Nokļūšana no šejienes uz turieni

Atvērtā koda izstrādes finansēšanas (un pelņas gūšanas!) tirgus mehānismi vēl joprojām strauji attīstās. Šajā esejā aplūkotie biznesa modeļi nav vienīgie, tādi vēl tiks izgudroti. Investori vēl arvien domā par atklājuma, ka programmatūras industrija nav fokusēta uz slēgtām intelektuālām tiesībām, bet uz pakalpojumiem, sekām.

Šī konceptuālā revolūcija kaut ko maksās. Piemēram, peļņu zaudēs  tie, kas investē industrijas 5% pārdošanas vērtībā. Vēsturiski pakalpojumu bizness nav tik ienesīgs kā ražošanas bizness (tomēr jebkurš ārsts vai jurists jums pateiks, ka peļņa uz praktizētāju skaitu parasti ir lielāka). Jebkura negūtā peļņa tomēr būs mazāka kā ietaupījumi izmaksās, jo programmatūras patērētāji ar atvērtā koda produktiem iegūs milzīgus ietaupījumus un efektivitāti. (Paralēles ar efektu, ko dod tradicionālā balss telefona aizstāšana ar Internetu parādās visur).

Šie ietaupījumu un efektivitāte rada tirgus iespējas, ko privātuzņēmēji un investori šobrīd cenšas izmantot. Kad tika gatavots šīs esejas sākotnējas variants, Silīcija ielejas viena no prestižākajām investoru kompānijām nopirka akciju kontrolpaketi kompānijas izveidei, kas specializējās 24/7 Linux tehniskajā atbalstā (Linuxcare). 1999. gada augustā Red Hat pirmais publiskais piedāvājums bija (par spīti kopējam Interneta un tehnoloģiju akciju kritumam) ļoti veiksmīgs. Kopumā tiek sagaidīts, ka līdz 1999. gada beigām parādīsies vairāki Linux un ar atvērto kodu saistīti pirmie publiskie piedāvājumi, un ka arī tie bus ļoti veiksmīgi. (2000. precizējums — tie bija!)

Otra ļoti interesanta izstrāde ir sākums sistemātiskiem mēģinājumiem izveidot uzdevumu tirgu atvērtā koda izstrādes projektos. SourceXchange un CoSource parāda nedaudz atšķirīgus veidus mēģinājumiem pielietot apgrieztās solīšanas modeli atvērtā koda izstrādes finansēšanai.

Kopējās tendences ir skaidras. Mēs minējām IDC prognozi, ka Linux augs ātrāk kā visas citas operētājsistēmas kopā līdz 2003. gadam. Apache tirgus daļa ir 61% un nepārtraukti pieaug. Interneta izmantošana eksplodē, un pētījumi, tādi kā Internet Operating System Counter rāda, ka Linux un citas atvērtā koda operētājsistēmas jau tagad ir lielai daļai Interneta resursdatoru un nepārtraukti aug attiecībā pret slēgtajām sistēmām. Nepieciešamību izmantot atvērtā koda Interneta infrastruktūru, arvien vairāk nosaka ne tikai pārējās programmatūras dizainu, bet arī biznesa paņēmienus un programmatūras izmantošanas/pirkšanas paņēmienus jebkura uzņēmuma biznesā. Un šķiet, ka šīs tendences, paātrinās.