Ērika Reimonda atklātā vēstule Krisam Dodam

Mister Dod, es dzirdēju, ka jūs savā runā esot teicis, ka "Holivuda ir par tehnoloģijām un Internetu". Šķiet, ka jūs esat viens no koalīcijas biedriem, kas noraida SOPA un PIPA, un, ka jūs meklējat politisku kompromisu, lai kaut kādā veidā atrisinātu pirātisma problēmu Internetā, jo uzskatāt, ka to saprotat.

Nav tāda cilvēka, kas viens varētu atrisināt visas jūsu bažas. Tomēr es varu runāt tās koalīcijas vārdā, kas apturēja šos divus likumprojektus — tehnokrātiem. Un ievērojiet, es nerunāju par Google vai citām tehnoloģiju kompānijām, es runāju par inženieriem, kas patiesībā ir radījuši Internetu un nodrošina tā darbību. Es runāju par tiem, kas ir rakstījuši programmas, uz kurām jūs balstāt savu 21. gadsimta ikdienu.

Es esmu viens no tiem. Jūs izmantojat manu kodu katru dienu, kad izmantojat pārlūkprogrammu vai spēļu konsoli. Lai arī neesmu slavenākais no tiem, kurus jūs varētu iedomāties domājot par tīkla inženieriem, tomēr es esmu labi zināms filozofs un viens no mūsu kopienas vecajiem (tālāk vēstulē es pieminēšu arī divus citus pārstāvjus), kas publiski pauž mūsu viedokli. 1990. gadu beigās es aizsāku atvērtā pirmkoda programmatūras kustību.

Es rakstu jums, lai izglītotu jūs jums interesējošā jautājumā, un manas domas nav tieši tādas, kādus jūs varētu sagaidīt no tā saucamās "Silīcija ielejas" firmām. Mums ir pašiem sava kultūra un plāni, kas parasti sakrīt, tomēr retu reizi atšķiras no tehnoloģiju pasaules biznesa pārstāvjiem.

Atšķirības ir svarīgas, jo biznesa ļaudis paļaujas uz mums, kad ir jādara patiesais Interneta uzturēšanas darbs. Un, ja mums nepatīk virziens, kādā iet firmas stratēģija, tā parasti nenonāk nekur.

Prātīgi bosi ir iemācījušies pēc iespējas sadzīvot ar mums, un tajās retajās reizēs, kad mums rodas domstarpības, viņi zina, ka tās jāatrisina pēc iespējas saudzīgāk. Piemēram, Google ir guvusi tik lielu tirgus vērtību tieši tāpēc, ka ir pratusi nodrošināt šādu simbiozi daudz labāk kā jebkura cita kompānija.

Vislabāk es varu paust mūsu domas, izmantojot cita mūsu filozofa/vecajā Džona Gilmora (John Gilmore) vārdus:

Lai kārtīgi apjēgtu, kas ir "Internets", ir jāsaprot, ka tas nav tikai tīkls ar vadiem un slēdžiem. Tas ir arī sociāls organisms, kas sastāv no cilvēkiem, kas rūpējas, lai šie vadi dūc un slēdži klikšķ. Džons Gilmors ir viens no tiem. Es esmu vēl viens. Un ir dažas lietas, kuras mēs nekad neļausim darīt mūsu tīklā.

Mēs neļausim tīklā ieviest cenzūru. Mēs izveidojām Internetu kā rīku, kas dod iespēju jebkuram planētas iedzīvotājam. Tas, kā tieši viņi Internetu izmanto, lai paliek viņu pašu ziņā; to nenoteiks ne Holivuda, ne politiķi un pat ne mēs, kas to ir izveidojuši. Lai arī mēs — Interneta dīvaiņi — varam strīdēties par daudz ko, vienā lietā mēs esam vienoti — mēs neļausim, lai mūsu cilvēkiem sniegto uguns dāvanu nozog ļauni dievi.

Tāpēc, ka mēs neļausim Internetā ieviest cenzūru, mēs nelokāmi cīnīsimies pret jebkādiem mēģinājumiem ieviest kontroles risinājumus, kurus varētu izmantot cenzūrai, neatkarīgi no tā, kādi būtu šo risinājumu ieviešanas apgalvotie nolūki.
Jūs savā runā paužat uzskatu, ka SOPA/PIPA apturēja tehnoloģiju industrija, un, ka, runājot ar industriju jūs varat nonākt pie risinājuma, kas otrajā piegājienā būtu veiksmīgs. Tā nenotiks. SOPA/PIPA apturēja kustība (un tagad mēs gremdējam ACTA), kuru pārstāv daudz plašāka vienkāršās tautas daļa, nekā jūs varat iedomāties. Silīcija ieleja jums nevar sniegt nepieciešamo politisko atbalstu un aizsegu. Viss, ko jūs varat gūt no viņiem, ir bezjēdzīgas preses konferences un vadošo darbinieku banalitātes, kuri, jūs atbalstot neko neiegūst un vēlas pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties, lai pievērstos saviem ikdienas darbiem.

Tai pat laikā inženieri kompānijās un ārpus tām darīs visu iespējamo, lai jūs šo cīņu zaudētu, ja sadomāsiet to atsākt. Lai arī mūsu nav ļoti daudz, tomēr praktiski visi Interneta lietotāji (no kuriem balso pietiekami daudzi, lai izšķirtu balsojumu rezultātus) ir sapratuši, ka mēs esam viņu pusē, un ka mūs var uzskatīt par agrās trauksmes sistēmu. Kad mēs izdalām toksīnu (piemēram, kā mēs to izdarījām ar vikipēdijas apturēšanu), viņi mobilizējas un sakauj jūs.

Jo tas jums atspēlēsies. SOPA/PIPA atbalstītāji ir neglaimojošu ziņu virsrakstos tāpēc, ka viņi izpelnījās pret sevi plašu tautas nepatiku.

Holivuda vēlas, lai jūs kaitinātu Internetu, jo tā uzskata, ka tā var atrisināt savas problēmas. Holivuda arī vēlas, lai jūs domātu, ka mēs (inženieri) esam "intelektuālā īpašuma" ienaidnieki un vēlamies dalīties peļņā ar kriminālistiem, pirātiem un zagļiem. Neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess. Tomēr ir svarīgi zināt, tieši kā šie apgalvojumi ir nepatiesi.

Daudzi no mums ar t.s. "intelektuālo īpašumu" pelna iztiku. Daži no mums (mani neieskaitot) pret to ir principā. Daudzi no mums (mani ieskaitot) respektē intelektuālās tiesības, bet saprot, ka ir vieta, kur tās beidzas. Tās beidzas tieši tur, kur sākās DRM un sakropļo mūsu datorus un programmas.

Ričards Stallmans, viens no mūsu radikālākajiem filozofiem, ar frāzi "nodevīgā skaitļošana" (treacherous computing) apraksta personālo datoru, telefonu vai jebkuru citu sadzīves elektroniku, kas nav pilnā lietotāja kontrolē. Nodevīgi datori neļauj jums klausīties vai skatīties, to, ko vēlaties. Nodevīgi datori izseko jūs. Nodevīgi datori neļauj jums pilnībā izmantot saziņas tīkla un ierīču iespējas.

Nodevīgā skaitļošana ir otra mūsu cīņas līnija. Vairums no mums nav pret DRM kā tādu, mēs neciešam DRM tāpēc, ka to izmanto par līdzekli nodevībai. Neļaut mums izlaist DVD reklāmas ir sīks piemērs, neļaut mums veidot mūsu grāmatu un mūzikas rezerves kopijas ir nopietnāks. Un, protams, ir ironijas pilnais piemērs, kad "1984" grāmata nemanot pazuda no e-grāmatām lietotājiem, kas par to bija godīgi samaksājuši...

Dažas kompānijas piedāvā atbalstīt DRM tā, ka datorus ierobežo, lai tajos darbojas tikai "apstiprinātas" operētājsistēmas. Parastus lietotājus tas varētu traucēt mazāk kā citi nodevības veidi, tomēr mums tas ir absolūti nepieņemami. Ja varat iedomāties tēlnieku, kuram paziņotu, ka tagad viņš varēs veidot tikai tādas skulptūras, kuras ir apstiprinājusi skulptūru izgatavotāju komiteja, tad varbūt varat saprast mūsu dusmu spēku pret šādu ierobežojumu.

Mums, inženieriem, patiesībā ir iebildumi pret Holivudu un mūzikas industriju, bet tie nav tādi, kā jūs tos iedomājaties. Atklāti sakot (un to nevar atklāti pateikt pieklājīgāk):

Esmu pārliecināts, ka jūs nepiekrītat šim vērtējumam, bet jums ir jāzina, ka šis viedoklis ir ļoti izplatīts tehnokrātu vidū, tāpēc visas runas pret "pirātismu" un negūto peļņu mums ir pretīgas. Ir pietiekami slikti, ka mums jāraizējas par uzbrukumiem mūsu datoriem un Internetam, bet ja mums uzbrūk ar likumiem kā SOPA, PIPA un ACTA, lai aizstāvētu tos, kurus mēs uzskatām par gangsteriem un stulbeņiem, mūsu mērs ir pilns.

Patiesībā daži no mums uzskata, ka pirātisms kompensē šo gangsteru ļaunumu. Mūsu vairākums tomēr uzskata, ka viens ļaunums pret otru ļaunumu nekļūst par labumu, tomēr varu jums teikt sekojošo:

Patiesībā mēs vēlētos neatbalstīt nevienu grupu. Mēs šajā juceklī esam par māksliniekiem, kurus apzog abas puses.

Uzskatiet šo vēstuli par "Nekaitiniet mūs!" brīdinājumu.

Mūsu plāns ir aizsargāt mūsu un mūsu lietotāju, kuri izmanto mūsu piedāvātās iespējas, brīvību. Tajā mēs nepieļausim nekādus kompromisus un atkāpšanos. Bet, ja Holivuda nešķērsos mūsu ceļu, (tas ir, necentīsies kropļot mūsu rīkus un Internetu), mēs netraucēsim arī Holivudai.

Un, ja vēlaties diskutēt par to, kā cīnīties ar pirātismu, neaizskarot mūs un mūsu lietotājus, mēs varam dot jums dažas idejas.

P.S. Ja piekrītat, ka šī vēstule pauž arī Latvijas Interneta inženieru domas, parakstiet to lapas komentāros!

Valdis