Vi — teksta redaktors "datorgalvām"

Ja zināt, ar ko atšķiras dators no viedtelefona (neskaitot izmēru), tad iespējams, ka varat pieskaitīt sevi "datorgalvām" un šis raksts ir domāts jums. Pārējiem tālākais var noderēt, bet var arī šķist kā marta kaķa murgi.

Retai lietošanai (piemēram, bankomātam vai kafijas automātam) skārienjūtīgs ekrāns šķiet gana ērts. Tāpēc "ekrāna speķotāju", kas tikai izvēlas kaut ko no gatava, paliek arvien vairāk. Bet ilgstoši tā strādājot, riskējat iegūt t.s. "gorillas rokas":

http://okcancel.com/comic/3.html">okcancel20031003.gif

La arī man, rakstot īsus tekstus, parasti pietiek ar Firefox, tomēr, rakstot lielāka apjoma darbus, esmu sapratis, ka roku taupīšanai ir nepieciešams maksimāli ērts teksta redaktors. Redaktori, kas "rāda to, kas sanāks" (piemēram, LibreOffice Writer), ir diezgan orientēti uz grafisko vidi un peli, bet tās lietošanas ērtumu ierobežo Fitsa likums, pēc kura kopējo darbietilpību nosaka mērķa lielums un attālums līdz tam.

Ja rakstot izmanto tikai tastatūru, tad roku kustības ir ierobežotas līdz minimumam un teksta rediģēšana sagādā vismazākās pūles. Tā kā tastatūra ir vecākā datoru ievadierīce (ja neskaita perfokartes un lentes), tad šādi teksta redaktori pastāv jau vairāk kā 35 gadus un vēl arvien nav miruši. Viens no vecākajiem šādiem teksta redaktoriem ir Vi kas mūsdienu implementācija ir kļuvis par Vim .

Ar Vi pirmo reizi sastapos jau 1995. gadā, kad studentu kopmītnēs pirmo reizi izmēģinājām Linux, un, tāpat kā daudzi citi jauniesācēji, nepratām no tā iziet. Tikai vēlāk, lasot "Стен Келли-Бутл, Введение в UNIX", uzzināju ka no Vi iziet, ievadot Esc:q!.

Lai arī strādājot ar dažiem Unix serveriem, pa retam Vi lietoju, to par "nopietnu" redaktoru neuzskatīju līdz pat laikam, kamēr nepārgāju uz Linux darbstaciju un neiemācījos t.s. "aklo rakstību".

Redaktori, kas paredzēti darbam tikai ar tastatūru ir piemēroti tiem, kas raksta, skatoties ekrānā. Ja rakstāt, meklējot taustiņus, ar 2 — 3 pirkstiem, tad, visticamākais, jums tie nebūs piemēroti.

Otrs gandrīz tikpat vecs redaktors kā Vi, ir tā sāncensis Emacs. Nīls Stīvensons stāstā "Iesākumā bija komandrinda" Emacs nosauca par "kodoltermisko teksta redaktoru", paskaidrojot:

..inženieru stundas, ko Microsoft tērēja, piemēram, Word vēstuļu sapludināšanai un iespējai tekstā ievietot korporatīvo logo, Emacs izstrādātāji maniakāli veltīja it kā vienkāršai teksta apstrādei. Ja jūs esat profesionāls rakstnieks, t.i., jūs saņemat naudu par teksta rindām, bet par noformējumu uztraucas kāds cits, Emacs nomāc jebkuru citu redaktoru tāpat, kā dienvidus saule nomāc visas zvaigznes. Tas nav tikai lielāks un spožāks. Tas vienkārši padara jebko citu nevajadzīgu..

Kopš tā laika abu šo redaktoru atbalstītāji ir turpinājuši, lai arī nenopietnu, tomēr ļoti niknu "redaktoru karu", un Ričards Stallmans Vi nosauca par Sātana izgudrojumu.

Salīdzinot Vi ar Emacs, Vi visos laikos ir bijis mazāks un vienkāršāks. Vi lietotāji par Emacs mēdz zoboties:

Emacs ir neslikta operētājsistēma. Vienīgais, kas tajā pietrūkst, ir labs teksta redaktors.

Lai arī abi redaktori ir paplašināmi un pielāgojami, Emacs ir lielākas integrētas programmatūras izstrādes iespējas, jeb, žargonā sakot, tas ir jaudīgāks IDE. Emacs "smagsvara" lietotāji spēj izdarīt visus darbus datorā (ne tikai pārlūkot tīmekli, rakstīt e-pastu u.tml.), neizejot no Emacs:

http://imgs.xkcd.com/comics/real_programmers.png">realprogrammers.png

Tomēr es pamatā Vi izmantoju kā teksta redaktoru, nevis programmu izstrādes rīku, tāpēc manām vajadzībām piemērotāks šķiet Vi.

Vi brīnišķīgākā īpašība ir vairāki darba režīmi uz kuriem pārslēdzas spiežot burtu un Esc taustiņus. Vi iesācējiem regulāra Esc taustiņa spiešana šķiet neparocīga, bet viņi nezina, ka pirmajā Vi datorā — ADM-3 Esc taustiņš atradās blakus Q taustiņam, un tā spiešana nemaz nebija neparocīga. Tāpēc zinoši Linux lietotāji samaina vietām CapsLock un Esc taustiņus (pareizāk sakot, to uzvedību ) un iegūst vēl parocīgāku izvietojumu.

Tā kā Vi ir dažādi darbības režīmi, vairums speciālo komandu ir secīga Esc, burtu un ciparu taustiņu spiešana, kas ir viegli paveicama. Savukārt Emacs īpašu darbību veikšanai izmanto vienlaicīgas dažādu taustiņu kombinācijas (Meta, Ctrl, Alt), kas (ne tikai man!) nešķiet tik ērti. Vi atbalstītāji par Emacs smejas:

Emacs ir saīsinājums, kas viedots no Esc-Meta-Alt-Ctrl-Shift

http://ars.userfriendly.org/cartoons/?id=20070910">uf010710.gif

O'Reilly izdevniecība pārdod 2× vairāk Vi rokasgrāmatu kā Emacs, un secina, ka "Vai nu Vi lietotāju ir vairāk, vai arī Vi ir grūtāk apgūstams, vai arī mūsu izdotā Vi rokasgrāmata ir labāk uzrakstīta par Emacs rokasgrāmatu".

Vi ir ir izplatītāks redaktors par Emacs, jo tas ir praktiski visās Unix-veidīgās sistēmās. Tāpēc to par ērtāku redaktoru uzskata sistēmu administratori (un arī es drīzāk esmu sistēmu administrators, nekā programmētājs).

http://ars.userfriendly.org/cartoons/?id=20080206">emacsvsvi.png

Visiem, kas daudz raksta ar datoru, iesaku iemācīties "aklo rakstību" un Vi vai Emacs redaktoru. Bet, ja rakstāt vairāk nekā programmējat, tomēr iesaku izmantot Vi. Noderīgi resursi mācībām:

Vēlu veiksmi Vi apgūšanā arī jums!

P.S. Piedod Ričard, esmu pieslējies sātanam...

Last modified by superadmin on 2021-04-13 14:27
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License