Microsoft ilgais ceļš uz atvērto pirmkodu

Apkopojot statistiku par Linux izstrādātājiem, Microsoft pirmo reizi Linux vēsturē ir nokļuvusi izstrādātāju pirmajā divdesmitniekā (pēc veikto izmaiņu skaita). Nesen Microsoft ir izveidots jauns apakšuzņēmums: Microsoft Open Technologies, kurā, atšķirībā no māteskompānijas, īpašu uzmanību pievērsīs sadarbspējai, atvērtiem standartiem un atvērtajam pirmkodam.

Minētie gadījumi nav ne pirmie, ne arī pēdējie, kuros Microsoft parādās saistībā ar atvērto pirmkodu. Pirms Open Technologies Microsoft jau nodibināja Codeplex, kuru pēc dažādām reorganizācijām pārņēma Outercurve fonds. Microsoft ir (bēdīgi) slavens ar "atvērto" Microsoft Office Open XML standartu, kuru atbilstoši standartam nerealizē pat Microsoft savā Office biroja programmatūrā. Linux kodolā Microsoft ir realizējis tikai Hyper-V virtualizācijas sistēmu, kas ļauj darbināt virtuālu Linux reālā Windows serverī, tikai tāpēc, ka to "uzspiež" GPL licence, bet daudzās izmaiņas ir panikas sekas tam, ka OpenStack ieteica izmest Hyper-V atbalstu no Linux, jo tas neatbilst Linux kvalitātes standartiem.

Atvērto pirmkodu un brīvprātīgu sadarbību ir spiesta ievērot pat tik liela kompānija kā Microsoft. Tā ir zaudējusi cīņu ar savu Encarta pret vikipēdiju, ir atmetusi ideju, veidot savu pasaules karti ar Bing, ir pieslējusies OpenStreetMap un no Andorid telefonu ražotājiem (ar apšaubāmiem patentiem) pelna vairāk, nekā ar paša izstrādāto Windows Phone. Kamēr Microsoft pasaules tirgus pozīcija krīt, atvērtā pirmkoda kompāniju daļa aug, un, Linux lielākā izstrādātāja, Red Hat gada apgrozījums pārsniedzis miljardu dolāru.

Kā rāda pieredze, lielā kompānijā var atrast nostūrus ar stipri atšķirīgu politiku un rīcību, un tā tas ir arī Microsoft. Tomēr, kā to trāpīgi norādīja Sebastjans Lambla,

Kamēr Windows un Office projekti būs pelnoši, tie nekad nekļūs par atvērtā pirmkoda projektiem. Tomēr tajās jomās, kur Microsoft spēli ir zaudējusi un vairs nenosaka toni, kompānija ir spiesta taupīt un (kāds pārsteigums!) atklāj, ka atvērtais pirmkods ir lielisks izmaksu samazināšanas veids. Microsoft mums mēģina iestāstīt, ka atvērto kodu tīri labi var darbināt arī uz Microsoft tehnoloģijām, tomēr ja kāds to pieņem, tad kā nepatīkamu realitāti, nevis kā brīvas izvēles iespēju.

Raiņa "pastāvēs, kas pārvērtīsies" ir spēkā arī uz Microsoft. Un, laikam ejot, tā būs spiesta pieņemt arī atvērto kodu. Tomēr, lai mēs uz Microsoft raudzītos ar apbrīnu, nevis aizdomām, tai vēl ilgs ceļš ir ejams.