Kam vajadzīgs teksta redaktors?

Ļauju trīs reizes minēt — kuru teksta redaktoru es lietoju visbiežāk: Microsoft Word, OpenOffice Writer vai Gedit?

Lai kuru atbildi Jūs izvēlējāties, tā ir nepareiza, jo manis visbiežāk lietotais teksta redaktors ir ... Firefox. Nākamais pēc apjoma varētu būt Evolution (e-pasta redaktors), Gedit (Ubuntu/Gnome iebūvētais notepad analogs ar sintakses izgaismojumu un pareizrakstības vārdnīcu) un tikai tad — OpenOffice Writer. Un man ir aizdomas, ka es neesmu vienīgais šāds lietotājs.

Teksta redaktori attīstījās laikā, kad personālie datori sāka aizvietot rakstāmmašīnas. Faktiski teksta redaktori un elektroniskās tabulas bija tās lietojumprogrammas, kas nodrošināja personālo datoru izplatību. Teksta redaktoram bija būtiska priekšrocība pret rakstāmmašīnu — drukājamo tekstu pirms izdrukāšanas varēja neskaitāmas reizes rediģēt, un vienu teksta failu varēja atkalizmantot kā šablonu daudzu līdzīgu dokumentu veidošanai.

Teksta redaktoru funkcionalitāte ir veidota ap dokumentu apstrādes paņēmienu, kādu es uzsāku pirms 15 gadiem, rakstot savu bakalaura darbu. Es to sāku rakstīt WordfPerfect, kas darbojās DOS operētājsistēmā. Tas nebija WYSIWYG ("redzi to, ko iegūsi") redaktors. Tekstu tajā rakstīja kā notepadā un izskatu veidoja ar īpašām iezīmēm. Lai apskatītu, kā teksts izskatījās uz papīra, ieslēdza īpašu Print preview režīmu — DOS konsole tajā brīdī pārslēdzās no teksta uz grafisko režīmu, un parādījās graudains papīra lapas attēls ar nesalasāmu tekstu. Režīma nosaukums pilnībā attaisnoja redzamo.

Tomēr es savu darbu pārmigrēju uz Microsoft Word 2.0, kas darbojās Windows 3.0, jo tajā uzreiz varēja redzēt, kāds teksts izskatīsies uz papīra (ja neskaita to, ka 2/3 no VGA ekrāna 640x480 punktiem aizņēma pogas, izvēlnes, rīku un statusa joslas u.tml.).

Darba izskats uz papīra bija svarīgs, jo viss darba izstrādes biznesa process bija veidots ap papīru. Kad es biju uzrakstījis un izdrukājis kārtējo darba nodaļu, es to nesu atrādīt savam darba vadītājam. Viņš tajā sarakstīja piezīmes un labojumus (bieži tik pat daudz, un dažkārt pat vairāk, kā biju uzrakstījis es pats), un es, ņemot vērā viņa komentārus, veidoju darba kārtējo variantu.

Šis sadarbības modelis — jaunākais/amatā zemākais/māceklis strādā ar teksta redaktoru, izdrukā tekstu uz papīra un nodod vecākajam/amatā augstākajam/meistaram izskatīšanai, pasaulē ir dominējis 20 gadus. Tas ir izplatīts arī tagad, tomēr tas kļūst arvien neatbilstošāks mūsdienu prasībām:

1. Izmantojot vienkāršās kopēšanas iespējas, mūsdienās jebkuru dokumentu apaudzē ar birokrātijas atribūtiem (firmas logo un rekvizītiem, titullapām, autortiesību atrunām, satura rādītājiem, versiju numuriem, u.tml.), ka pat visnenozīmīgākais dokuments aizņem vairākas lapas.
2. Izmaiņu ātrums lielāka apjoma dokumentiem ir tāds, ka jebkura izdrukātā versija noveco dažu dienu laikā. Daudzi no izdrukātajiem dokumentiem tā arī netiek izlasīti un nogulst atvilknēs vai plauktos.
3. Dokumenti sāk palikt arvien lielāki arī bitu apjomā. Nereti tie ir tik lieli, ka tos nevar nosūtīt vai saņemt ar e-pastu. Teorētiski šo problēmu var risināt ar koplietojamām mapēm, bet parasti uzvar organizācijas paranoja un vienmēr atrodas kāds, kas pie šīs mapes nespēj piekļūt.
4. Bieži vien, cilvēki aizmirst pievienot dokumentu e-pasta pielikumā. Savukārt daudzi citi aizmirst tos atvērt un izlasīt.
5. Ir grūti kontrolēt dokumenta izmaiņas. Lai arī ir iespējams veidot dokumenta versijas vienā failā un trasēt satura izmaiņas, to pielietošana ātri noved pie nesaprotama satura un šīs iespējas tiek atslēgtas.
6. Papīra drukāšana ir dārgs un videi nedraudzīgs process.

Daudz labāks sadarbības modelis ir kopīga satura veidošana, izmantojot tīmekļa tehnoloģijas kā viki. Viki nav obligāti jābūt pieejamam publiski, bet tam ir jābūt pieejamam, piemēram, visiem uzņēmuma darbiniekiem. Tam ir daudzas priekšrocības:

• Katrs vienmēr redz dokumenta jaunāko versiju.
• Visas izmaiņas tiek trasētas un saglabātas dažādās dokumentu versijās. 
• Pie viena dokumenta var strādāt vienlaicīgi vairāki cilvēki, ja vien katrs labo savu dokumenta nodaļu.
• Ir vienkārši pārliecināties, kas veicis konkrētās izmaiņas.
• Ir viegli veidot dokumentu atsauces un šķērssaites.
• Visu dokumentu saturu var meklēt ar vienotiem meklēšanas rīkiem.
• Lai lasītu un rediģētu dokumentu, pietiek ar tīmekļa pārlūkprogrammu.

Lai arī viki sistēmas piedāvā "redzi to, ko iegūsi" redaktorus, es esmu atgriezies WordPerfect laikā, rakstot parastu nenoformētu tekstu, izskatu norādot ar iezīmēm, jo man tā šķiet vienkāršāk un saprotamāk. Tā kā tīmekļa lapu saturs sastāda manu rakstu darbu lielāko daļu, man nav vajadzīgi superbruņotie mega teksta redaktori kā Word vai Writer.

Man pilnīgi pietiek ar Firefox, ja vien tam ir uzlikta pareizrakstības vārdnīca.