Atvērtā koda licences un to ietekme uz biznesu

Latvijas atvērto tehnoloģiju konference
11.11.2009

Prezentācija

OS_licences.odp

Ieraksts

Vai arī: http://www.vimeo.com/7782125

Saturs

Skaitļotāju, lieldatoru un minidatoru ēra

  • Skaitļotāju ērā
    Ražotāji (piemēram, IBM) piegādāja tikai aparatūru
    Programmatūru radīja uz vietas tā bija unikāla un nebija liela vajadzība domāt par izplatīšanu
  • Lieldatoru un minidatoru ērā
    Datoru programmas izplatīja par brīvu  (piemēram, DOS/360, CP-40, Unix, CP/M)
  • Slēgtais kods sākās ar mikrodatoriem
    Bils Geitss izveidoja miljardus vērtu biznesu, balstoties uz pieņēmumu, ka programmatūra ir tāds pats resurss, kā taustāma lieta.

Ko garantē Microsoft Windows EULA

End-user Licence Agreement (EULA)

  • ..."Šis ir juridisks līgums un lietojot  Windows, jūs automātiski piekrītat visiem līguma nosacījumiem"
  • "Jūs varat lietot Windows uz viena datora ... Katram datoram ir jāiegādājas atsevišķa licence"
  • "Jūs piekrītat, ka pēc "satura piegādātāja" prasības Microsoft var aizliegt dažas Jūsu datora iespējas, piemēram, atsevišķu multivides failu atskaņošanu."
  • "Microsoft vāc informāciju par Jūsu datoru un var to nodot citām kompānijām."
  • "Jums nav citu tiesību lietot Windows, kā tikai tā, ka saskaņā ar šo EULA"
  • "Microsoft nav atbildīgs, par jebko, kas notiek ar Jūsu datoru, ieskaitot zaudēto laiku un datus."
  • "Šis līgums atceļ jebkurus solījumus, kas ir doti reklāmās, dokumentācijā, produkta aprakstā."
  • "Windows tiek piegādāts KĀ IR AR VISĀM KĻŪDĀM." 

Programmas kopija nepieder lietotājam. Ir tikai programmas lietošanas tiesības.

Brīvā programmatūra

Garantē četras pamatbrīvības:
0. Brīvi izmantot programmu jebkuriem nolūkiem.
1. Brīvi pētīt un modificēt programmas pirmkodu.
2. Brīvi kopēt un izplatīt sākotnējo programmas  versiju, lai palīdzētu savam kaimiņam u.c.
3. Brīvi izplatīt savu modificēto un uzlaboto programmas versiju, tādējādi nodrošinot labumu sabiedrībai.

Katram pieder sava programmas un pirmkoda kopija.

Atvērtā koda programmatūra

  • Gan brīvā/gan atvērtā koda programmatūra:
    • Nediskriminē personas (var izmantot "citādi domājošie", ieskaitot teroristus)
    • Nenosaka lietošanas noteikumus (var izmantot kodolu sintēzes izpētei, gēnu inženierijai, nav ierobežots lietotāju skaits, lietošanas laiks, datu apjoms)
    • Neuzliek ierobežojumus aparatūrai un saistītai programmatūrai (var lietot kopā ar slēgto programmatūru)
  • Dažas atvērtā koda programmatūras licences:
    • Autoram dod lielākas izplatīšanas privilēģijas kā pārējiem dalībniekiem (ierobežota 2. brīvība, piemēram, autoram ļauj izplatīt arī ar slēgto licenci)
    • Uzliek ierobežojumus modificētās versijas izplatīšanai (ierobežota 3. brīvība, piemēram, neļauj modificēto versiju izplatīt ar sākotnējo nosaukumu)

Atvērtā koda programmu licences

  • "Stiprās" licences
    Programmas licence "nemirstīga", tā pārņem visu kodu, ko tai pievieno
    • GNU Public Licence (GPL) 2.0 versija
      neliedz piegādāt programmatūru kā tīmeklī vai pakalpojumu (SaaS), neuzrādot kodu
      neliedz ierobežot citu programmas versiju izmantošanu aparatūrā (Tivoization)
    • GNU Public Licence (GPL) 3.0 versija
      aizliedz ierobežot citu programmas versiju izmantošanu aparatūrā
    • Affero General Public License (AGPL) 3.0 versija
      pieprasa uzrādīt kodu programmatūrai tīmeklī vai kā pakalpojumam
  • "Vājās" licences
    Programmas licence ir "izmirstoša". Uz tās bāzes var "potēt" citu (arī slēgto) kodu
    • Lesser GPL (LGPL)
      Uz pašu produktu līdzīga GPL, bet ļauj veidot citus slēgtos produktus (izmanto  programmatūras bibliotēkās)
    • BSD, Apache
      Ļauj darīt jebko, ja kopā ar programmu ir dota atsauce uz pirmavotu
    • Public Domain
      Absolūti neierobežojoša, ļauj darīt pilnīgi jebko

Stiprās un vājās atvērtā koda licences

Juridiski no brīvību viedokļa, tad "vājās" licences ir "brīvākas" jo izstrādātājiem ir mazāk pienākumu. Tomēr tas traucē mobilizēt dalībniekus.

  • Open BSD operētājsistēma:
    • To izmantoja Windows NT TCP/IP protokola nodrošināšanai
    • To izmanto Apple Mac OS X kodolā
    • Koda attīstība, salīdzinot ar Linux ir daudz lēnāka
  • Apache tīmekļa serveris:
    • Izmanto WebSpere un Jboss tīmekļa lietojumu serveros,
    • Aktīvākais atvērtā koda tīmekļa servera projekts

Stiprās licences kā GPL izstrādātājus spiež "dalīties", tomēr to izmanto 70% atvērtā koda projektu (normalizēti pēc koda rindām)

  • Linux operētājsistēma
    • Lielākas atvērtā koda programmatūras projekts (ieguldīts 15-40 mljrd. dolāru)

Kādu licenci izvēlēties

Licences ir tik daudz tāpēc, ka ir daudz mērķu

  • GPL u.tml. liek līdzdarboties uz vienādiem noteikumiem (izvēlas pakalpojumu sniedzēji: uzturētāji, konsultanti u.tml.)
  • BSD/Apache – ļauj sadarboties, arī izmantojot slēgtā koda ražošanu (izvēlas ražotāji: slēgtiem moduļiem, "vertikāliem risinājumiem" u.tml.)

Licences izvēle nav neatgriezenisks process

  • Autors var mainīt licenci uz atvērtāku vai slēgtāku, bet partneri un lietotāji var turpināt un izmantot pēdējo versiju saskaņā ar iepriekšējo licenci.
    • Xfree.86 –> X.org
    • Red Hat Linux –> RHEL + Fedora

Atvērtā koda sistēmu daļa dažādos IT apgabalos

  • Kopienas un biznesa versijas
    Arī t.s. "open core". Svarīgi ir dalīt pēc klientu attiecībām, nevis produkta īpašībām
  • Duālā licencēšana
    Atvērtā koda versija tiem, kas pieņem atvērtu sadarbību, bet slēgtā versija pārējiem
  • Uzturēšana, sistēmu integrācija un konsultācijas
    Vienīgais “tīrais” un ilgtspējīgais atvērtā koda modelis

Vērtīgas domas

  • Programmatūras izstrāde ir pakalpojumu industrija, kas darbojas uz pastāvīgiem, bet nepamatotiem maldiem, ka tā ir ražošanas industrija.
    Ēriks Reimonds, "Burvju katls"
  • Slēgtā un atvērtā koda programmatūras izstrāde ir kā alķīmija salīdzinājumā ar ķīmiju.
    Tas, ka juristu darbs ir publiski pieejams (likumi, lietas u.tml.), nenozīmē ka viņiem negrib maksāt.
    Kīts Kartiss "After the Software Wars" autors.
    Microsoft pētnieks un programmētājs no 1993. līdz 2004. gadam.
  • Iznīcināt Microsoft nav mans mērķis. Patiešām. Tas būs tikai neparedzēts blakusefekts.
    Linuss Torvalds, Linux autors

Saites

Tags Lekcijas
Created by XWikiGuest on 2009-11-17 15:18
Last modified by XWikiGuest on 2021-04-13 14:31
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License