Par portālu www.skolotajs.lv

Nejauši uzzināju, ka Latvijas skolotāji mācību materiālu veidošanai izmanto portālu http://www.skolotajs.lv.

Šeit ir mani apskates rezultāti un ar tiem saistītās pārdomas.

Tehniskās problēmas

1. Ziņas par portālu, kam būtu jāpalīdz izplatīt zināšanas, atrodu nevis ar meklētāju, bet gan no valodām. Tā ir pirmā problēma, jo saturs nav pieejams bez reģistrēšanās. Rezultātā to neredz tīmekļa rāpuļi un saturu nevar meklēt publiskos meklētājos. Kā gan var nokļūt pie šīm zināšanām, ja nezina ceļu? Gaidīt uz laimīgu nejaušību?
2. Reģistrēties portālā var tikai Windows Internet Explorer lietotāji. Un tas ir laikā, kad 2. izplatītākā tīmekļa pārlūkprogramma FireFox atpaliek no IE tikai par 10%! Vai nu tā ir neizdarība, vai apzināti negodīgs gājiens.
3. Tā kā saturu tīmekļa rāpuļi neredz, jāpaļaujas tikai uz paša portāla meklēšanu. Tiek piedāvāts direktorijs, kurā jāapskata pēc kārtas simtiem ierakstu (pēc datuma, nosaukuma, autora, atslēgvārdiem). Ir arī pilnā satura meklēšana, kura pat daudzmaz strādā. (Nesmejieties! Microsoft tehnoloģijās tas ir tāds pats sasniegums kā gadu nesasniegušam staigāt.) Nav iespēju aplūkot materiālus dažādos griezumos ar iezīmēm (tags), vai pēc laika periodiem (gads, mēnesis, diena), augošā un dilstošā secībā.
4. Portāls paredzēts tikai diskusijām un materiālu iesniegšanai. Bet ļoti noderīgi būtu iespēja izveidot īpašas lapas, kurās varētu ievietot iztrūkstošo mācību materiālu metainformāciju.
5. Portāla izveidotās hipersaites uz ārēju materiālu strādā tikai ar Internet Explorer, jo tiek izmantots nestandarta JavaScript. Atkal. Vai nu tā ir neizdarība, vai apzināti negodīgs gājiens.
6. Par kursu saturu var ievadīt tikai īsu vispārīgu aprakstu. Ievades logu izmērs neveicina pieklājīga garuma teksta ievadīšanu.
7. Portāls spiež mācību līdzekļu saturu iesniegt lielos bināros failos. Lielu bināru failu izmantošana sadarbībā ir, maigi izsakoties, neērta. Lai failu tikai apskatītu ir nepieciešams īpašs redaktors. Failā nevar ātri veikt sīkas izmaiņas. Un, pat ja tās veic, sistēmā ir jāsaglabā viss faila saturs. Tas rada milzīgus datu apjomus un tāpēc nevar atļauties glabāt daudzas faila versijas. Tā kā nevar atļauties glabāt daudzas versijas, nevar ļaut ikvienam modificēt saturu, jo vandālisma gadījumā saturu nevarēs viegli atjaunot. Un galvenā problēma ir tā, ka konkrētā brīdi vairums tā satura nav vajadzīgs. Lai atrastu tikai vajadzīgo un iekļautu to savā materiālā, jātērē datortīkla jauda, laiks un nervi.
8. Portāla dalībniekiem nav pieejamas ziņas par portāla izmantošanas statistiku. Materiālus var komentēt un novērtēt, tomēr vairumā gadījumu komentāru ir maz. Ja materiāli būtu pieejami publiski, vērtējumu droši vien būtu vairāk. Tomēr tagad autora iespējas saprast materiāla izmantošanas biežumu un vērtību praktiski nav.
9. Portālā nav pieejami agregēti jaunumi un RSS/Atom barotnes.
10. Ievietojot jaunu saturu, tiek ziņots, ka "Lai izvairītos no nepatīkamiem pārpratumiem, vispirms tos izskatīs portāla administrācija...Pievienotais materiāls tiks publicēts trīs darba dienu laikā." Pat neuzsverot to, ka cenzūra neveicina sadarbību, tīri tehniski tā kļūst kļūst par "šauro vietu", ja dalībnieku skaits pieaug.

Lieki piebilst, ka šādas tehniskās problēmas nepastāv bezmaksas satura veidošanas portāliem kā http://www.bloger.com/, http://www.livejournal.com/ vai http://wordpress.com/.

Ne velti interesantākos materiālus es atradu ārpus šī portāla http://fs-it.blogspot.com un http://teachergatis.blogspot.com/search/label/kursi, jo autori, dažādu apsvērumu dēļ, portālā bija ievietojuši tikai metainformāciju.

Licence

Šis ierobežojums ir anahronisms. Šo paņēmienu mūsu valstī pēdējo reizi (nesekmīgi) mēģināja izmantot VDK, kad informāciju varēja izplatīt tikai uz papīra. Lai arī grāmatu un avīžu drukātājus turēja stingrā kontrolē, tik un tā pastāvēja "samizdat" izdevniecības, un daudz kas tika nodots no mutes mutē. Ko darīt, ja skolotājs, kas veidojis, izmanto šos materiālus un pēkšņi saslimst? Kolēģis tos nedrīkstēs izmanot?

Neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, bet šos noteikumus var saprast tā, ka kādu dienu portāla administrācija pieeju portālam slēdz, tad iesniegtos materiālus pārkrāso ar Microsoft logo un pārdot satura veidotājiem atpakaļ kā Microsoft izstrādātu mācību materiālu.

Lietošanas principi

Portāls pastāv jau dažus gadus un tā lietošanas modelis ir nostabilizējies. Katrs pie sevis kaut ko "uzcep", un tad, kad kūka gatava, portālā ievieto "recepti". Citi šo recepti var mēģināt izmantot, lai "ceptu" savu kūku. Bet, tā kā gaumes ir dažādas, receptes izmantošana citā virtuvē ir problemātiska.

Daudz labāku rezultātu varētu iegūt, ja mācību līdzekļu saturu veidotu pašā portālā, veicinot operatīvu sadarbību un domu apmaiņu. Tad varētu vienādot gaumes un paņēmienus, un receptes būtu izmantojamas daudz plašāk.

Portāls ir veidots "nožogotā dārziņa" stilā, cenšoties izveidot savu "pasaulīti", kurā drīkst darīt tikai to, kas ir sākotnēji paredzēts. Tas bija modē pagājušā tūkstošgadē, kad portālu veidotāji maldīgi iedomājās, ka viņi savus lietotājus varēs noturēt tikai savā portālā. Parasti sākotnējais redzējums nav pilnīgs, un reāli sistēmā izmanto mazāk iespēju, nekā teorētiski iespējams. Ja sistēma nav elastīga, un nepastāv iespēja to izmantot savādāk, nekā sākotnēji plānots, agri vai vēlu tā kļūst nepiemērota.

90-9-1 likums nosaka, ka 90% sistēmu lietotāji ir lasītāji, atlikušie 9% ir neregulāri rakstītāji, un tikai 1% ir aktīvi un pastāvīgi satura veidotāji.

• Jebkuras sadarbības vietnes uzdevums ir būt vienkārši pieejamai šiem 90% (t.i. publiski, anonīmi un bez maksas). Tikai šādā veidā vietne var izpelnīties atpazīstamību un autoritāti starp citiem tīmeklī pieejamiem resursiem.
• Nākamie 9% ir neregulāri rakstītāji, kas lielākoties ir gatavi novērst sīkas neatbilstības un izteikt komentārus. Viņiem sekundes ir no svara. Ja sistēma neļauj dot ieguldījumu tajā brīdi, kad šis lietotājs to vēlas, brīdis ir zudis. Šo lietotāju daļu aizbaida garas administratīvas reģistrēšanās procedūras.
• Tikai 1% lietotāju (vai pat vēl mazāk) ir tādi, kas kaut kādu apsvērumu dēļ ir nolēmuši kļūt par pastāvīgiem satura veidotājiem. Tikai šie lietotāji ir gatavi uz nelieliem administratīvus šķēršļiem. Diemžēl, ja šai lietotāju daļai nepalīdz pārējie, viņi ar laiku nogurst un "izdeg". Saturs tad paliek bez kopēja. Ja sistēma ar tehniskiem vai juridiskiem līdzekļiem ierobežo satura pārņemšanu vai dublēšanu, saturs sāk novecot, un vēl pēc kāda laika kļūst neaktuāls un nevienam nav vajadzīgs.

Secinājumi

Interneta sabiedrība strauji virzās sadarbības virzienā. Kā zināms, patiesu sadarbību var iegūt tikai tad, ja visi dalībnieki ir vienlīdzīgi. Tomēr portāls www.skolotajs.lv neveicina šādu sadarbību.

Protams, ka īslaicīgu rezultātu var gūt ar administratīvām metodēm, vienkārši liekot izmantot šo sistēmu un nevienu citu. Tomēr administratīvi lēmumi nekad nav varējuši apturēt vēstures gaitu.

Kā de facto standarts mācību materiālu veidošanā ir bezmaksas sistēma Moodle, kas iespēju ziņā ir daudz pārāka par www.skolotajs.lv risinājumu. To izmanto gan LU, gan RTU (un, iespējams, daudzas citas).

Tikmēr Latvijas skolu skolotāji izmanto neoptimālu Microsoft risinājumu. Informācijas tehnoloģijas mainās strauji. Ja saturs ir "piesiets" kādai videi, tas "mirst" brīdī, kad vide mainās, vai vairs netiek uzturēta ¹.

Cik ilgi pastāvēs www.skolotajs.lv?

1. ^ Piemēram, Microsoft pārtraucot http://en.wikipedia.org/wiki/Encarta'>Encarta tīmekļa enciklopēdijas uzturēšanu, tās saturs tiek pazaudēts.