Uzticības bizness

Mūsu dzīve nav gluda kā Eiropas lielceļš. Vienmuļajā ikdienā paretam ir arī kāda īpaša, neparasta diena, kurai gatavojamies ilgu laiku. Un pēc tās mums vēl ilgi ir nemierīgs prāts un mēs domājam, vai esam pieņēmuši pareizo lēmumu.

Šādās dienās mēs iegādājamies mājokli vai novēlam mantojumā kādu īpašu kustamo mantu. To veicam svinīgā pasākumā, kurā lietišķi speciālisti — notāri — senlaicīgā juristu žargonā dokumentē "līdzēju brīvi un apzināti, bez maldiem, spaidiem un viltus" godprātīgos nodomus. Mēs vēršamies pie šiem speciālistiem, jo ticam viņu godīgumam un neieinteresētībai.

Tomēr arī notāriem ir cits bezpersonisks konkurents — elektroniskais paraksts, ko Latvijā nu jau daudzus gadus ir ieviesuši nesekmīgi. Gan tāpēc, ka izmantoja morāli novecojušas tehnoloģijas, gan tāpēc, ka pārāk aizstāvēja dažu piegādātāju intereses.

Tagad kā saulespuķe no mēslu kaudzes ir parādījusies jaunā (nezin' kāpēc "virtuālā" vai tāpēc, ka tas tagad modē?) e-paraksta versija.

Tajā ir daudzi uzlabojumi. Senāko miljonu vietā šīs versijas izstrādei iztērēti vien simti tūkstoši. Portāla darbināšanai ir izmantots atvērtā pirmkoda tīmekļa serveris Apache, kas liek domāt, ka dziļāk varētu atrast arī Linux operētājsistēmu.

Lietotājam nav vajadzīgs nekas vairāk kā tikai tīmekļa pārlūkprogramma un kodu kalkulators internetbankā. Risinājuma lietojamības ērtumu salīdzina ar tik vienkāršu un ierastu lietu kā sociālo tīklu lietošanu.

Bet šis salīdzinājums ir nevietā. Ikdienišķa laika nosišana, pļāpājot draugos, nav tas pats, kas notāra pakalpojums. Ar virtuālu notāru darījums varbūt ir vienkāršāks un lētāks, bet tāpēc tas nav mazāk nozīmīgs. Tieši otrādi. Tā kā digitālajā vidē izdarītu var padarīt par nedarītu acumirklī, pat tik vienkārša lieta, kā personīgā paraksta uzlikšana elektroniskam dokumentam ir gara un piņķerīga nodarbe. Izmantojot īpašus datu apstrādes algoritmus, ir jāgarantē, ka ir parakstīts tieši tāds dokumenta saturs tieši tādā laikā.

Un galvenais, šīm garantijām ir jābūt ticamām. Lai arī jaunā e-paraksta versija nenoliedzami ir solis pareizā virzienā, tomēr uzticamībā progress vēl nav vērojams. Mums tiek stāstīts, ka sistēma ir droša un uzticama, tāpēc, ka tā ir tāda. Bet daudzi arī zina, ka "drošība caur slepenību" ir tikai ilūzija, kam gatavi ticēt tikai lētticīgi muļķi. Atcerieties EDS skandālu, kas nebūtu bijis, ja EDS būtu atvērtā pirmkoda programmatūra.

Programmatūras uzticamību pierāda ļoti vienkārši — publicē tās pirmkodu.

Tad katrs, kam nav slinkums, var to pārbaudīt un pārliecināties, ka dotais risinājums tik tiešām nav uzlaužams, vismaz ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Jaunā e-paraksta izstrādātāji apgalvo, ka izmantotā tehnoloģija ir unikāla. Nu tad pierādiet to — parādiet pirmkodu! Un atvērtā koda kopiena Jūs cienīs un godās. Un Jūs pārliecināsiet arī piesardzīgus skeptiķus, ka šis ir pakalpojums, ko ir vērts izmantot.

Tags Latvija
Created by Valdis Vītoliņš on 2011-02-02 19:30
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2021-04-13 14:26
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License