Karmiskā koala jeb Ubuntu 9.10

Nu jau ir pagājušas vairākas dienas, kopš ir oficiāli izlaista Ubuntu 9.10 Karmic Koala versija. Un beidzot esmu nonācis līdz šī notikuma aprakstīšanai.

Daudziem noteikti jau zināms, ka Ubuntu atšķirībā no citiem Linux distributīviem (un it sevišķi Windows), piekopj stingru versiju izlaišanas sistēmu.

Skaidri plāni vieš uzticību gan klientiem, gan partneriem. Lai arī daudzi izsaka šaubas, vai atvērtā koda pasaulē ir iespējams pieturēties pie tik stingriem plāniem, Canonical ir pierādījis, ka tas ir iespējams. Un tas palīdz Ubuntu nostiprināt pirmo vietu Distrowatch aptaujā.

Uzstādīšana un atjaunošana

Nu jau tradicionāli uz sava Dell Studio klēpjdatora uzliku no jauna 64-bitu versiju (protams, /home mapes saturu saglabājot). Vienīgā atšķirība, šoreiz uzliku Beta versiju jau trīs nedēļas pirms oficiālās izlaišanas.

Kā atklājās, tas nebija nekāds riskantais solis. Viss kopumā darbojās, tikai katru dienu nācās saņemt daudzus atjaunojumus, jo daudzas programmas un bibliotēkas vēl strauji mainījās. Kad oficiālajā izlaišanas dienā (29. oktobrī) centos atjaunot versiju uz oficiālo archive.canonical.com un security.canonical.com krātuve sagaidāmā laikā atbildēt nespēja jo bija pārslogoti (Latvijas spoguļserveris lv.archive.ubuntu.com gāja, bet tajā nav drošības atjaunojumu). Bet divas dienas vēlāk saņēmu vien dažus simtus kilobaitu atjaunojumu. Salīdzinot to daudzajiem simtiem megabaitu pirms tam, var spriest, ka izlaišanas datumam ir vairāk politiska nevis praktiska nozīme, jo Beta versija ir tuvu oficiālajai jau kādu laiku pirms tam.

Ubuntu versiju atjaunošanas process vēl arvien nav pilnībā sakārtots. Piemēram, man nācās ar roku pielabot programmu izvēlni Firefox ierakstam, jo nerādījās ikona; bet sestdien saņēmu zvanu, kur kādam Ubuntu lietotājam pēc atjaunošanas nestrādāja daudzas citas programmas. Cik nopratu, kļūda bija līdzīga, jo pēc ieteikuma izveidot jaunu lietotāju un pārbaudīt, kā izvēlnes strādā ar to, atkārtotu zvanu nesaņēmu ;-).

Jaunās iespējas

9.10 versijā ir veikta plaša programmu atjaunošana, un Ubuntu iesācējam pilnīgi noteikti ir vērts sākt ar šo versiju. Man par nožēlu, noklusētā krāsu gamma atkal ir pārvirzījusies no oranžās uz brūno. Tomēr tagad ir daudz vairāk citu krāsu tēmu. Es turpinu izmantot Blubuntu, kas gan pārāk nesatiek ar brūno sāknēšanas logu.

Ir iekļauta OpenOffice 3.1 versija kas ļauj lasīt Microsoft Office 2007 *.docx, *.xmlx un *.pptx failus. Saglabāt gan var tikai 97/200/XP versiju *.doc un *.xls un *.ppt formātā.

Sāknēšanas laiks ir vēl vairāk samazināts, lai arī ne tik būtiski, kā 9.04 versijā. Klēpjdatora lietotājiem, kam nākas bieži ieslēgt un izslēgt (vai iemidzināt) savu datoru, tas ir vēl viens ieguvums.

Man neizdevās uzlikt VmWare Player, jo, kā parasti, slēgtā koda ražotāji nesteidzas atbalstīt jaunākās Linux distributīvu versijas. Tāpēc, ja nepieciešams sadzīvot ar slēgtā koda pasaules programmām, skriet pakaļ visam jaunajam tomēr neiesaku. Iespējams, ka atvērtais kods un veiklākas izmaiņas ar laiku varētu VirtualBox OSE padarīt par labāku alternatīvu.

Šī versija ir zīmīga ar to, ka tā ir pirms nākošās ilgās uzturēšanas (Long Term Support — LTS) versijas 10.04 Lycid Lunx iznākšanas. Tāpēc tajā kā bāzes iespējas ir iekļauti zīmīgi jaunievedumi, kuri līdz 10.04 vēl tiks pieslīpēti (un kuros sāk iezīmēties arī Canonical tirgus modelis):

1. Ir izveidota jauna apvienota programmu uzstādīšanas pakotne izvēlnē: Programmas- Ubuntu programmatūras centrs. Paredzams, ka tajā ar laiku parādīsies arī slēgtā koda maksas programmas, līdzīgi Apple Store. (Dažiem nepatīk ne nosaukums, ne ideja.)
2. Izvēlnē: Internets- Ubuntu One ir pieejams integrēts koplietošanas disks. Ar to var apmainīties ar failiem kopīgā Canonical "mākoņa" mapē. Tīkls nav vajadzīgs nepārtraukti, jo uz katra datora ir lokāla kopija, kas tiek sinhronizēta ar "mākoni", kad tīkls ir pieejams. Kā atsevišķa lietojumprogramma tā bija pieejama jau 9.04 versijā. Oktobra pēdējās un novembra pirmajās dienās nestrādāja. Ziņoja, ka es esmu uzlicis jaunāku versiju, kas vēl nav atbalstīta. Tā kā Ubuntu One pagaidām iet tikai uz Ubuntu, praktiskām vajadzībām es izmantoju izmantoju līdzīgu (bet slēgtā koda) alternatīvu: Dropbox.
3. Ubuntu serveriem kā standarta iespēja ir iekļauta virtualizācija Ubuntu Enterprise Cloud. Ubuntu serveri sākot ar 9.10 var izmantot gan kā bāzes mītni, gan kā viesi (virtuālu datoru), ar dažiem peles klikšķiem izpildot uzstādīšanas vedni. Ja liekas, ka sava virtualizācijas vide ir pārāk piņķerīga, Canonical piedāvā  Landscape  vidi, kurā ir iespējams mitināt un pārraudzīt virtuālos serverus.

Iekārtu atbalsts

Lai arī Linux atbalsta milzīgu iekārtu klāstu, turpinu atrast ierakstus, ka vēl arvien kaut kas neiet. Tomēr man šķiet, ka šādi Linux "testētāji" aizmirst vienkāršu patiesību:

Jūs, protams, varat meklēt palīdzību un cerēt, ka tiks piedāvāts risinājums. Tomēr atcerieties, ka tā ir Jūsu, nevis Jūsu palīgu kļūda.

Savukārt iegādājoties jaunu datoru, balsojiet ar savu maku par to, kas atbalsta Linux. Ierakstiet Ubuntu kompaktdisku vai USB un doties uz veikalu ar to. Ja, izmēģinot Ubuntu no kompaktdiska, viss iet — pērciet, ja ne — meklējiet citu ražotāju.

Secinājumi

Ja salīdzina ar Windows 7, kas iznāca dažas dienas agrāk, Ubuntu 9.10 noteikti ir daudz vairāk jaunievedumu. Nav jau arī brīnums, jo Windows 7 (lai ko bazūnētu Microsoft) ir Windows Vista servisa paka. Bet Canonical ir nopietni piestrādājis, lai ieviestu jaunievedumus, kas ļauj datoru izmantot atbilstoši mūsdienu vajadzībām.

Un galu galā, kas ir labāk:

• Nopirkt Microsoft Windows un Office, McAfee, tehnisko atbalstu un visu pārējo, un tā arī neko jaunu neiemācīties?

vai arī

• Iemācīties lietot (Ubuntu) Linux un OpenOffice, uzstādīt vēl kādu no brīvajām programmām, pielāgot savām vajadzībām, kļūt gudrākam un dalīties ar citiem savā pieredzē?