Vai 2015. būs Linux gads?

Ja raugās uz vietnes odo.lv apmeklējumu statistiku

vai pasaules Top 500 datoriem,

tad Linux gads ir iestājies jau sen. Tomēr, kā teica zinātniskās fantastikas rakstnieks Viljams Gibsons:

Tāpēc augšminētie piemēri ir tikai "nākotnes vēsmas" un ir vērts atskatīties, kas noticis lielākajā IT pasaules daļā 2014. gadā: 

• Pat Microsoft Azure datu centros 20% serveru darbojas ar Linux operētājsistēmu. Tāpēc Microsoft bija spiesti atvērt .Net izstrādes ietvara kodu un Microsoft izpilddirektors Satja Nadella apliecināja "Mēs mīlam Linux". Es gan ceru, ka šis mīlestības apliecinājums Linux nebeigsies tik bēdīgi, kā tas beidzās Nokia. 

• 2014. gads parādīja, ka arī Linux nav 100% drošs ar Heartbleed un Shellshock drošības kļūdām. Tomēr, tas arī pierādīja, ka, atšķirībā no slēgtā koda sistēmām, Linux ar tām tiek mierīgi galā, savlaicīgi izstrādājot un izplatot atjaunojumus.

• Es uz sava datora pārgāju no Ubuntu uz Lubuntu.

• 2014. gads pierādīja, ka "Pēc-PC ēra" ir mīts, un ka iepriekšējo gadu datoru pārdošanas kritumā bija vainojama Windows 8 operētājsistēma. Personālo datoru pārdošanas apjomi atkal ir stabili, tomēr ASV privāto lietotāju vidū Chromebook tīmekļa datori bija populārāki par datoriem ar Windows sistēmu.

• Lai arī 2014. gadā aktīvo Linux distributīvu daudzums samazinājās, Linux piedzīvoja arī līdz šim lielāko šķelšanos. Kopš IT kompānijas kā Red Hat, Canonical u.c. atbalsta jauno Systemd inicializācijas sistēmu, kurā "standartizācijas nolūkos" iekļauj arvien vairāk citas operētājsistēmas pārvaldības lietas (daudzas no kurām atvieglo milzīgu virtuālo serveru fermu pārvaldību), ar šo pieeju nebija mierā "vecās skolas" Unix administratori (Veteran Unix Admins — VUA), un viņi nolēma izveidot jaunu Linux distributīva zaru, no Debian izveidojot Devuan distributīvu, kura sākotnējās versijas vienīgā atšķirība no Debian būs tā, ka tajā izmantos klasisko SystemV inicializāciju un pārvaldības rīkus.

Paredzams, ka 2015. gadā:

• Linux vēl vairāk nostiprināsies kā faktiskais standarts virtuālo serveru un mākoņu pakalpojumos.
• Linux nostiprinās pozīcijas iegultajās/rūpnieciskajās/transporta iekārtās u.c. ar "lietu internetu" saistītās jomās.
• Tīmekļa datori kļūs populāri arī Latvijā.
• Noskaidrosies, vai systemd karā uzvarēs lielās IT firmas ar Debian, vai arī Linux anarhisti ar Devuan.
• Microsoft izlaidīs Windows 10 sistēmu, kuru labprāt lietos Microsoft vasaļi (iestādes un firmas, kas savu IT balstījušas uz Windows). Citur Microsoft monopols turpinās mazināties, attiecīgi viņi arvien vairāk būs spiesti ievērot standartus, arvien vairāk visu ko "mīlēs" un arvien vairāk kļūs par tikai "vienu no" IT kompānijām. 
• IBM pazudīs no masu prātiem tāpat, kā to ir izdarījis "IBM PC" jēdziens. IBM, tāpat kā Microsoft, kļūs par milzīgu starptautisku korporāciju IT pakalpojumu piegādātāju.
• Apple izlaidīs vēl plānāku telefonu un arvien vairāk zaudēs pozīcijas "stilīgo" patērētāju vidū. Mobilo telefonu lietotāju, kuri pāriet no iOS uz Android būs daudz vairāk, kā lietotāju, kas pāriet pretējā virzienā. Iespējams, ka Apple tomēr atradīs kādu stilistu (vai nopirks "inovatīvu" kompāniju), kas spēs izdomāt ko labāku.
• Canonical, pēc daudzajiem kavējumiem, beidzot izlaidīs Ubuntu telefonu un, iespējams, ka piesaistīs lielu daļu bijušo iOS fanu.
• Valve beidzot izlaidīs spēļu konsoles datorus ar SteamOS operētājsistēmu, un pamazām pārņems slēgtā koda Sony PlayStation un Microsoft Xbox tirgu.

Tāpat kā, arvien uzdodot to pašu jautājumu: "Vai Mūra likums ir miris?", atbilde kļūst arvien skaidrāka, var atkārtoti uzdot jautājumu: "Vai ... ir Linux gads?". Tomēr, ar laiku šis jautājums nonāks to pašu jautājumu grupā kā jautājums: "Vai Zeme ir apaļa?"