Par internetu un kanalizāciju

Jun 16 2014

Jeb ko darīt, ja viesnīcā "aizdambējies" internets

Lai arī esmu vietsēdis, darba vajadzībām (un, retu reizi, arī atpūšoties) nākas kaut kur doties un pārnakšņot ārpus mājas. Viesnīcas es pats neizvēlos, jo man, atšķirībā no kārtīgiem ceļotājiem (kuriem ceļojums sagādā prieku 3 reizes: plānojot, ceļojot un pēc tam stāstot par to citiem), ceļojuma plānošana īpašu prieku nesagādā. Es izvirzu divas prasības — vēlams tuvu darba vietai, lai līdz tai var aiziet kājām, un interneta pieslēgums — un pieņemu jebkuru atbilstošu variantu.

Mūsdienās vairums viesnīcu interneta pieslēgumu piedāvā, bet patiesībā tas vairāk ir vārdos nekā darbos. Katrās trīs apmeklētajās naktsmītnēs, vismaz divās ir bijis tā, ka "it kā piedāvāto" internetu patiesībā izmantot nevar. Parasti tas ir tāpēc, ka viesu izmitinātāji ar IT ir "uz jūs" un "internetu" piedāvā kā pakalpojumu, ko paši nespēj ne kontrolēt, ne arī attiecīgi nodrošināt.

Pēc manām domām, neejošs interneta pieslēgums ir tikpat nopietns defekts, kā aizdambējies tualetes pods.

Tomēr, atšķirībā no kanalizācijas, defekts nav ne labi saskatāms un saožams, ne arī vienkārši novēršams. Vairāku gadu gaitā esmu apguvis dažādus "trikus", kā tikt galā ar niķīgiem viesnīcu datortīkliem. 

Viesiem iesaku sekojošas lietas:

  1. Ja bezvadu maršrutētājs (žargonā — rūteris) vai slēdzis ir fiziski pieejams:
    1. iesaku tam pieslēgties ar vadu. Ethernet vads ir jāvadā līdzi jebkuram sevi cienošam datoriķim.
      ethernet_cable.jpg
      Pieslēdzoties ar vadu, atšķirībā no ētera, nav nepieciešama autentifikācija un datu pārraides ātruma saskaņošana starp datoru un tīkla iekārtu ir vienkāršāka, un tāpēc pārraide ir daudz uzticamāka.

    2. Ja kaut kas nedarbojas iesaku to izslēgt un ieslēgt. Viesnīcās parasti izmanto maksimāli lētus, bet "iespējām bagātus" variantus, kas tāpēc ir izcili gļukaini un mēdz "uzkārties" visdažādākajos veidos. Bet noteikti neiesaku spiest "reset" pogu. Pēc tās nospiešanas maršrutētājs parasti atgriežas pie rūpnīcas iestatījumiem, kas, piemēram, Lattelecom pieslēguma gadījumā nav tas, kas kas būtu vajadzīgs.
  2. Ja nevarat pieslēgties ar vadu, vispirms mēģiniet jebkuru bezvadu tīklu, kas ir pieejams bez paroles. Tās ir jūsu tiesības.
  3. Visdrošāk ir nepaslinkot un viesnīcnieku doto informāciju pārbaudīt uzreiz, pierakstoties naktsmītnē. Ja esat steidzīgs, tad "tikai" pārprasiet trīs reizes un ļaujiet pārstāvim izlasīt jūsu pierakstīto.
  4.  Ja esat attapies par vēlu, meklējiet informatīvos ziņojumus par "WiFi/Tīklu/u.tml.". Ja tajā divu vārdu kopā viens vārds sakrīt ar bezvadu tīkla nosaukumu, tad otrs vārds parasti ir tā parole.
    1. Ja parole kāds vārds vai vārdi ar tukšumiem, tad tā ir WPA parole. Ja parole ir nejēdzīgu ciparu un burtu virkne (precīzāk, sakot ciparu 0...9 un A...F burtu), tad tā, visticamāk, ir WEP bitu atslēga. Normālā gadījumā šifrēšanas standartu jūsu datoram būtu jānosaka automātiski, mēģinot pieslēgties bezvadu tīklam, bet tas var nenotikt, ja tīklam ir vājš pārklājums. 
    2. Ja bezvadu tīkla parole ir norādīta ar visiem lielajiem burtiem, tad neveiksmes gadījumā noteikti pamēģiniet arī visus mazos burtus. Atšķirībā no drošības programmām, viesnīcnieki lielos un mazos burtus īpaši nešķiro.
  5. Ja bezvadu tīkls neiet istabā ērtā vietā (gultā), der pārvietoties pārdesmit centimetrus (interferences dēļ) vai daudz tuvāk radioviļņu avotam. Esmu bijis viesnīcās, kur tīmekli var pārlūkot, tikai viesu istabā, vai kāpnēs pie guļamistabas. Linux lietotāji precīzi signāla stiprumu var mērīt, terminālī ievadot komandu:

    watch -n1 -d 'iwlist wlan0 scan'

    kur wlan0 ir datora bezvadu tīkla karte.

  6. Ja bezvadu tīklam izdodas pieslēgties bez paroles, var gadīties, ka to var paprasīt tīmekļa starpniekserveris, mēģinot atvērt kādu tīmekļa lapu. (Tas ir augstskolās izplatīts variants). Ja nav zināms lietotāja vārds un parole starpniekserverim, dažkārt to var apiet, izmantojot savu starpniekserveri.
  7. Pieslēdzoties bezvadu tīklam, dators iegūst savu IP adresi automātiski, izmantojot DHCP protokolu. Dažkārt pavirši/bailīgi administratori iestata pārāk mazu DHCP serverim izmantojamo IP adrešu diapazonu. Tad var mēģināt, pieslēgties bezvadu tīklam, norādot manuālus IP iestatījumus.  
  8. Bieži vien naktsmītnēs patiesībā nepiedāvā "internetu" (visus pakalpojumus, kur izmanto IP protokolu, ieskaitot Skype, SMTP, POP, FTP, u.tml.), bet tikai "tīmekli" (pārlūkprogrammā pieejamo saturu, kuru pārraida, izmantojot HTTP/HTTPS protokolus). Vairumā gadījumu šāds ierobežojums ir radīts apzināti, lai ierobežotu mēstuļu un citas drazas izplatītājus. Tāpēc, ja pārlūkprogramma strādā, bet citas interneta programmas ne-, visticamāk, tā tas arī paredzēts.
  9. Ja neizdodas atvērt kādu vietni:
    1. pārbaudiet, vai to varat atvērt, izmantojot IP adresi. Civilizācijas nostūros nereti niķojas DNS serviss, ar kuru pārtulko vietnes nosaukumu uz adresi. Ja nepieciešams, savam datoram varat uzlikt citu DNS serveri, piemēram, google uzturēto 8.8.8.8.
    2. var gadīties, ka pieeja vietnei aizliegta kādas drošības politikas dēļ. To varat mēģināt apiet.

Viesu apkalpotājiem iesaku sekojošas lietas:

  1. Ja neizprotat atšķirību starp apgalvojumiem: "internets neiet" un "neiet lokālā tīkla pieslēgums internetam", tad labāk savam bezvadu tīklam paroli nelieciet.
  2. Apskatiet un iegaumējiet, kā jūsu tīkla iekārtas (kastītes ar gaismiņām) izskatās tad, kad kad tīkls normāli strādā.
    switch.jpg
    Iegaumējiet gaismiņu krāsu un to, kuras gaismiņas:

    1. deg nepārtraukti,
    2. nedeg,
    3. mirgo.
  3. Un, ja kādam klientam kaut kas neiet, vai lampiņas mirgo savādāk, atslēdziet kastītēm barošanu uz kādām 10 sekundēm. Vairumā gadījumu tas līdzēs. 
  4. Nebaidieties zvanīt savam tīkla pakalpojumu sniedzējam. Jo biežāk traucēsiet viņus ar saviem "stulbajiem jautājumiem", jo vairāk rosināsiet viņus ieviest sistēmas, kuras tik tiešām "vienkārši strādā".

Īsi datortīkla diagnostiku esmu apkopojis arī vienā lekcijā, bet plašākām zināšanām iesaku noskatīties visu kursu.

Ja man piedāvātu izvēlēties istabu ar sauso ateju un internetu vai istabu ar kanalizāciju bez interneta, tad (vasaras laikā) es noteikti izvēlētos pirmo.

Un nevajag smīkņāt par kārtējo "interneta atkarīgo". Es sevi par tādu neuzskatu, jo internetu manā gadījumā var izkonkurēt bagātīgas vakariņas, laba grāmata, interesants sarunu biedrs vai vērtīga filma. Es internetu izvēlos tāpēc, ka minētās alternatīvas nav nemaz tik viegli atrodamas, un tāpēc internets ir ierastā mājas krēsla un čību vietā...

Created by Valdis Vītoliņš on 2014-06-16 18:01
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2014-11-09 21:58
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License