Web 2.0 un uzņēmējdarbība

Vēsture un attīstība

Vārdu kopu "Web 2.0" ieviesa Tims O'Reilijs 2004. gadā organizējot konferenci par "2. paaudzes tīmekli". Tā kā jēdziens tika izveidots mārketinga nolūkos, un precīzu nozīmi tam sāka piemeklēt tika pēc tam, kad šī vārdu kopa kļuva populāra, par to, kas ir "tīmeklis 2.0" daudzi vēl arvien nopietni strīdas.

Tomēr, pieņemot to, ka vikipēdija atspoguļo pietiekami izlīdzinātu viedokli, Web 2.0 ir īpašas tīmekļa tehnoloģijas un rīki, kas pasaules tīmekli padara atvērtāku, vieglāk lietojamu, draudzīgāku un ērtāku plašai tīmekļa lietotāju daļai. 2. paaudzes tīmeklis nodrošina mūsu sadarbību, zināšanu, prasmju un ideju izplatīšanu, un mūsu tālāko attīstību. 

Kad Tims Berners Lī, strādājot CERN izveidoja pirmo tīmekļa servera un pārlūkprogrammas prototipus, tie sākotnējie bija daudz tuvāki tīmekļa 2. versijai, kā turpmākie komerciālie pēcteči. Viņš jau pašā sākumā īpaši nenodalīja satura veidošanu tīmeklī no apskates un pirmās tīmekļa servera lapas bija maināmas izmantojot pārlūkprogrammu līdzīgi mūsdienu vikipēdijai. Tad, kad pasaules tīmekļa potenciālu pamanīja IT pasaules dūži, tie atmeta sākotnējo atvērtību un padarīja tīmekli par vēl vienu vienvirziena informācijas lielceļu kā presi, radio un televīziju, kur vieni rada saturu, bet pārējiem ir tiesības to tika patērēt. Vienīgā "aklā zarna" arī visās turpmākajās tīmekļa pārlūkprogrammās bija Skats- Lapas pirmkods izvēlne, kas gan vairs neļāva saturu rediģēt, bet vismaz ļāva apskatīt to, kā lapa ir veidota.

Tīmekļa 2.0 paaudzes revolūcija paklusām sākās ar to, ka arvien vairāk palika pieejami tīmekļa darbībai nepieciešamie rīki, galvenokārt Linux operētājsistēma un Apache tīmekļa serveris, ar kuriem savu tīmekļa vietni bez papildu maksas varēja izveidot katrs, kam bija globālajam tīklam pieslēgts personālais dators. 

Tomēr bezmaksas tīmekļa serveris vēl nebija 2. paaudzes tīmeklis, tas bija tika nepieciešamais priekšnoteikums . 2. paaudze sākās ar to, ka izmantojot atvērtas tehnoloģijas un standartus, tīmeklis kļuva tik iespējām bagāts, ka mēs varējām atgriezties pie Tima Lī sākotnējām idejām, un kad bijušie lasītāji varēja sākt aktīvi piedalīties satura veidošanā.

Tas, kas kādreiz bija pieejams tika interneta portālos īpaši paredzētās vietās, ar pirmajām emuāru sistēmām kļuva par tikpat pieejamu resursu kā pilsētas parks. E-pasta vēstkopas pamazām aizstāja tīmekļa forumi, kuru saturam tika klāt tīmekļa meklēšanas dzinēju roboti, kas saturu apkopoja un indeksēja, un ļāva to atrast tiem, kas līdz atrašanas brīdim par tādām vietnēm neko nezināja.

Sadarbības veidi, ko pirms tam varēja atļauties tikai dārgu Microsoft un IBM/Lotus sistēmu īpašnieki, kļuva par plaša patēriņa preci. Tā gan bija tīmekļa 2. versija.

Tie, kam kompāniju padomēs bija paredzēta tikai bezierunu satura patērēšanas loma, varēja radīt savu saturu un konkurēt ar pasaules varenajiem. Nevarētu teikt, ka pasaule apgriezās ar kājām gaisā. Tik liela revolūcija tā nebija. Piramīdu virsotnes vēl arvien ir mākoņos, bet no turienes vairs nav labi redzams, kas lejā notiek patiesībā.

Kā jebkura tehnoloģija, arī 2. paaudzes tīmekļa rīkus var izmantot gan cēliem un nopietniem nolūkiem, gan arī muļķībām un laika nosišanai. Aizsardzības metodes, kas ļauj brīvi sadarboties, bet tajā pat laikā neļauj uzdarboties vandāļiem, ir karsts IT nozares temats. Nevarētu teikt, ka sekmes ir viennozīmīgas, tomēr pilnīgi noteikti var apgalvot, ka tīmekļa sadarbības rīki ir pierādījums tam, ka principā ar to cīnīties ir iespējams.

Vairums tīmekļa rīku (portāli, forumi, momentānās saziņas rīki) tiek izmantoti laika nosišanai, t.s. "sociālajās vietnēs". Viens attaisnojums šādām vietnēm tomēr ir. Mūsdienu pilsētu vidē fiziski tuvu dzīvo cilvēki ar ļoti atšķirīgām interesēm. Visticamākais, pie mājas uz soliņa nevarēsiet aprunāties par jums tuvām tēmām, bet pie sava tīklam pieslēgtā datora atrast domu biedrus daudz laika neprasīs. Sociālās vietnes pilda krogu un tirgus plaču funkcijas, kur var sapulcēties cilvēki ar līdzīgām interesēm.

2. paaudzes tīmekļa vietnes īpašības

1. paaudzes tīmekļa vietnes ir tikai rupors, kas atskaņo tikai uzņēmuma vai organizācijas viedokli. Kautrīgi maliņā ir dota e-pasta adrese, kuras nosaukums vedina domāt, ka to lasa kāds no mārketinga vai sabiedrisko attiecību daļas.

2. paaudzes tīmekļa vietnēs "patērētājiem" ir ne tika ir ļauts izteikties, bet tās arī vedina uz viedokļa izteikšanu un sadarbību. Klasiskos uzņēmumos darbiniekus uzskata par diezgan nedrošiem resursiem, tāpēc konkrēti darbinieki no klientu acīm tiek slēpti, nodrošinot "nepārtrauktu pēctecību" darbinieku migrācijas gadījumos. Tīmekļa 2. paaudzes uzņēmumos darbinieki ir zināmi un pieejami, jo bieži vien tie ir tie paši cilvēki, kas attiecīgo uzņēmumu ir izveidojuši.

• Emuāri — parāda uzņēmuma darbinieku zināšanas, intereses un kompetenci. IT nozarē emuāri ir raksturīgi arī citādi diezgan klasiski orientētiem uzņēmumiem (piemēram, Odo.lv emuāri.)
• Forums — palīdz apspriest jaunumus, pakalpojumus un produktus, ļauj sniegt palīdzība ne tikai no kompānijas pārstāvjiem, bet arī tās partneriem un domu biedriem.
• Komentāri — nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti tieši par doto informācijas vienību (tīmekļa lapu par jaunumiem, plāniem, u.tml.)
• Aptaujas — svarīgi publikas viedokļa noteikšanā, nodrošina atgriezenisko saiti ar klientiem/partneriem
• Viki — ļauj veidot kopīgu zināšanu bāzi iesaistot sadarbības partnerus un klientus (piemēram, odo.lv vietne ir veidota kā viki).
• Momentānā saziņa — ātra jaunāko notikumu atspoguļošana, plašā auditorijā (identi.ca, twitter)
• RSS barotne — nodrošina ērtu sekošanu izvēlētiem ziņu avotiem atfiltrējot troksni (t.sk. reklāmas, piemēram odo.lv emuāru barotne)
• Mikslis (mash-up) — izmantojot legāli atkalizmantojamu saturu un ērtus datu apmaiņas standartus, kādas tīmekļa vietnes saturs tiek veidots uz citu vietņu satura bāzes (vienkāršs piemērs ir odo.lv jaunumu lapa, sarežģītāks piemērs: Latvijas Universitātes apraksts http://maps.google.com/maps).
  Minēto rīku iespējas ir pietiekami plašas, un vienu un to pašu rīku var izmantot vairāku funkciju veikšanai. Konkrētu rīku izvēle ir atkarīga no tā, kuras darbības ir svarīgākas, un cik ērti katrā rīkā tās ir veikt (vairāk par to lietošanu skatīt šeit).

2. paaudzes tīmeklis uzņēmējdarbībā

Protams, 2. paaudzes tīmeklis ietekmē uzņēmējdarbību, bet patiesībā tas tas ietekmē daudz plašākas sadarbības formas. Tas zināmā mērā mazina uzņēmuma nozīmi, jo, izmantojot web 2.0 rīkus, var sadarboties, piedāvāt pakalpojumus un pat ražot, neizmantojot klasiskas uzņēmējdarbības formas. Arvien zemākā tehnoloģiju cena veicina citādu sabiedrības formu (apvienību, biedrību, domubiedru grupu u.tml.) veidošanos, kas nav veidoti kā uzņēmumi, kam galvenais uzdevums ir vairot akcionāru peļņu, jo vienkārši vairs nav akcionāru.

Par laimi uzņēmumiem, savu lomu pamazām zaudē arī valstis un citas nacionālas/juridiskas/reliģiskas institūcijas, jo izmantot internetu, domu biedri var apvienoties, neievērojot formālu piederību valstij, reliģijai u.tml. Rezultātā piramidālais sabiedrības modelis pamazām mainās uz daudzdimensionālu tīkla modeli, kas nodrošina plašāku un efektīvāku sadarbību un attīstību, kas labi aprakstīta šajā manifestā.

2. paaudzes tīmeklis ir kritisks jaunu uzņēmumu darbības paņēmienu izveidē, un svarīgs papildus sadarbības veids, tomēr klasiskas uzņēmējdarbības formas ar zemu pievienoto vērtību (patstāvīgi netirgojamu sastāvdaļu ražošana, materiālu ieguve un apstrāde) tas būtiski neietekmē.

Piemēram, uzņēmumam, kas ražo skrūves un tapas, un piegādā tās citiem uzņēmumiem, kas tās saliek savā produkcijā, droši vien nav vajadzīgs forums, kurā apmierinātie/neapmierinātie lietotāji var pateikt, ko par tām domā, un viki, kurā kopīgiem pūliņiem rast labāko skrūvju garumu vai materiālu. Manam Dell klēpjdatoram ir izmantotas skrūves, kas visticamāk nav Dell ražojums, tomēr, par sliktām skrūvēm es žēlošos Dell, nevis skrūvju ražotājam.

No otras puses, ja skrūvju ražotājs vēlas izveidot jaunu tehnoloģisku procesu, kurā skrūves var iegūt 10 reizes lētāk un ar 5x mazāku enerģijas patēriņu, viki vietne un forums tam kļūst par kritisku sadarbības instrumentu. Un jautājums nav par to, ir vai nav šim uzņēmumam vajadzīgs forums, bet gan par to — vai tas var turpināt ražot skrūves ar līdzšinējo enerģijas un resursu patēriņu?

Ko darīt?

Sabiedrības informētība par mūsdienu tīmekļa sadarbības rīkiem un to efektīvu pielietojumu ir gaužām vāja. Vēl arvien pārsvarā ir novērojami dārgi, nepiemēroti (bieži mantoti) rīki un sistēmas, kas neatbalsta pat ar likumu noteiktas iespējas. Tomēr nevar krist arī otrā galējībā un iedomāties, ka ieviešot mūsdienīgus rīkus tiks atrisinātas visas uzņēmuma problēmas. Drīzāk var būt tā, ka jaunie rīki esošās problēmas labāk parādīs, tomēr to risinājums ir jāmeklē citur.

Šis ir ļoti pamatots, bet nepareizi uzdots jautājums. Ja uzņēmumam jaunumus neviens nekomentē — varbūt tas nenodarbojas ar sabiedrībai svarīgu biznesu? Varbūt jautājums ir jāuzdod par to, ko ir nepieciešams piegādāt šobrīd ražotās produkcijas vai sniegtā pakalpojuma vietā.

Protams, interneta publika ir kūtra, un tajā darbojas 90-9-1 likums, kas nosaka, ka no 100 apmeklētājiem tikai 10 daļa reizumis izteiks savu viedokli, bet aktīvi līdzdarbosies tikai katrs simtais. Šaurās darbības jomās ir diezgan grūti piesaistīt vajadzīgo simtu uzmanību, lai starp tiem atrastu tos dažus, kas gatavi līdzdarboties.

Kamēr biznesa modelis ir balstīts uz informācijas slēpšanu, tīmekļa sadarbības rīki īpašus ieguvumu nedos. Daudzi pat ar apmācību saistīti uzņēmumi, kam būtu jārūpējas par zināšanu izplatību, savu biznesu balsta uz informācijas neizpaušanu.

Tomēr jautājums ir par to, cik ilgi šādu biznesu varēs turpināt? Nodrošināt informācijas nepieejamību arvien vairāk tīklotajā pasaulē kļūst arvien grūtāk un dārgāk. Un ja informācija ir patiesi vērtīga, vienmēr būs kāds, kas vēlēsies tai piekļūt. Un ko darīt, ja atrodas kāds, kas par velti atdod to, ko Jūs uzskatāt par saviem "kroņa dārgumiem"? Ilgtermiņā noteikti ir jāorientējas uz tādiem biznesa paņēmieniem, kuros var pelnīt informāciju izplatot, nevis to slēpjot. Tas, kas attiecīgajā nozarē šo veidu atradīs pirmais, nākotnē bus šīs nozares līderis .

Iepriekšējā gadsimtā, kad apguva pirmo skaitļotāju iespējas, modē bija auksti racionālas (t.s. "aukstā kara") teorijas, bet tās ir izrādījušās nepamatotas ¹. Izrādās, ka apskatot dzīvu būtņu (ne tikai cilvēku) sadarbību, daudz tuvāk īstenībai ir "superracionālas" idejas par pašorganizēšanos, kad "nesavtīga" sadarbība ilgtermiņā (spēlējot daudz ilgāk nekā tikai vienu spēli) ir optimālākā savtīgu dalībnieku rīcība (atdod 1 bet pretī saņem 10).

Atvērtu standartu, tehnoloģiju un satura izmantošana ir šāda superracionāla spēle. Ja paredzat tikai vienu gājienu uz priekšu, risks šķiet liels. Tomēr tas ir vienīgais veids, kā gūt uzvaru.

1. ^ Arī sabiedrībā pazīstamais "paņemt un uzmest" ir tipisks "aukstā kara" risinājums, kura turpināšanai jāmeklē arvien jauni "lielākie kretīni".