Prev
Burvju katls: Nobeigums: Dzīve pēc revolūcijas
Next
Burvju katls: Piezīmes

Pēcvārds: Kāpēc ar dziņa slēgšanu piegādātājs zaudē naudu

Perifēro iekārtu (Ethernet plašu, disku kontrolieru, videoplašu u.tml.) ražotāji vēsturiski nav vēlējušies būt atklāti. Šobrīd tas mainās, jo tādi spēlētāji kā Adaptec un Cyclades sistemātiski sāk atvērt savu plašu specifikācijas un dziņu pirmkodu. Tomēr vēl arvien ir vērojama pretestība. Šajā pielikumā es mēģinu izkliedēt vairākus maldīgus ekonomiskos uzskatus, kas to uztur.

Ja jūs esat iekārtas piegādātājs, jūs varētu baidīties, ka atvērtais kods varētu izpaust svarīgas lietas, kā jūsu iekārta strādā, ko konkurenti varētu kopēt, tādējādi iegūstot netaisnīgu priekšrocību. Tajā laikā, kad produkta dzīves cikls bija trīs, pieci gadi, tas bija pareizs arguments. Šodien laiks, kas konkurenta inženierim būtu nepieciešams kopēšanai un kopijas izprašanai, aizņemtu bīstami lielu daļu no visa produkta dzīves cikla, laiku, kas netiek veltīts inovācijām un viņu pašu produkta attīstībai.

Tas nav jauns skats. Bijušais VDK vadītājs Oļegs Kalugins [to labi parāda>]:

Piemēram, ja mēs nozogam IBM projektus, vai kādu citu elektronikas nozari, kur Rietumi ir spēruši milzīgu soli, bet mēs esam aizmugurē, izlūkdienestu materiālu apgūšana mums prasītu gadus. Bet pa to laiku, piecos vai septiņos gados, Rietumi būtu aizgājuši uz priekšu, un mums būtu jāzog atkal un atkal, un mēs atpaliktu arvien vairāk un vairāk.

Bet Redjards Kiplings (Rudyard Kipling) to labāk ir pateicis dzejolī [The Mary Gloster>], gandrīz gadsimtu atpakaļ. Viņš rakstīja:

Kad viņi man prasīj´, kā veicu to, devu tiem Rakstu,

"Virziet gaismu, lai spīd tā jums soli uz priekšu!"

Viņi sekoja visur un kopēja, tik ne manu prātu,

Tos atstāju svīstam un zogam pirms gada pusotra.

Interneta radītais paātrinājums šo efektu padara vēl spēcīgāku. Ja jūs patiesi esat spēles priekšā, plaģiātisms ir slazds, kurā jūs vēlaties noķert konkurentus!

Jebkurā gadījumā šis detaļas nepaliek apslēptas uz ilgu laiku. Iekārtu dziņi nav lietojumprogrammas vai operētājsistēmas; tie ir mazi, viegli reversi inženirējami un vienkārši klonējami. Pat jauni tīņu programmētāji to var izdarīt, un bieži vien arī izdara.

Ir burtiski tūkstošiem Linux un FreeBSD programmētāju, ar spējām un motivāciju uzbūvēt dziņus jaunai platei. Daudzām iekārtu klasēm, kam ir relatīvi vienkārša saskarne un labi zināmi standarti (tādi, kā diska kontrolieri un tīkla plates), šie kaislīgie hakeri parasti spēj prototipēt dzini praktiski tikpat ātri, kā jūsu pašu darbnīca, pat bez dokumentācijas un esošā dziņa disasemblēšanas.

Pat ar viltīgām iekārtām kā video un skaņas plates, jūs nevarat neko vairāk, kā kavēt ar disasembleri bruņotu gudru programmētāju. Izmaksas ir mazas un tiesiskās barjeras ir caurumainas; Linux ir starptautisku pūļu rezultāts, un vienmēr atrodas jurisdikcijas, kur reversā inženierēšana ir likumīga.

Lai pierādītu, ka visi šie paziņojumi ir patiesi, pārbaudiet Linux kodola uzturēto iekārtu sarakstu, un to, cik ātri tas papildinās ar jauniem ierakstiem pat bez piegādātāja atbalsta.

Otrs labs apsvērums, kāpēc atvērt dziņu kodu ir tas, ka jūs varat koncentrēties uz inovācijām. Iedomājieties, ka nav nepieciešamas tērēt jūsu iekšējo darbinieku laiku un algas pārrakstot, testējot un izplatot jaunus bināros failus ikreiz, kad iznāk jauna kodola versija. Jums noteikti ir labākas lietas, ko varētu darīt ar savām zināšanām.

Un vēl viens labs apsvērums: neviens nevēlas gaidīt kļūdu labojumu sešus mēnešus. Ja jūs esat jel kādā atvērtā koda sacensībā, visticamāk šī iemesla dēļ jūs jau sen visi būs pametuši.

Un protams, ir arī iepriekš minētais nākotnes drošuma efekts. Klienti vēlas atvērto kodu, jo viņi zina, tas pagarinās viņu iekārtu dzīves laiku tālu aiz punkta, līdz kuram jums atmaksājas to uzturēt.

Bet vislabākais iemesls tomēr ir tas, ka jūs taču gūstat naudu ar iekārtu pārdošanu. Jūsu noslēgtībai nav nekādu tirgus prasību, patiesībā ir pilnīgi otrādi. Ja jūsu dziņus ir grūti atrast, ja tos ir nepieciešams bieži atjaunot, ja tie (vissliktākajā gadījumā) strādā slikti, tas slikti atsauksies uz jūsu aparatūru un jūs to pārdosiet mazāk. Atvērtais kods var atrisināt šis problēmas un palielināt jūsu ieņēmumus.

Morāle? Jūsu dziņu glabāšana noslēpumā liekas pievilcīga īslaicīgi, bet, visticamākais, ir slikta ilgtermiņa stratēģija (pilnīgi noteikti tad, ja jūs konkurējat ar piegādātāju, kas jau ir atvērts). Ja slēpšana ir nepieciešama, ierakstiet kodu plates ROM atmiņā. Tad publicējiet ROM saskarni. Kļūstiet tik atvērti, cik vien iespējams lai izveidotu savu tirgu un parādītu potenciālajiem klientiem, ka jūs ticat savām spējām pārspēt savus konkurentus izdomā un inovācijā, kur tas pa tiešām ir svarīgi.

Ja jūs paliksiet slēgti, no pasaules jo dabūsiet tikai to sliktāko — jūsu noslēpumi tik un tā tiks atklāti, bet jūs neiegūsiet bezmaksas palīdzību izstrādē, un jūs būtu vēlējušies izmest jūsu muļķīgās konkurences laiku klonēšanai. Galvenais, jūs zaudēsiet ceļu uz izplatību un ātru pielāgošanu. Ja jūs to nepamanīsiet, lieli un ietekmīgi tirgi (cilvēki, kas pārvalda serverus, praktiski uztur visu Internetu un vairumu biznesa datu centru) ierakstīs jūsu kompāniju kā bezpalīdzīgu nogaidītāju. Tad viņi nopirks plates no tiem, kas šos ieteikumus būs ņēmuši vērā.

Prev
Burvju katls: Nobeigums: Dzīve pēc revolūcijas
Next
Burvju katls: Piezīmes

Created by Administrator on 2008-11-23 02:56
Last modified by Administrator on 2021-04-13 14:29
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License