, Ubuntu - gan serveris, gan darbstacija), savukārt "darbstacija" ir dators, kurš ir DHCP klients (var būt gan Linux, gan Windows).

9. Pēc datora pārstartēšanās, uz maršrutētāja ar "root" tiesībām palaiž šādas komandas (tās var ikreiz rakstīt konsolē ar roku vai arī konfigurēt startēšanās skriptā):

   dhclient eth0
   ifconfig eth1 192.0.0.1
   ifconfig eth1 netmask 255.255.255.0
   
   echo 1 >/proc/sys/net/ipv4/ip_forward
   iptables -t nat -A POSTROUTING -s 192.0.0.0/24 -o eth0 -j MASQUERADE
   /etc/init.d/dhcp3-server restart

10. Uz otra datora, kurš pieslēgts maršrutētājam ar "crossover" kabeli, pieprasa jaunu IP adresi:

    dhclient  (Linux sistēmās)
    ipconfig /renew  (Windows sistēmās)
    Praktiski var pārliecināties, ka 1 DHCP klienta gadījumā tas parasti piešķir adresi 192.0.0.2 (lai gan adresu intervāls pieļauj adreses līdz pat 192.0.0.20. Lielāki numuri IP adresēs kļūtu vajadzīgi, piemēram, tad, ja uz "darbstacijas" izvietotos vēl dažas virtuālas mašīnas ar "bridged" pieslēgumu, kuras arī kļūtu par DHCP klientiem.)
11. Pārliecinās, ka uz abiem datoriem strādā Internets.

Saites

• http://www.boot.lv/forums/lofiversion/index.php/t66249.html