2600km ar elektrisku auto

Saturs

• Brauciena iemesls
• Brauciena gaita
  • Pirmā diena
  • Otrā diena
  • Trešā diena
  • Ceturtā diena
  • Piektā diena
• Brauciena dati
  • Auto uzlādes
  • Izdevumi par elektrību mašīnai
  • Izdevumi par naktsmītnēm
  • Izdevumi pārtikai un našķiem
• Dažas atziņas
• Brauciena rezultāts

Brauciena iemesls

Kopš pagājušā gada pavasara kā aktīvu atpūtu esmu uzsācis t.s. rokas pannas spēlēšanu. Sāku ar Sela D Kurd SE-201, tomēr, augot prasmei un ambīcijām, radās vēlme iegūt instrumentu ar plašāku nošu klāstu.

Treniņa ieraksts pirms brauciena ar Sela D Kurd 9 (tikai viena basa nots D₃):

Ar epastu sazinājos ar vairākiem iespējamiem piegādātājiem un atsaucīgākais bija Ivo Sedlaceks no Savita Music Čehijā. Viņš manām vēlmēm rekomendēja tās pašas gammas D Kurd 19 pannu, ko pasūtīju ar piegādi uz mājām. Man par bēdām un Ivo par izbrīnu, panna tika piegādāta ar atskaņojušos centrālo noti. Neskatoties uz gana labo polsterējumu, tā vai nu bija nomesta "uz mutes", vai arī iepakojumam bija uzlikts īpaši liels smagums. Ivo bez papildu samaksas lika pannu sūtīt atpakaļ, lai to noskaņotu vēlreiz. Kad tā bija salabota, es vairs neriskēju ar piegādātājiem un nolēmu pannu nogādāt mājās saviem spēkiem (ko sieva Ieva rekomendēja darīt jau sākumā, bet tad tam vēl nebiju gatavs).

1260 kilometru garajam ceļam pēc pannas uz Jablonecu pie Nisas Čehijā izmantojām Lieldienu brīvdienas. Braucām ar 94Ah (33kWh) BMW i3, kura sniedzamība "pēc papīriem" ir ap 200km, bet praktiski ap 160km¹. Pirms brauciena izpētījām elektroauto uzlādes operatorus, reģistrējos kā Greenway klients un pasūtīju RFID karti, lai būtu mazāk atkarīgs no telefona savienojuma ar internetu, bet līdz ceļojuma sākumam karti nesaņēmu. Uzlādes vietas meklējām un plānojām ar https://www.plugshare.com/.

Brauciena gaita

Pirmā diena

Braucienu sākām 28. martā un, kā tas mēdz gadīties, pirms tam vēl Ievai bija jādodas uz Rīgu². Tāpēc ceļojumu sākām pēc pusdienlaika un ar nepilnām auto baterijām, kas izļodzīja mūsu sākotnēji paredzēto uzlādes vietu plānu. Pirmā uzlādes vieta bija E-mobi Bauskā, ko apvienojām ar vēlām pusdienām. Panevežā LAKD (Lithuanian Road Administration, mūsu CSDD/E-mobi analoga) bezmaksas automāts bija aizņemts, bet Stuart automātam neizdevās piereģistrēties, jo mana epasta serveris ir augstprātīgs³, beigās veiksmīgi uzlādējām ar Ionity. Kauņā (ja neskaita to, ka Google karte mūs veda pāri trotuāram) veiksmīgi uzlādējām auto atkal ar Ionity, bet pie Polijas robežas ar Inbalance grid.

Tā kā nevarējām piemeklēt labu vietu ar Greenway, Ieva reģistrējās Orlen un izvēlējāmies vietu autostrādes pretējā pusē pie Raczki. Tur mēs nonācām ap 6 vakarā. Google karte mūs pieveda no sētas puses nožogotam laukumam ar slēgtiem vārtiem. Mēģinājām nožogojumu apbraukt, bet ar dažu kilometru līkumu tādu iespēju neatradām. Beigās atgriezāmies pie slēgtajiem vārtiem, kuriem varēja arī piezvanīt un ar neatlaidīgu iedvesmošanu panācām, ka apkalpotāji mums vārtus atver.

Uzlāde sanāca bez problēmām, bet mums vairs neizdevās izlūgties, lai mums ļauj ceļu turpināt caur slēgtajiem vārtiem. Atgriešanās autostrādei pareizajā pusē sanāktu ar 30km līkumu, tāpēc ceļu turpinājām pa mazāku šoseju. Bez īpašiem piedzīvojumiem uzlādējām auto Grajevā un Lomžā ar Greenway. Nākamā piemērotā vieta mums bija Viškova, kur mēs nonācām pēc pusnakts. Tur viens Greenway automāts nestrādāja, tehniskā atbalsta dienesta telefonā atbildēja, aptuveni to, ka tas strādā tikai darba laikā. Otru Greenway automātu mēs neatradām (visticamāk, tas bija aiz slēgtiem vārtiem lielveikala stāvvietā).

Ja var atļauties, (ar savu pirmo elektrisko auto to praktiski nevarēju), elektriskam auto vienmēr ir jāatstāj rezerve, ja paredzētajā vietā uzlādēties nesanāk. Tomēr to, ka mums neizdosies uzlādēt auto nevienā no potenciāli divām vietām, mēs īsti nebijām paredzējuši. Pieņēmām lēmumu doties tālāk līdz Varšavai, kuru, taupīgi braucot varējām sasniegt. Ieslēdzu ECO PRO+ režīmu un, bez apsildes un pavērtu sānu logu spraugu, lai nesvīstu vējstikls, devāmies ceļā. Par laimi, izdevās ieķerties astē fūrei, kas "sniedzamības trauksmi" (range anxiety) nedaudz mazināja. Kad Varšavas pievārtē piestājām Orlen uzlādes vietā, lietotne Ievas telefonā atsacījās sākt uzlādi, jo "neesot samaksāts/nepareizi kartes dati". Reģistrējos kā Orlen klients arī es (tas prasīja laiku, lai saņemtu apstiprinājuma epastu⁴) un pēc gandrīz nepilnas stundas ķimerēšanās ar telefoniem, mēs beidzot tikām pie elektrības. Braucēji, kas nedomājot iepilda degvielu bākā dažās sekundēs, nekad nesapratīs, cik lielu prieku var sagādāt kārtējā elektrības deva izmisušam elektroauto lietotājam. Atstājām auto lādēties un aizgājām uz benzīntanka veikalu, nopirkām našķus un dzeramo un varējām svinēt ceļojuma pirmās dienas tuvās beigas. Es senāk brīnījos, kur daži cilvēki rod spēku priecāties par ikdienišķām lietām. Tagad domāju, ka pārdzīvotās grūtības vai sāpes viņiem ir iemācījušas novērtēt it kā pašsaprotamas lietas. Jo, kad es tupēju un sildījos pie aukstuma vitrīnas kondensatora ventilatora, dzerot no pakas banānu nektāru, es biju diezgan tuvu svētlaimei. Naktsmītnē nonācām 3 naktī, naktsmītnes atslēgas dabūjām bez grūtībām no kārbas ar koda atslēgu. Pirmajā dienā 15 stundu laikā bijām veikuši 720 kilometrus, kas ir bija par 50km vairāk kā faktiskais ceļš (670km).

Otrā diena

Otrās dienas braucienu sākām ap 10. Pirmo uzlādi veicām Sosnovecā ar Greenway pie nolaista benzīntanka, kur kāda āzijas ģimene pasniedza viņu virtuves ēdienu. Otro uzlādi veicām MOP Chojny, kur automātam bija tikai 25kW jauda, tāpēc tur ilgi netērējām laiku un pēc neliela attāluma piestājām uzlādēt auto Sicovā. Tur ap lielveikalu bija vairāki automāti, ar 100-150kW uzlādes automātiem mašīna nesapratās, bet izdevās ar 50kW automātu, kuram bija arī CHADEMO spraudnis. CHADEMO spraudņus iemācījos uztvert kā cerīgu zīmi⁵. Pēc tam apstājāmies Lakā, kur i3 nevēlējās uzlādēties ar nevienu no 100/150kW automātiem, bet izdevās netālā vietā ar Orlen. Vakarā jau bijām Čehijā, un lai arī biju paredzējis iztikt tikai ar Greenway (teorētiski viņi strādā arī Čehijā), Liberecā nonācām ap 9 vakarā un tur mums atteica iepriekš booking.com pieteikto vietu, jo pēc viņu domām mums bija jāierodas pirms 21. Ieva reģistrējās citā viesnīcā, bet es reģistrējos Future/E/Go un uzlādēju auto ar viņu automātu. Man neizdevās uzlādi pārtraukt ar telefona lietotni, nācās zvanīt uz tehnisko palīdzību, kas, par laimi, strādāja un automātu atslēdza attālināti.

Viesnīcā bija jāsaņem sava RFID karte, bet tā bija priekštelpā aiz slēgtām durvīm, pie kurām uz mūsu klauvējieniem neviens neatbildēja. Staigājot ap viesnīcu sastapām smēķējošu viesi, kuram palūdzām, lai mūs ielaiž. Dažkārt cilvēku netikumi ir arī noderīgi. 11 stundās bijām veikuši 630km.

Trešā diena

Tā kā alternatīvā naktsmītne mums bija nevis Jabloņecā bet Liberecā, vispirms mums bija jābrauc ap 15km no Liberecas uz Savita Music veikalu. Jabloņecā bija jāuzkavējas, jo Ivo bija aizņemts, kādu mācot. Tikāmies pēc 13 (viņu 12). Viņu veikalā apskatījām un paklausījāmies salaboto pannu.

D Kurd 19 Pāvela Sedlaceka rokās

Es Ivo biju teicis, ka mans pamatdarbs ir programmēšana, bet neteicu, ka bakalaura studiju laika nodarbojos ar klavieru skaņošanu. Manuprāt, centrālā D₃ nots pannai tik un tā neskanēja pilnīgi taisni. Bet es pieņemu, ka pannas skaņotāji, zina ko var, un ko nevar panākt, un ir atstājuši to kā pannas rakstura īpašību.

Ceļojumā es biju paņēmis līdzi savu pirmo pannu (jo optimistiski muļķīgi biju pieņēmis, ka pa vakariem varēšu to uzspēlēt) un veikalā mēs uztaisījām kopīgu saspēli ar Pāvelu Sedlaceku.

D Kurd 9 un D Kurd 19 duets

Pēc nelielas saspēles mums bija jāšķiras, jo Ivo un Pāvelam bija arī citi darbi darāmi. Šajā dienā mums nebija paredzēts uzreiz doties atpakaļ, tāpēc mēs izmetām nelielu līkumu pa Čehijas kalniem. Kalnu ceļi bija šauri, līkumoti, tomēr asfaltēti. Vidējais ātrums bija ap 70km/h un mašīna rādīja patīkami mazu patēriņu. Pirmo reizi mašīnu mēģinājām uzlādēt Jeleņa Gurā, bet Elocity/Eleport vietu atkal neatradām, bet Tauron automātu bija aizņēmušas, kā izskatījās, uz nakti atstāta Tesla Model 3 (ar maiņstrāvu) un Hyundai Kona (ar līdzstrāvu). Tāpēc braucām tālāk uz Javoru, kur Google karte mūs atkal pieveda pie aizslēgtiem Orlen stāvvietas vārtiem. Par laimi, mums bija gana daudz elektrības (arī laika un nervu) un izbraucām ap 15 kilometru līkumu, lai nonāktu uzpildes stacijai no pareizās puses. Bijām nobraukuši ap 170km, bet atlikums tik un tā bija 80km — nobrauktais kopā ar atlikušo sniedzamību 250km, kas ir mūsu i3 rekords. Ap 10 vakarā nonācām Vroclavā, kur pilsētas centrā lādējām auto no 150kW automāta kopā ar milzīgu kuģi, šobrīd aktuālajā ķites krāsā.

Nakšņojām modernizētā padomju laika viesnīcā. Administratora laipnība iedrošināja paņemt uz letes piedāvātos, smukos ābolus. Tomēr ābolu garša bija tikpat pliekana, kā Latvijas lielveikalos nopērkamiem. Trešajā dienā bijām nobraukuši tikai 260km, bet lielu dienas daļu bijām pavadījuši pastaigās pa Čehijas kalniem.

Ceturtā diena

Pa autostrādi braucu uz 120km/h, bet vairums vieglo automašīnu man tāpat brauca garām. Pirmo reizi lādējām mašīnu Sokolnikos ar Greenway 140kW automātu. Otro reizi Lodzā ar Orlen 100kW automātu. Pēc tam trīs reizes pēc kārtas jau zināmās vietās: Varšavā ar Orlen, Lomžā ar Greenway, Raczkos ar Orlen.

Gaisa temperatūra 31. martā sasniedza 26,5°C. Vakara krēslā bija diezgan šokējoši iebraukt Lietuvā, kur ceļš momentā palika tumšs, nemarķēts un nelīdzens.

Vakarā Kauņā Ieva reģistrējās Ignitis, jo Ionity lietotne rādīja, ka iepriekš izmantotā vieta Kauņā nestrādā. Atklājām, ka turpceļā Ignitis uzlādes vietai esam pabraukuši garām dažu metru attālumā, bet to nepamanījām, jo meklējām Ionity. Iespējams, brīvdienu un vēja dēļ, Ignitis elektrība bija īpaši lēta. Intereses pēc aizbraucām uz Ionity, un pārliecinājos, ka nestrādā tikai daži automāti no vairākiem, un vēl nedaudz uzlādēju mašīnu arī tur. 12 stundās biju veicis 760 km, kas ir mans rekords vienā dienā nobrauktajam attālumam.

Nakšņojām privātmājā, kuras pagalms bija pilns ar dažādiem niekiem kā citiem suvenīru plaukti. Guļasvieta bija puspagrabā, par ko viesu informācijā godīgi brīdināja, ka jāsargā galva. Tomēr galvenā neminētā nepilnība bija tā, ka tas diezgan jūtami oda pēc pelējuma. Es to pārcietu ar pustableti Aceterīna, bet Ieva bija gatava ierakstīt sliktu atsauksmi booking.com. Uz "privātu" dušu bija jāiet pa pagalmu gar baseinu citā ēkā, kurus mēs izlēmām neizmantot. Toties mēs izmantojām iespēju uz Lieldienām pašūpoties dārza šūpolēs.

Piektā diena

1. aprīlī izbraucām ap 10. Pasveicinājām darbinieku, kas jau bija uzsācis pagalma zāliena plaušanu. Braucienā no Kauņas uz Ogri mašīnu uzlādējām tikai vienu reizi Panevežā ar Ignitis. Tā kā pusdienas ēdām picērijā ar ēdiena pasūtīšanu, mašīnas baterijas bija uzlādētas līdz 100%. Kad nonācām mājās, sniedzamības atlikums bija 70km. 6 stundās bijām nobraukuši 270km.

Brauciena dati

Pirms brauciena auto nobraukums bija 118088km, pēc tā 120730km.

Auto uzlādes

Izdevumi par elektrību mašīnai

Ionity ir salīdzinoši dārga elektrība, bet to izvēlējāmies tāpēc, ka viņiem vienmēr ir vairāki (lielākoties neaizņemti) uzlādes automāti un nav jāriskē ar papildu laiku, kā citur, kur vienīgais automāts var būt aizņemts. Ja šādi braucieni būtu jāveic biežāk, vairāk orientētos uz Ignitis.

Izdevumi ir salīdzināmi ar iekšdedzes auto un tikai ekonomisku apsvērumu dēļ elektrisku auto garā ceļ izmantot nav vērts. Tomēr brauciens ar elektrisku auto ir daudz bagātāks ar piedzīvojumiem (ne vienmēr patīkamiem) un rada daudz mazāk CO₂ izmešu (pat ņemot vērā to, ka, piemēram, Polijā lielu tiesu elektrības iegūst, sadedzinot akmeņogles).

Izdevumi par naktsmītnēm

Izdevumi pārtikai un našķiem

Galīgi, bet neskaitāmi

Dažas atziņas

BMW i3 iebūvētā karte bija diezgan nelietojama, jo praktiski visas Polijas autostrādes, pēc mašīnas kartes domām, veda pa pļavām. Tāpēc praktiski visu laiku vienu telefonu izmantojām Google kartei.

Atšķirībā no Peugeot iOn, kuram garos ceļos baterijas uzkarsa līdz 45° un maksimālā lādēšanas jauda sāka samazināties, i3 bateriju dzesēšana ir ļoti laba. Kad baterija uzsila, tās nemainīgi turējās 28° (braukšanas laikā) 30° (lādēšanas lakā) grādu robežās un lādēšana (līdz kādiem 85%) vienmēr notika ar maksimālo (47kW)jaudu.

Brauciena laikā atklājām, ka daudzas jaunākas uzlādes kuras rāda, piemēram, Greenway un Orlen mobilajā lietotnē, Plugshare nebija. Izskatās, ka entuziasti vairs netiek līdzi izlādes vietu celtniecības tempiem, tāpēc būtu labi, ja šo uzdevumu uzņemtos paši pakalpojumu operatori. Draugi, kuriem stāstījām savus iespaidus, ieteica nākamajā reizē pamēģināt, cik atbilstoši dati ir iekš Waze.

Kad brauciena laikā vēlējāmies klausīties mūziku, otru telefonu izmantojām mūzikas klausīšanai no https://www.internet-radio.com/. Man par pārsteigumu, pamanāmus interneta savienojuma pārtraukumus piedzīvojām tikai Latvijā.

Lādēšanas uzsākšana un pabeigšana ar telefona lietotni ir saziņa caur Lielo brāli, kas nereti aizķeras. Mūsu telefoniem ir (teorētiski) neierobežots interneta pieslēgums Eiropas Savienības valstīs. Ja datu pārraides apjomam būtu kādi ierobežojumi, tas radītu papildu (iespējams, pat nepārvaramas) neērtības. Tāpēc es cenšos kolekcionēt RFID kartes, kuras strādā lokāli, tāpēc daudz uzticamāk. Tās iesaku izmantot arī citiem. Šī ceļojuma laikā es izmantoju tikai E-mobi un Helen (kā Ionity viesklients) RFID kartes, jo Greenway karti saņēmu tikai pēc ceļojuma.

Brauciena rezultāts

Treniņu ieraksti pēc brauciena ar Savida D Kurd 19 (B♭₂, C₃, D₃, F₃ un G₃ basa notis)

Šī panna pilnīgi noteikti nav vienmērīgi temperēta un ir ar savu īpašu raksturu. Manuprāt, viens centrālās D₃ nots virstonis tai ir nedaudz par zemu. Spēcīgāk uzsitot pa to, virstoņi veido diezgan ātrus sitienus, B♭ mažors tai skan miglaini apcerīgi, bet D minora akords skan īpaši (sākumā negaidīti) sērīgi. Tomēr, ja iemācās šo instrumenta īpašību izmantot, mūzikai var piešķirt papildu nokrāsu, kas nepastāv matemātiski precīzi temperētam skaņojumam. Pirms šīs pannas iegādes es biju paredzējis savu pirmo pannu pārdot, bet tagad esmu nolēmis paturēt abas, jo katrai no tām ir savas labās īpašības.

Mani nedaudz satrauc, ka tiem, no kuriem mācos spēlēt youtubē, dažādas pannas fonā ir sakrautas kā citiem spilveni uz dīvāna. Es ceru, ka es šādā atkarībā nenonākšu.

Piezīmes

1. ^ Mūsu 2017. gada i3 sniedzamība ir līdz 180km vasarā un 150km ziemā, jo tā bateriju atlikusī ietilpība ir 89% no sākotnējās jeb 28,9kW
2. ^ Rīgā Ieva palādēja auto ar Elektrum drive maiņstrāvu, bet to ceļojumā neieskaitīju
3. ^ Lai ierobežotu mēstuļu apjomu, mans epasta serveris pirmo sūtījuma mēģinājumu no svešiniekiem atsaka
4. ^ Vispār man nav skaidrs, kāpēc jāpieprasa epasts, ja patiesībā vajag tikai kartes datus
5. ^ BMW i3 nevēlējās sadarboties arī ar CSDD/E-mobi jaunajiem automātiem, bet to atrisināju, mašīnai uzliekot sistēmas atjaunojumus. Iespējams, ka BMW bizness ir tāds, ka savietojamībai ar katru jaunākas paaudzes uzlādes automātu i3 ir jāliek papildu atjaunojumi.
6. ^ Neskaitot sīkas ķibeles un aizķeršanās
7. ^ Lai uzsāktu lādēšanu vajadzēja autentificēties, elektrība tika uzskaitīta, bet bija bez maksas
8. ^ Lielāka cena, jo nācās izvēlēties pēdējā brīdī