Dīvaiņi, kas dāvina dāvanas

Atvērtā koda kultūra ir satricinājusi daudzus cilvēku pieņēmumus, kas apguvuši slēgtās programmatūras izstrādi. "Katedrāle un tirgus" esejā (CatB) aprakstīju veidus, kā decentralizēta sadarbība programmatūras izstrādē efektīvi apgāž Brūka likumu, atsevišķus projektus vainagojot ar bezprecedenta uzticamības līmeni un kvalitāti. Homesteading the Noosphere aplūkoju sociālo dinamiku, kurā ir izmantots tirgus izstrādes stils, pārliecinot, ka tas vislabāk saprotams nevis ar konvencionālās apmaiņas ekonomikas terminiem, bet gan ar antropologu "dāvanu kultūru", kurā locekļi cīnās par statusu, atdodot lietas. Šajā esejā es sāku ar dažu izplatītu programmatūras izstrādes ekonomikas mītu izklāstu, tad turpinu šo eseju analīzi ar ekonomikas jēdzieniem, spēļu teoriju un biznesa modeļiem, izstrādāju jaunus konceptuālus paņēmienus, kas nepieciešami dāvanu kultūras paņēmienu izprašanai, un tam, kā atvērtā koda izstrādātāji sevi uztur apmaiņas ekonomikā.

Lai veicot šo analīzi neapjuktu, mums ir nepieciešams aizmirst (vai vismaz īslaicīgi ignorēt) "dāvanu kultūras" skaidrojuma līmeni. Homesteading the Noosphere noteica, ka dāvanu kultūras parādās situācijās, kur izdzīvošanai nepieciešamās preces ir pietiekamā daudzumā, un apmaiņas spēle vairs nav pietiekami interesanta. Tad parādās pietiekami spēcīgi psiholoģiskie uzvedības skaidrojumi, tomēr nav pietiekami nopietna skaidrojuma, kāpēc tas parādās sarežģītā ekonomiskajā kontekstā, kurā atvērtā koda izstrādātāji darbojas patiesībā. Vairumam apmaiņas spēle ir zaudējusi savu pievilcību, bet ne ierobežojošo spēku. Viņu uzvedībai ir jārada pietiekama nepietiekamo materiālu ekonomiskā jēga, kas uzturētu viņus dāvanu kultūras pārpalikumu zonā.

Tāpēc šajā esejā ir aplūkoti sadarbības un apmaiņas veidi, kā uzturēt atvērtā koda izstrādi (tikai un vienīgi materiālu nepietiekamības ekonomikas robežās). Šādā veidā ar detaļām un piemēriem ir atbildēts uz pragmātisko jautājumu "Kā es ar to varu taisīt naudu?". Tomēr vispirms es parādīšu, ka galvenā pretestība šajā jautājumā, nāk no dominējošiem veciem programmatūras ražošanas ekonomikas modeļiem, kas neatbilst patiesībai.

(Pēdējā piezīme pirms skaidrojumu uzsākšanas. Šīs esejas diskusiju un atvērtā koda izstrādes aizstāvību nevajadzētu saprast ne kā slēdzienu, ka slēgtā koda izstrāde ir nepareiza pēc būtības, ne arī kā programmatūras intelektuālo tiesību noliegšanu, ne arī kā altruistisku aicinājumu "dalīties". Lai arī šos argumentus vēl arvien mīl maza atvērtā koda izstrādes kopienas daļa, pieredze kopš Katedrāles un tirgus publicēšanas skaidri pierādīja, ka tas nav nepieciešams. Pilnīgi pietiek ar to, ka atvērtā koda izstrāde balstās uz tehnoloģijas un ekonomiskajiem rezultātiem — labāka kvalitāte, augstāka uzticamība, zemākas izmaksas un lielāka izvēle.)