Cik atvērts ir Microsoft .Net?

"Slēgtā un atvērtā koda programmatūras izstrāde ir kā alķīmija salīdzinājumā ar ķīmiju." Kīts Kartiss (Keith Curtis) rakstīja "After the Software Wars".

Atbildot IT pasaules prasībām, no alķīmiķu metodēm pamazām atsakās pat Microsoft. Jau 2012. gadā Microsoft īslaicīgi bija viens no lielākajiem Linux atbalstītājiem, kad pievienoja Linux kodolam savas Hyper-V virtualizācijas atbalstu.

Daži atvērtā koda entuziasti jau varbūt lēkā "mēs esam uzvarējuši" sajūsmā, tomēr es redzu tikai vēl vienu mazu Microsoft solīti prom no "ļaunuma impērijas".

Microsoft vēl arvien ir kompānija, kura iznīcina savus konkurentus visos iespējamos (t.sk. nelegālos) veidos, un .Net ietvara koda daļēja atvēršana ir kārtējā kompānijas atbilde IT pasaules prasībām, nevis jaunu ideālu radīta iniciatīva.

Ja pirms 10 gadiem datu centros puse bija Windows serveri, tad tagad Amacon EC2 virtuālajos serveros lieto gandrīz tikai Linux un pat Microsoft Azure mākonī Linux serveri ir varāk kā 20%. Tāpēc, lai saglabātu konkurētspēju, Microsoft ir spiesti atvērt .Net pirmkodu, lai varētu .Net pārnest uz Linux (un arī uz MacOS, BSD u.tml. Unix-veidīgām sistēmām).

Lai arī liela daļa ietvara koda ir publiski pieejama github, tā izstrāde nav atvērta. Visual Studio izstrādes vide ir bezmaksas, bet slēgta, un nav atvērtas arī ietvara klienta puses bibliotēkas. Līdz ar to, Microsoft, atsaucoties uz "atvērtību", cenšas noturēt programmētāju pūļus, kuri no .Net pāriet uz atvērtākiem rīkiem, un mēģina stiprināt savas slēgtā koda operētājsistēmas Windows pozīcijas.

Šobrīd .Net var dēvēt par "atvērtā kodola" ietvaru, kurā daudz kas ap to vēl arvien ir slēgts. Brīvības aizstāvji uzsver ne tikai pirmkoda pieejamību, bet arī demokrātisku izstrādes procesu, kuru Microsoft vēl nenodrošina. Microsoft izvēlētā MIT licence ir tik "maiga", ka nekādi neierobežo Microsoft papildināt "atvērto" versiju ar slēgtām iespējām "uzņēmumu" u.c. maksājošo (t.i. — Microsoft atkarīgo) klientu vajadzībām.

Daži šādu pieeju sauc par "meluvērto programmatūru" (fauxpensorce) un uzskata, ka .Net nebūs salīdzināms ar brīvām vidēm tik ilgi, kamēr .Net nebūs pieejams ar kādu "stipro", jeb "virulento" licenci, kuru iepriekšējais Microsoft vadītājs Stīvs Balmers salīdzināja ar vēzi.

Lielākais zaudētājs .Net atvēršanā varētu būt Miguels de Ikaza, kurš vairākus gadus izstrādāja .Net atvērtā pirmkoda implementāciju — "Mono". Lai arī Miguels savos emuāros apsveic Microsoft, viņš ir spiests atzīt, ka šis pavērsiens liks pārvērtēt Mono projekta attīstību un prioritātes. Viņa liktenis IT pasaulē nav nekas neparasts. Apple savulaik līdzīgi pārtrauca dažādu maksājumu un navigācijas lietotņu izstrādātāju biznesu, ieviešot tās iOS 6 pamatversijā.

Microsoft .Net ietvars šobrīd ir sasniedzis stadiju, kurā Java izstrādes vide bija pirms 20 gadiem. Ja no šī brīža .Net attīstīsies līdzīgi, tad 5 gadu laikā Microsoft "oficiālajai" implementācijai parādīsies atvērtāks un labāks konkurents (varbūt Mono pēctecis?), kas pēc 10 gadiem kļūs par faktisko standartu. Un tad to varēs saukt nevis par "Microsoft .Net", bet vienkārši ".Net" un to varēs pieskaitīt PHP, Python, Java, JavaScript, Ruby, Groovy, u.c. atvērtām programmēšanas vidēm.