Linux tarakāni

 Viens no Mērfija likumiem skan: ja izberat tarakānus no burkas, tad vienīgais veids, kā tos dabūt atpakaļ burkā — ir izmantot lielāku burku.

Linux ir atvērtā pirmkoda programmatūras tarakāns. Principā kādu no tiem var dabūt burkā, bet daudz vairāk būs to, kas no burkas izmuks. Daži tehnoloģiju eksperti to uzskata par Linux trūkumu, bet patiesībā koda pieejamība un pielāgošanas iespējas ir tā galvenās priekšrocības attiecībā pret citām sistēmām.

Ja es jums uzdotu jautājumu — kura ir Microsoft ienesīgākā operētājsistēma mobilajās ierīcēs? Ko jūs atbildētu? Windows ir ienesīgākā operētājsistēma galda un klēpjdatoriem.

Var ilgi un dikti diskutēt par to, vai Android ir, vai nav Linux, tomēr Microsoft peļņa no tās ir neapstrīdams fakts. 

Pamazām mainās arī klasisko datoru tirgus. Piemēram, nesen NASA paziņoja par pāreju no Windows uz Linux Internacionālās kosmiskās stacijas datoros. Interesanti, ka NASA par pamatu ir izvēlējusies Debian, nevis kādu kompānijas atbalstītu (piemēram, Red Hat Fedora vai Canonical Ubuntu) Linux variantu. Un, ne tikai mans Bubba3 mājas serveris iet ar Debian, bet arī Google sava paštaisītā Linux vietā kā noklusēto Linux datu centros izmantos Debian.

Kompānijām sasniedzot noteiktu lielumu, korporatīvās intereses (lasiet — peļņa un akciju cena) sāk nomākt normālu cilvēku "nedari otram to, ko nevēlies lai dara tev" principu. Lai arī Linux kompānijas nav tik ļaunas kā naftas vai cigarešu karteļi, tomēr arī tās slimo ar kaitēm "mēs zinām labāk" un "tas nav mūsu".

Un tad atliek tikai izvēlēties, kur būt "labākajiem savā klasē". Kamēr kompānijas cīnās par Upstart vs systemd, mir vs wayland, zfs vs ufs u.tml., Debian (vairāk vai mazāk) atbalsta visus, jeb, kā viņi raksturo paši sevi, "Debian ir universāla operētājsistēma" (kas bailīgos var arī nobiedēt).

Debian izstrāde ir vistuvākā Linusa Torvaldsa aprakstītajai Linux kodola izstrādes pieejai: "galvenais plāns ir tāds, ka nekāda plāna nav". Kad, pirms vairāk kā diviem gadiem izlaida Debian 6 versiju, daudzi uzdeva jautājumu: "Vai Debian ir svarīgs?". Tagadēja atbilde varētu būt sekojoša:

Teorētiski Debian var noturēt burkā. Tikai, laikam ejot, nepieciešama arvien lielāka burka, jo tas rada neskaitāmus jaunus Linux tarakānus (no kuriem daži atgādina diezgan piejaucētus dzīvniekus). Debian izstrāde notiek nevadītā un vāji koordinētā pašmotivētu programmētāju pūlī. Vienīgais, ko varat plānot par Debian versiju, ir tas, ka tā iznāks kaut kad.

Starp citu, jaunākā Debian 7.0 Wheezy versija ir iznākusi pavisam nesen. Tagad to var palaist arī t.s. Live darbībā no kompaktdiska un ar grafisko uzstādīšanas vedni kā citiem "safrizētiem" Linux. Atšķirībā no citiem Linux, Debian piedāvā vairākus gatavus variantus ar dažādām grafiskās saskarnes versijām (Gnome, Lxde, Xfce, u.c.) visos iespējamajos lejuplādes veidos.

Iesācējiem es vēl arvien rekomendēju Ubuntu, tomēr tiem, kas nejūtas īsti apmierināti ar dažu kompāniju "deķa vilkšanu uz savu pusi", Debian ir rezerves variants.

Bet Red Hat un Canonical ir viela pārdomām.