Ko tu grūstas, tu neredz, ka te stāv mān somiņ, nu vot, zeme i, un viss izbīrs, tu tagac lasis kopa?
es takš teic, nenāc virsu ka tanks, vis mant pie zēm, nekāp virsu, ej pro, es pac vis savāķis, varbūt man te vis nemaz nevaig, ak tu kunksdiestētiņ, kas to but domajs, ka tai taša tik daudz var saiet, jaizzorte lēne gare, kas ta te pa tiem gadiem sakrājes, kad ta es šo tašiņ pirk? nav ne četer gād, bet pills ka piebāzts, viss vaidzig mant, te roku i pass, šitai papīriņa kauč kas ietīts, tas i spiedienzāls, to recept man Hārs izrakstij jau pagaišgad, kā ta es nemaz nav izdzērs, šitas i mān vēcē, šie mān mazbērn bilds, šis man bērn kāz bilds, te es pac jauniba, redztik, šitas i elektrībs rēķinums, va ta es nebut samaksajs, šis mān kosmētik, kalab tur tas kurpšnors iekša, reku lūpkrās, es vakar nevarej atrast, ķemmit, velvienķemmit, velvienķemmit, matputs, kaklapūšams, šis i kabaclakats, šis i papīrkabaclakats, tas nekas, ka apņukac, es jau apņukas velvairak, kožļen, velvienkožļen, kompektiņ, to man vakar Līg iedēv, šie i recepts, es tik nav pi aptiek aizgājs, kast šite, tās tokš i tās matiōlsēkls, talab ju laikam man izgaišvasar iekš to dob nekas neuzdīg, atslēgbuntiš, kas ta šitas, tas i šķūniš atslēg, ko ta es aizviņnedeļ sataisij to škandāl, ka jauņe vis izmēta, bet kas ta man vīņ iebāz iekš to taš, vizitkart, vizitkart, apdrošinamkart, hanzākart, slimokaskart, kvītiš, kvītiš, tas vel japaglaba, ka nepras otrreiz maksat, šī i zemeņkūks recept, suņnummurs, suņam potejamkart, šī ir akal potejamkart, to suņdakters uzrakstij no jaun, kad es šito nevarej atrast, špickastiš, dzēšamgumij, rakstuls, kas nerakst, rakstuls, kas nerakst, rakstuls, šis vel bišķiņ rakst, baltaisaizsmērejums, līmbant, neko nelīp, bet le un vel pastāv, un kas ta iekš šo kuvēr? vomansjess — piecpacmit lat, kas ta taspa kukul, kas man to but iegrūds, tā tokš neviens nedar, ka nemaz neredz, tā viš nevar būt, bet pagaid, jaapdoma, ak tu kunksuntētiņ, bet kād kuvēr ta es bus iegrūds tam dakteram, ka es gāj pie viņ a to sāpoš kāj, ka mān vel šitas — nu kā viņ sauc — ierunaj bez rind, es tokš tam dakteram šito paš uzlik uz galdmāl un teic — mēs Zatleram pa to neko neteiks, un viš tik nomet a rok, bet ja es šito neuzlik, ta pateic man, ko ta es uzlik, jasāk viss no gāl, tas tokš bij lāb sen apakaļ, kas to vairs var atminet, es tos reiganzāls tagac ilg nav dzērs, jaizzorte papīr pa sēv, un cits pa sēv, šis i šis, tas i tas, viss ta ka būt, bet ku ta tas kuvērs a manem pantiņem — es tokš bij tik smuk izgriezs no avīz, le var ielikt līdzjušan, ja kāc aiziet pie Pēter, adar ja kādam kāc radgabals adod gāls, tur bi šitais smukais — gribēju tālajos laukos vēl iet, bet kas ta tur notik satumsa nakts, un mēs redzējām kā šonakt tavā takā raudāja rasa, un kā nu tur vel bij, un es visu atstāju jums, un akal — dusi saldi zemes rokās, un šitā — mēs ejam un ņemam ko dzīve dod un atdodam visu ko spējam, un vel uz to pus, kā nu bij daudz mūžā ciests un citiem ziedots, un viens bij uz tād mod — ņem siltus vārdus aukstā ceļā līdz, un baltas smiltis lēni birst, tu padoma tik — nu viš vis šito las un doma, ko es pa to doma, ak kunks, es i vienmēr teics, ka ar tiem aploksnem i jaizbeidz vienreiz pa visam reizem, un beigas vel bij — dusi saldi, mīļo švāģer.
Jūs nezin, vel i kāc dakters, kas ārste, kad kāj sāp?

2007. Štrumfingrīd no Katoļiel, bet tas nenotik a mān...