Labāk bez darba, nekā strādāt sliktā sistēmā

Vakar, sarunājoties ar draugiem, dzirdēju stāstu par skolotāju ar daudzu desmitu gadu stāžu, kura aizgājusi no darba tāpēc, ka nav spējusi Moodle sistēmā sagatavot matemātikas mācību materiālus. Nepārvaramas grūtības sagādājušas matemātikas formulas.

Moodle sistēmai ir daudzas labas īpašības, tomēr ielikt tajā formulas ir diezgan sarežģīti (Praktiski vienīgais veids ir sagatavot formulu atsevišķā redaktorā un ievietot to kā pielikumu ar attēlu.) Lai arī matemātika visā novērojamā visumā ir viena, un 2+2=4 gan Liepājā, gan Daugavpilī, minētā skolotāja bija spiesta "izdomāt savu matemātiku", netika ar to galā un padevās. Un tas notiek mūsdienās, kad kopēt, atkalizmantot un pielāgot citu darbu ir vieglāk par vieglu. 

Kas liek skolotājiem muļļāties, atkal un atkal sagatavojot tos pašus mācību materiālus?

Domāšana.

Daži cilvēki saglabā stāju un gūst sasniegumus jebkurā sistēmā, lai cik sliktā tā arī nebūtu. Bet tādā gadījumā tas ir par spīti sistēmai, nevis pateicoties tai, un sasniegumi ir cilvēka, nevis sistēmas nopelns. Vai mūsdienu skolu sistēma ir vēl sliktāka par Padomju armiju, ja visiem skolotājiem ir jāizdzīvo "IT salagas" laiks, pat ja "dembeļa" vecums jau sen ir aiz muguras? Ja tā, tad tad mūsu izglītības sistēma ir nožēlojama.

Tomēr ceru, ka mūsdienu skolu sistēma veicina panākumus, pat ja to lieto (vai tajā dzīvo un strādā) arī vienkārši mirstīgie.

Piemēram, mācību materiālu apmaiņai var izmantot portālu http://skolotajs.lv. Tomēr tas ir tikai pusrisinājums. Jo, lai arī šis portāls palīdz pavairot materiālus un dalīties pieredzē, tos izmantot jaunu materiālu veidošanai ir ļoti neērti. 

Portālā nav dota tieša atļauja materiālus pārveidot un izplatīt tālāk. Tāpēc daži skolotāji baidās tos izmantot. Bet, ja kāds pārvar bailes un ignorē likumus (kā to dara, piemēram, jaunieši), portāla materiālu pielāgošana ir apgrūtināta, jo tie ir sagatavoti neērtā formā. Grūti sameklējami Word dokumenti nav labākais veids, kā dalīties ar zināšanām. Tie ir kā derīgie izrakteņi, kuru dēļ jādodas tālās ekspedīcijās un jārokas kilometriem dziļi zemē. Tomēr, lai cik vērtīgi tie arī nebūtu, tie nav labs pamats mājas būvei. Lai izceltu māju, pamatā ir vajadzīga visparastākā grunts, nevis dimanti. Mācību materiālu veidošana ir mājas celšana, nevis derīgo izrakteņu meklēšana. Mozaīka no parastiem akmentiņiem var iemācīt daudz vairāk nekā zelta tīrradnis.

Kopš interneta ieviešanas mēs dzīvojam informācijas pārpilnībā. Protams, internets ir piemēslots tāpat kā viss cits, kam cilvēks pieskaras. Toties tā ir ērti pieejama un viegli patērējama draza. Un jaunieši šo drazu patērē neizmērojamos daudzumos. Pat ja mēs vēlētos, mūsu spēkos nav to ne sakopt, ne arī noslēpt. Vienīgais veids, kā ieviest kaut kādu kārtību — drazu piesegt ar tikpat viegli pieejamu, bet vērtīgu materiālu. Tas, kas ir nepieejams, pazūd mēslu jūrā. Diemžēl daudzi skolotāji drīzāk gatavi savu "zelta tīrradni" nodot aizmirstībai, nekā atstāt to par pamatu, uz kuras cits var būvēt jaunu māju.

Cik bieži izmantotu Google meklētāju, ja tas katrā meklēšanas reizē pieprasītu ievadīt vārdu un paroli? Cik populāra būtu vikipēdija, ja tās lasīšanai būtu jāreģistrējas? Vai http://fs-informatika.blogspot.com/ un http://kalviskincis.lv/informatika/ ir labākie materiāli par IT skolā? Vai http://odo.lv/Training/Databases ir labākie materiāli par datu bāzēm? Varbūt, ne. Bet tie noteikti ir viegli pieejami un izmantojami. Nav mazsvarīgi, ka, piemēram, http://odo.lv vietnes autortiesību atrunā ir skaidri pateikts, ka visus materiālus var brīvi kopēt, izplatīt un pārveidot atbilstoši savām vajadzībām.

Industrializācijas pirmsākumos cilvēki fabrikās strādāja 6 dienas nedēļā 16 stundas dienā, bet dzīvoja sliktāk, kā mūsdienu strādnieki, kuriem darba nedēļa ir 40 stundas. Lai padarītu efektīvāku mehanizētu darbu un uzlabotu strādnieku dzīvi, vajadzēja vairāk kā 100 gadus.

Skolās tagad ir "informācijas industrializācijas pirmsākums". Skolotāji kā seno manufaktūru strādnieki pavada garas stundas pie datoriem, dažādās "stulbās sistēmās" ievadot plānus, mācību materiālus un atskaites. Ceru, ka mums nebūs vajadzīgi vēl 100 gadi, lai saprastu, ka IT kopēšana, pārveidošana un atkalizmantošana ir tas pats brīnums, kas rūpnīcās bija konveijers un darba dalīšana. Tad skolotāji tastatūru klabināšanas vietā atkal varēs pievērsties mācīšanai.