Odo.lv » Brīvā programmatūra un atvērtais kods

Brīvā programmatūra

Terminu brīvā programmatūra (Free software) ieviesa Ričards Stallmans, cīnoties par programmatūras lietotāju tiesībām. Lai programma būtu brīvā programmatūra, tai jāizpildās sekojošiem četriem nosacījumiem (t.s. "brīvībām"):

1. Brīvi izmantot programmu jebkuriem nolūkiem. ¹
2. Brīvi pētīt un modificēt programmas pirmkodu.
3. Brīvi kopēt un izplatīt sākotnējo programmas versiju, lai palīdzētu savam kaimiņam u.c. ²
4. Brīvi izplatīt savu modificēto un uzlaboto programmas versiju, tādējādi nodrošinot labumu sabiedrībai. ³

Ja programmatūra atbilst šiem kritērijiem, programmas lietotājs to var droši izmantot, nebaidoties, ka pēc laika tā būs pieejama tikai par maksu (kā tas var būt ar bezmaksas bet nebrīvo programmatūru), ka to kāds varētu monopolizēt vai pārtraukt izlaist.

Dažkārt uz brīvās programmatūras bāzes nevar izveidot slēgtā koda jeb īpašniekprogrammatūru, kas ierobežo tās izmantošanu komerciālos nolūkos.

Atvērtā pirmkoda programmatūra

Jēdzienu atvērtais kods (Open source) ieviesa Ēriks Reimonds, pielāgojot brīvās programmatūras idejas komerciālai izstrādei un lietošanai.

Lai atvieglotu brīvās programmatūras komerciālu ražošanu un izmantošanu, dažkārt mēdz ierobežot 4. brīvību, vēl retāk arī 3. brīvību. Programmatūru ar šādiem ierobežojumiem sauc par atvērtā pirmkoda programmatūru.

Atvērtā koda programmatūrai katrs var pētīt tās kodu un to modificēt atbilstoši savām vajadzībām. Parasti šo programmatūru var brīvi izplatīt tālāk gan sākotnējā, gan modificētajā versijā, bet var būt minētie brīvību ierobežojumi ⁴. Šo programmatūru var izmantot, lai uz tās bāzes veidotu slēgtā koda, nebrīvo jeb īpašniekprogrammatūru.

Vairāk par atvērtā koda licencēm skatīt šeit.

Jautājumi

Gan brīvo, gan atvērtā koda programmu var izmantot komerciālos nolūkos. Programmas, kuras var izmantot tikai nekomerciāliem nolūkiem nav atvērtā koda programmas, jo ierobežo 1. brīvību -- "Brīvi izmantot programmu jebkuriem nolūkiem".

Maldus par ierobežojumiem komerciālai izmantošanai izplata nezinoši programmu lietotāji, kas neatšķir bezmaksas slēgtā koda/nebrīvās programmas no atvērtā koda/brīvajām programmām.

Bieži vien slēgtā koda īpašniekprogrammatūru mārketinga nolūkos izplata bez maksas. Cenā atšķirības nav, tomēr ir cita būtiska atšķirība. Tā kā slēgta koda programmatūras pirmkods nav katram pieejams, jūs neesat pasargāti, no tā, ka:

• Šī programmatūra kādu brīdi var kļūt par maksas produktu, un nevienam citam nebūs iespējas to turpināt izplatīt bez maksas.
• Šī programmatūra vienu brīdi var apstāties, spiežot jūs samaksāt, un jūs nespēsiet atrast, kur un kā šī "īpašība" ir ielikta.
• Tehnisko atbalstu jums var sniegt tikai viens ražotājs. Jūs nevarat izvairīties no viņa noteikumiem un viņš var kļūt par monopolistu. Jūs paliksiet pie sasistas siles, ja šis ražotājs bankrotēs, vai viņš pārtrauks uzturēt jūsu izmantoto produktu.

• Brīvā programmatūra vienmēr ir arī atvērtā pirmkoda programmatūra, jo atvērtā pirmkoda programmatūras nosacījumi ir "maigāki" par brīvās programmatūras nosacījumiem.
• Brīvo programmatūru bieži sauc par atvērtā pirmkoda programmatūru. Tas nav nepareizi bet ir neprecīzi. Jebkuru programmu, ko var saukt par atvērtā pirmkoda, nevar saukt par brīvo programmatūru.

Ričards Stallmans uzsver, ka programmas pirmkoda pieejamība nav pietiekama pilnīgi brīvai programmatūras lietošanai (un šeit viņam ir taisnība). ⁵

Ēriks Reimonds uzsver, ka brīvās programmatūras noteikumi neņem vērā programmatūras ražotāja intereses, un tas bremzē brīvās programmatūras attīstību (un šeit viņam ir taisnība).

Pēc Webster's Online Dictionary "open" ir ļoti noslogots vārds, ko dažādos kontekstos var lietot gan kā īpašības, gan lietvārdu, gan darbības vārdu. "Open" precīzo nozīmi var noteikt tikai pēc konteksta, no kuriem viens ir vārdkopa "open source", kas nozīmē, ka programmatūra ir pieejama neko neslēpjot, un jebkurš to var izmantot, pētīt, modificēt un izplatīt tālāk.

Saskaņā ar Latviešu literārās valodas vārdnīcu:

• atvērt ir darbības vārds, kas nozīmē: 1. verot, arī velkot atdarīt; 2. padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis vārtus, atraisot iesaiņojumu u.tml.); 3. iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā izmantošanā, 4. izplest (ko sakļautu, salocītu u.tml.).
  Atvērti var būt vārti, durvis. Atvērts var būt prāts, kas pakļaujas ārējām idejām un ietekmei. Atver likumus un standartus, kad tos maina.
• atklāts ir īpašības vārds, kas tiek izmantots: 1. kā divdabis atklāt (padarīt redzamu, atrast, uziet pētījumu, vaļsirdīgi izteikt); 2. tāds, kam nav jumta, sienu; vaļējs; 3. tāds, kas nav slēpts, maskēts; tāds, kas neslēpjas, nemaskējas; neslēpts; 4. tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs; 5. tāds, kas pieejams visiem, tāds, kur var piedalīties visi; pretstats: slēgts. Cilvēki ir atklāti, ja pasaka ko domā, ir atklātas vēstules un atklāti veic veiktas dažāds darbības (rīkojas, sazinās, u.tml.).

Atklātais un atvērtais kods tīmeklī ilgu laiku ir pastāvējuši kā sinonīmi, lai arī "atvērtais kods" ir ticis lietots biežāk nekā "atklātais kods". LZA Terminu datubāzē atklātā pirmkoda programmatūra tika minēta kā pirmā iespēja, bet atvērtā pirmkoda programmatūra kā alternatīva iespēja.

Tomēr saskaņā ar 2009. gada 18. septembra lēmumu (prot. Nr. 336, teksts nav publiski pieejams), tomēr ir nolemts kā oficiālo terminu izmantot vārdkopu atvērtais pirmkods.

Vairāk par atvērto kodu skatīt

• Katedrāle un tirgus
• Burvju katls
• Ceļvežus

Last modified by Valdis Vītoliņš on 2011/05/14 17:08