Kāpēc pārdošanas vērtība ir problemātiska

Atvērtais kods tiešu pārdošanas vērtības iegūšanu padara diezgan sarežģītu. Sarežģītība nav tehniska; kopēt pirmkodu ir ne vairāk un ne mazāk viegli kā binārus failus, bet autortiesības un licenču likumi, kas ļauj izmantot pārdošanas vērtību, atvērtajam kodam nav sarežģītāki, kā slēgtajam kodam.

Drīzāk sarežģītība balstās uz sociālo vienošanos, kas balsta atvērtā koda izstrādi. Ir trīs savstarpēji pastiprinoši iemesli. Vairums atvērtā koda licenču aizliedz ierobežojumus lietošanā, izplatīšanā un modificēšanā, kas varētu sekmēt tiešās pārdošanas ienākumu gūšanu. Lai saprastu šos iemeslus, mums nepieciešams apskatīt licenču izveidoto sociālo kontekstu — Interneta hakeru kultūru.

Neskatoties uz vēl arvien plaši izplatītajiem mītiem par hakeru kultūru, tā nav naidīga pret tirgu. Lai arī neliela hakeru daļa tik tiešām ir naidā pret peļņas dzinuli, kopienas vairums labprātīgi sadarbojas ar pelnošiem Linux izplatītājiem kā Red Hat, SuSe un Caldera. Tas parāda, ka vairums hakeru galu galā ir gatavi strādāt korporatīvai pasaulei. Patiesie apsvērumi, kāpēc hakeri met drūmu skatienu uz tiešo ienākumu iegūšanas licencēm, ir daudz smalkāki un interesantāki.

Viens apsvērums ir saistīts ar simetriju. Kamēr vairums atvērtā koda izstrādātāju būtībā neliedz citiem gūt peļņu no savām dāvanām, vairums tāpat pieprasa, ka nevienai pusei (ar iespējamu izņēmumu koda oriģinālajam izstrādātājam) nav priviliģēta stāvokļa peļņās gūšanā. J. Nejaušais Hakeris ir gatavs ļaut Fubarco gūt peļņu, pārdodot viņa programmatūras ielāpus, bet tikai tik ilgi, kamēr potenciāli arī pats Nejaušais Hakeris to var darīt.

Otrs ir saistīts ar neparedzamām sekām. Hakeri ir ievērojuši, ka licencēm ar ierobežojumiem un samaksu komerciālai izmantošanai vai pārdošanai (izplatītākā forma mēģinājumam atgūt tiešo pārdošanas vērtību, kas pirmajā mirklī šķiet ne bez pamata), ir pamatīgi atvēsinošs efekts. Kā konkrēts piemērs ir tiesiskuma mestā ēna uz tādam aktivitātēm, kā, piemēram, nedārgu CD-ROM antoloģiju tālākizplatīšana, ko mēs ideālā gadījumā vēlētos veicināt. Vispārīgākā gadījumā, ierobežojumi lietot/pārdot/modificēt/izplatīt (un citi licencēšanas sarežģījumi) prasa papildus izmaksas atbilstības trasēšanai un (līdz ar pakotņu skaita pieaugumu) kombinatorisku nenoteiktību eksploziju nepārskatāmībā un potenciāliem juridiskiem riskiem. Šāds iznākums ir potenciāli bīstams, un tāpēc pastāv stingrs sociālais spiediens saglabāt licences vienkāršas un brīvas no ierobežojumiem.

Pēdējais un viskritiskākais apsvērums ir saistīts ar vienranga apskates nodrošināšanu, dāvanu kultūras dinamiku, kas aprakstīta Homesteading the Noosphere. Licences ierobežojumi, kas paredzēti intelektuālo tiesību aizsardzībai vai tiešās pārdošanas vērtības iegūšanai, parasti padara par juridiski neiespējamu iespēju atšķelties no pamatprojekta. Piemēram, Sun Jini un Java tā saucamā "Community Source" licence. Lai arī atšķelšanās tiek nosodīta un tiek uzskatīta par galēju soli (iemesli plaši ir apskatīti Homesteading the Noosphere), ir arī kritiski svarīgi, lai šis galējais solis principā ir iespējams uzturētāja nekompetences vai dezertēšanas gadījumā (piemēram, parejot uz vairāk slēgtu licenci) SSH. 

Hakeru kopiena var piekāpties simetrijas apsvērumiem; tādējādi tā pacieš Netscape Public License (NPL) licenci, kas dod dažas peļņas privilēģijas koda radītājiem (NPL gadījumā — ekskluzīvas tiesības izmantot Mozilla atvērto kodu atvasinātos produktos, ieskaitot slēgto kodu). Tā sliktāk attiecas pret neparedzamu seku gadījumu un vispār neatbalsta neļaušanu atšķelties (tieši šī iemesla dēļ Sun Java ¹ un Jini Sun Community Source Licenses shēmas kopienā tiek plaši noliegtas).

(Ir vērts atkārtot, ka neviens hakeru kopienā nevēlas projektus sašķelt konkurējošos izstrādes zaros; patiesībā, (kā es to novēroju Homesteading the Noosphere) ir ļoti liels sociālais spiediens ar nopietniem apsvērumiem pret šķelšanos. Neviens nevēlas atrasties piketā, tiesā vai vēl jo vairāk — ugunslīnījā. Bet tiesības atšķelties ir kā tiesības streikot, tiesāties vai tiesības nēsāt ieroci — jūs nevēlaties pielietot nevienu no šīm tiesībām, bet tas ir signāls nopietnām briesmām, ja kāds taisās jums tās atņemt.)

Šie apsvērumi izskaidro atvērtā koda definīcijas pantus, kas tika rakstīti, lai parādītu kopējo hakeru kopienas viedokli viedokli par kritiskām standarta licenču īpašībām (GPL, BSD, MIT un Artistic licences). Šīs licences tiešo pārdošanas vērtību padara (lai arī ne apzināti) grūti iegūstamu.

1. ^ Kopš 2006. gada novembra Java kompilators un virtuālā mašīna ir GPL.