Windows lietotājiem atkārtoju — LibreOffice, nevis OpenOffice

Nu jau ir pagājis vairāk kā gads, kopš no Oracle vadītā OpenOffice.org projekta atšķēlās LibreOffice projekts. Kopš tā laika LibreOffice izstrāde ir gājusi milzu soļiem, bet OpenOffice, kamēr Oracle to nodeva Apache fondam un tas tika noformēts atbilstoši Apache prasībām, faktiski ir stāvējis uz vietas. Lai arī OpenOffice turpinās izstrādāt IBM kā sava Lotus Symphony pēcteci, tomēr pārskatāmā nākotnē OpenOffice radikālas inovācijas nav paredzamas.

Ilgstošs OpenOffice, tagad LibreOffice izstrādātājs, Maikls Mīks (Michael Meek) ir apkopojis abu projektu īpašību sarakstu:

Secinājums no tā ir vienkāršs — praktiski viss, kas ir OpenOffice, ir arī LibreOffice, bet OpenOffice nav daudzu īpašību, kas ir LibreOffice.

Un tomēr vēl arvien milzīgs Windows lietotāju skaits, turpina lejuplādēt OpenOffice programmatūru. OpenOffice lejupielāžu statistika rāda, ka 90% no tiem ir Windows lietotāji.

Tāds pārsvars nepārsteidz, jo lielākā daļa Linux lietotāju LibreOffice iegūst kopā ar izvēlēto Linux variantu no izstrādātāja programmatūras krātuves ¹. Protams, Libreoffice parasti lejuplādē no viņu mājas vietnes, bet šīs vietnes statistika nav publiski pieejama. Savukārt Sourceforge spoguļa lejuplāžu statistika rāda ļoti niecīgus skaitļus.

Vairums Windows lietotāju vēl arvien nepazīst tādu jēdzienu kā biroja programmatūra. Viņi zina tikai Microsoft Office, un tikai tad, kad jāsāk taupīt naudu vai nevar nozagt MS Office, viņi sāk meklēt alternatīvas. Un, jebkurā meklētājā ievadot free microsoft office, kā izplatītākā alternatīva parādās OpenOffice. Bet, ja meklē best open source office suite, tad gan pirmie rezultāti satur gan OpenOffice, gan LibreOffice (piemēram, abu salīdzinājumus).

Atvērtā pirmkoda pasaulē demokrātija (un līdz ar to arī izmaiņas) norit daudz straujāk, nekā slēgtā koda pasaulē. Linux izstrādātājs (piemēram, Canonical) vienas kategorijas programmatūru var nomainīt uz citu pusgada laikā.

Atvērtā pirmkoda pasaulē lietotāji pārzina programmatūras grupas (biroja programmatūra, audio un video atskaņotāji, tīmekļa pārlūkprogrammas, u.tml.) un zina, ka viens programmas nosaukums (LibreOffice, Audacious, VLC, Firefox) ir tikai viens attiecīgā "posteņa" izpildītājs.

Lai arī Linux izstrādātājiem un lietotājiem jau sen ir skaidrs, ka šobrīd labākais atvērtā pirmkoda biroja programmatūras posteņa pildītājs ir LibreOffice, daudzus Windows lietotājus šī ziņa vēl nav sasniegusi. Tāpēc, tiem kas nav spējuši sadzirdēt, atkārtoju:

1. ^ Pieņemu, ka tie 3% Linux lietotāji ir tikai ziņkārīgie, kas vēlas salīdzināt abas programmas.