2022. gada Latvijas partiju fizikas zināšanu tops

Jeb ko par enerģiju saka partiju programmas un to pārstāvji

Saturs

• Izvēles pamatojums
• Partiju fizikas zināšanu tops:
  • Nacionālā apvienība VL/TB/LNNK: +1
  • Attīstībai/Par!: 0
  • Zaļo un Zemnieku savienība: 0
  • Apvienotais saraksts LZP/LRA/LP: 0
  • PROGRESĪVIE: –1
  • Jaunā vienotība: –2
• Secinājumi

Izvēles pamatojums

Pirms partiju vērtēšanas lasītājiem vēlos atgādināt enerģijas pamatlikumu — enerģija nekur nerodas un tā nekur nepazūd. Tā tikai izkliedējas no augstas koncentrācijas avotiem uz pārējo pasauli un daļu no šīs enerģijas plūsmas mēs varam izmantot, lai veiktu mums noderīgu darbu. Tāpēc patiesībā enerģiju nevis "iegūst" vai "ražo", bet gan ķer.

Bez tam, nav "atjaunīgu" enerģijas avotu. Ir tikai pirmatnējā Lielā sprādziena enerģija, kas rada galaktiku un zvaigžņu kustību, zvaigžņu kodolreakcijas, kas rada gaismu un planētas ar paisumiem un bēgumiem, zvaigžņu un planētu dzīļu pārveidots straumēs un vējā, bet zvaigžņu gaismu fotosintēze pārvērš par biomasu. Fosilais kurināmais ir simtiem miljonos gados uzkrāta biomasa.

Līdz pat nesenām mūsdienām civilizācija pārgāja no zemas koncentrācijas un neuzticamas enerģijas (dzīvnieku spēks, saules gaisma un vējš) uz daudzmaz uzticamu (ūdens enerģiju) un tad koncentrētu un uzticamu enerģiju: fosilo kurināmo — oglēm, naftu un gāzi vai kodolenerģiju. Jo koncentrētāka un uzticamāka kļuva pieejamā enerģija, jo labāki kļuva mūsu dzīves apstākļi.

Diemžēl, pēdējos gados daudzi "zaļi" domājoši ir aizrāvušies ar "viltus elkiem" — vājiem un neuzticamiem enerģijas avotiem, no kuriem jau sen bija atteikušies mūsu senči. Šiem  "zaļajiem" nepietiekamās fizikas zināšanas neļauj novērtēt, cik maz enerģijas diženās vēja turbīnas un plašie saules paneļi patiesībā saražo. Un, tā kā tie neražo neko, kad nav saules un vēja, tad patiesībā tie ir tikai "zaļas" izkārtnes fosilajam kurināmajam. Tāpat viņi iedomājas, ka fosilo kurināmo varētu aizstāt ar baterijām, lai gan patiesībā ar visām pasaulē saražotajām baterijām visas pasaules enerģijas patēriņam pietiek knapi dažām minūtēm, bet to vajag vismaz nedēļām.

Tāpēc vienīgais veids, kā mēs varam darīt nākotni labāku par pagātni, ir izmantot kodolenerģiju, kas ir miljoniem reižu koncentrētāks enerģijas avots par fosilo kurināmo. Augstās koncentrācijas dēļ kodolenerģija rada daudz mazāku ietekmi uz vidi un patiesībā kodolenerģija un ir drošākais enerģijas ieguves veids. Vienīgais kodolenerģijas trūkums ir publiskais tēls, ko sabojāja "aukstā kara" laikā veselai paaudzei iestāstot, ka nav atšķirības starp kodolbumbu un kodolreaktoru. Ja kāds vēlas piesaukt Černobiļu un Fukušimu, tad iesaku izlasīt Černobiļa — HBO seriāls, par kuru ir sajūsmā fosilā kurināmā industrija vai noskatīties 2022. gada 18. maija konferences "Kodolenerģija Latvijai" ierakstus. Un, ja interesē vēl precīzāka informācija, tad noskatīties Coping with a big Nuclear Accident un Radiation Health Risks from Nuclear Accidents - Facts and Fantasy vai izlasīt ANO radiācijas efektu zinātniskās komisijas slēdzienus par Černobiļu un Fukušimu.

Tā kā Latvijas teritorija nav blīvi apdzīvota, principā ir iespējams nepieciešamo enerģiju iegūt no biomasas vai nu kā biodegvielu vai šķeldā sasmalcinātiem kokiem. Biodegvielas iegūšana ir izcili neefektīvs process, jo degvielai sarežģītā un dārgā veidā tiek izmantota tikai maza daļa no visas biomasas. Tāpēc biodegvielas ražošana praktiski ir dabas ainavu pārvēršana monokultūru laukos un pārtikas sadārdzināšana, jo platības degvielas iegūšanai tiek atņemtas no pārtikas kultūrām. Koki aug apmēram tikpat lēnu kā zāle, bet šķeldā var pārvērs praktiski visu izaugušo biomasu. Šķeldas enerģētiskā vērtība ir mazāka par oglēm, tāpēc, izmantojot šķeldu, transporta izmaksas ir lielākas kā akmeņoglēm. Laba šķeldas īpašība ir tā, ka to var glabāt ilgu laiku. Lai arī koku dedzināšana nerada papildu CO₂, tā rada apmēram tikpat daudz sīkās daļiņas kā ogļu dedzināšana, tāpēc pilsētās šķeldas dedzināšana ir sliktāka par fosilā metāna, demagoģiski nosauktu par "dabas gāzi", dedzināšana. Daudz "zaļāk" par šķeldas dedzināšanu ir koka saglabāšana mēbelēs un būvēs, jo tas saglabā koku uzkrāto CO₂, bet enerģijas iegūšanai izmantot kodolenerģiju.

Daudzi runā par "ūdeņraža enerģiju", aizmirstot, ka ūdeņradis nav enerģijas avots, bet gan tikai dārgs un sarežģīts enerģijas nesējs. Ūdeņraža vislielākā iespēja ir aizstāt fosilās akmeņogles tērauda iegūšanā un citos oksīdu reducēšanas procesos, kā arī raķešu dzinējos, jo tas ir ļoti viegls. Bet visur citur tas aizņem pārāk daudz vietas, pārāk viegli noplūst un līdz šim nevienam nav izdevies tā izmantošanu ieviest vērā ņemamos apjomos.

Lai arī Latvijas politiķi ir deklarējuši kā mērķi klimata neitralitāti, praktiski vērā ņemami darbi nenotiek. Jo, lai 2050. gadam Latvija sasniegtu klimata neitralitāti, ir vajadzīgs:

1. katrus 10 gadus uzbūvēt vienu 2GW kodolspēkstaciju vai vairākas mazākas, vai
2. katru mēnesi atrast 10ha vietu, kur uzstādīt 10 2MW vēja turbīnas, vai
3. katru mēnesi atrast 2km2 vietu, ko noklāt ar saules paneļiem, vai
4. lai uzkrātu enerģiju vienai dienai baterijās, katru mēnesi ir jāuzstāda un jāuzlādē 3000t bateriju.

Latvijas enerģētikas politika visumā ir tāda pati, kā sliktākā piemēra flagmanim Vācijai, kas ar vēja turbīnām un saules paneļiem piesedz politiķu korupciju un savu atkarību no Krievijas gāzes, un kas ir novedusi ekonomiskā krīzē ne tikai Vāciju, bet pat visu Eiropu. Latvijas līdzība ar Vāciju ir arī tajā, ka mūsu bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis, kā tāds Latvijas "mazais Šrēders", kļuva par Gazprom'am piederoša uzņēmuma "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētāju. Lai saprastu, kā intereses viņš aizstāv, pietiek zināt to, ka, kamēr Latvijas iedzīvotāji maksā rekordaugstus siltuma un elektrības rēķinus, "Latvijas gāzei" ir rekordaugsta peļņa.

Ņemot vērā augšminēto, partiju programmas un to politiķi ir vērtēti sekojoši:

• +1 punkts par atbalstu kodolenerģijai
•  0 punkti par atbalstu vietējiem vai "atjaunīgiem" resursiem, vai konkrēti šķeldai
• –1 punkts par atbalstu saules vai vēja enerģijai, biodegvielai vai ūdeņraža "enerģijai"

Partiju fizikas zināšanu tops:

Nacionālā apvienība VL/TB/LNNK: +1

Partija savā programmā apgalvo:

• Paplašināsim energoefektivitātes atbalsta programmas, īpaši dzīvojamo māju siltināšanai. Veicināsim enerģijas pašražošanu.
• Panāksim Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursiem, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un veicinot atjaunīgo resursu izmantošanu. Atbalstīsim atomelektrostacijas izbūves iespēju izpēti Latvijā.

0 punkti par "atjaunīgās" enerģijas izmantošanu (+0,1 punkts par labāku terminu "atjaunīgs" "atjaunojams" vietā).
+1 punkts par izpēti atomelekstrostacijas izbūves iespējām (–0,1 punkts par "atom.." lietošanu "kodol.." vietā).

–1 punkts par to, ka partijas politiķi Ilze Indriksone, ekonomikas ministre un Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs, kas kārtējo reizi nekandidē (t.i, paļaujas nevis uz vēlētājiem bet uz "savējiem" partijā) vēja turbīnu piesegā slēpti atbalsta Gazprom.

+1 punkts par to, ka bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pauda piesardzīgu atbalstu kodolenerģijai.

Attīstībai/Par!: 0

Partija savā programmā apņemas:

• Enerģētiskajai drošībai trijos gados uzbūvēsim 1000 megavatus vēja, saules, koksnes un zemes enerģijas jaudu, kas aizstās gāzi un naftu.
• Uzsāksim ilgtermiņa enerģijas programmu ar zaļo ūdeņradi un jaunās paaudzes kodolenerģiju.

–1 punkts par saules, vēja un ūdeņraža enerģiju.
+1 punkts par kodolenerģiju.

+1 punkts par to, ka partijas biedrs Artis Pabriks, valsts aizsardzības ministrs un partijas premjerministra kandidāts pauda skaidru atbalstu kodolenerģijai.
-1 punkts par to, ka partijas biedrs Artūrs Toms Plešs atbalsta vēja enerģiju.

Zaļo un Zemnieku savienība: 0

Partija, tautā saukta par "Naftas zemniekiem", jo reāli viņi aizstāvēja naftas tranzītu caur Ventspili, ko partijas "premjerministra kandidāts", smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātais, Aivars Lembergs nosauca par "Krievijas ostu", savā programmā apgalvo sekojošo:

• Veicināsim valsts enerģētisko neatkarību.
• Atbalstīsim mājsaimniecības, kompensējot energoresursu cenu kāpumu. Sekmēsim atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu un ES zaļā kursa attīstību nākotnē, uzsākot attīstības projektus.
• Attīstīsim energoefektivitātes programmas daudzdzīvokļu un privātmājām.

0 punkti par "atjaunojamiem" energoresursiem.

Apvienotais saraksts LZP/LRA/LP: 0

Partijas programmā tā apgalvo, ka politika veidota uz:

• Uz atjaunojamiem un atkārtoti izmantojamiem resursiem balstīta enerģētika.

0 punkti par "atjaunojamiem" energoresursiem.

PROGRESĪVIE: –1

Partija savā programmā apgalvo:

• Ieviesīsim cenu griestus energoresursiem un palīdzēsim samazināt rēķinus.
• Latvijai jābūt energoneatkarīgai. Noteiksim ilgtermiņa plānu straujai pārejai sadarbībā ar privāto sektoru uz vietējiem energoresursiem, aizstājot dabasgāzi.
• Izveidosim energoefektivitātes aģentūru, kas atbild par ēku renovāciju, enerģijas kopienām, vietējo resursu gudru izmantošanu.

0 punkti par "vietējiem energoresursiem".
–1 punkts par to, ka partijas pārstāvji Selīna Vancāne ir paudusi skaidru nepatiku pret kodolenerģiju, bet Kaspars Brikšteins nezina, ka nav "atjaunojamas" enerģijas avotu.

Jaunā vienotība: –2

Partija savā programmā ir apņēmusies:

• Atbalstīt mājsaimniecības un ražojošos uzņēmumus, nodrošinot mērķētu, ātru un pieejamu atbalstu energocenu sadārdzinājuma un augstās inflācijas pārvarēšanai tuvākajās apkures sezonās.
• Modernizēt ekonomiku, lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
• Ieviest zaļo kursu saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm.
• Panākt pilnu enerģētisko neatkarību no Krievijas.
• Paplašināt saules paneļu ieviešanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palielināt uzstādītās vēja enerģijas jaudas.
• Atbalstīt ieguldījumus, kas veicina energoefektivitāti, t.sk. ēku siltināšanu.

–1 punkts par saules un vēja enerģiju.

–1 punkts par to, ka valsts premjerministrs un arī turpmākais partijas premjerministra kandidāts Arturs Krišjānis Kariņš praktiski ar dažām vēja turbīnām vēlas piesegt Gazproma intereses Latvijā.

Secinājumi

Vairākus gadus atpakaļ, 12. Saeimas vēlēšanās es atbalstīju politiķu rotāciju, svītrojot no saraksta pirmos piecus kandidātus. Šogad es uzskatu, ka lielākais šķērslis mūsu nākotnei un labklājībai ir greizi pieņemti politiskie lēmumi, kas ir iedragājuši mūsu enerģētisko un līdz ar to arī ekonomisko un politisko neatkarību.

Es neapgalvoju, ka šis sarakts ir precīzs un galīgs, jo plusus un mīnusus varētu aprēķināt arī savādāk. Bet, ja kāds politikai sekojošs entuziasts norādīs papildu informāciju par kādu partiju politiķiem, es šo lapu labprāt papildināšu un atjaunošu. Tāpat es neapgalvoju, ka ir jābalso par to partiju, kas ir šī saraksta augšgalā. Bet es noteikti iesaku svītrot tos politiķus, par kuru nostāju vai rīcību ir zināms, ka tā nav balstīta uz fizikas zināšanām un faktiem.