Ar dievu, Windows XP, lai dzīvo Windows 7?

Ar dievu, Windows XP...

2009. gada 14. aprīlī Microsoft pārtrauc Windows XP operētājsistēmas standarta uzturēšanu un tā pāriet "paplašinātajā" režīmā. Galvenokārt tas nozīmē to, ka Microsoft neveic kļūdu labošanu un drošības caurumu lāpīšanu ja par to (papildus!) nemaksā klienti. Nav īsti skaidrs, ko iegūs klienti, kas par Windows XP vienreiz jau ir samaksājuši, bet vairāk par to nevēlas maksāt (tajā skaitā tie, kas samaksājuši par Vista, bet novecinājuši to uz XP).

Windows XP Microsoft izlaida 2001. gadā faktiski kā uzlabotu Windows 2000 versiju, un atsevišķu nosaukumu tā ieguva mārketinga un peļņas (jauna sistēma — jauna licence), nevis tehnisko jaunievedumu dēļ. Tomēr šo sistēmu jāuzskata par līdz šim veiksmīgāko Microsoft operētājsistēmu gan no uzstādītā apjoma, gan dzīves ilguma viedokļa.

Microsoft ir labi paslēpis to, ka tā operētājsistēmu piegādes daudz biežāk ir neveiksmīgas nekā veiksmīgas. Windows Vista nav Microsoft vienīgais fiasko. Tā kā jaunu versiju izlaišanu Microsoft nosaka nevis programmatūras izstrādes, bet gan mārketinga departaments, Microsoft operētājsistēmu lietotāji vienmēr ir radināti pie tehnoloģiskas pieticības (lai neteiktu atpalicības). Tomēr pat pieticīgie Windows lietotāji ir noraidījuši jau n-tās Windows versijas: 1.x, 2.x, 3.0, 98, SE, ME, NT 3.x un Vista. Par veiksmīgām var atzīt vien: Windows 3.11, Windows 95, Windows 2000 un Windows XP.

Tagad Windows XP veiksme ir nostājusies pret Microsoft. Microsoft produktu "pārdošanas no plaukta" modelis ir novedis pie tā, ka simti miljonu lietotāju nav maksājuši "operētājsistēmas nodokli" jau 8 gadus. Windows lietotāju pieredze māca, ka nav jāsteidzas ar jaunu Windows versiju ieviešanu, bet katra kavēšanās diena Microsoft sagādā arvien lielākas galvas sāpes, jo Windows XP ir veca sistēma.

Jaunos iekārtu tirgos, kā mazdatori, Microsoft var uzlikt tikai XP. Problēmas rada gan nepieciešamo iekārtu nodrošināšana, gan mūsdienīgu lietojumprogrammu atbalsts. Konkurence no Linux puses Microsoft ir piespiedusi iekasēt mazāk par 5 dolāriem par katru pārdoto mazdatoru. Uz pārdoto datoru miljoniem tas nav maz, tomēr:

  • tas ir ~10x mazāk par Vista licenci galda datoram,
  • minimālā peļņa draud kļūt par zaudējumu, kas pareizināta ar pārdoto miljonu skaitu.

Microsoft operētājsistēmu tirgū ir bīstami tuvu tam, ko sauc par "zaudējumu līderi" — lai arī tam pieder lielākā tirgus daļa, peļņa no apgrozījuma ir tik maza, ka viss tirgus no peļņas avota draud kļūt par zaudējumu bedri.

.. lai dzīvo Windows 7?

Microsoft ir izmisīgi vajadzīga pieņemama peļņa no katras pārdotās operētājsistēmas licences. Diemžēl, arī no Windows Vista tās nav. Vista ir lēna, nesavietojama un tikpat nedroša kā citas Windows versijas. No tās ir novērsušies ne tikai biznesa klienti, bet pat mājas lietotāji, kas līdz šim ir bijuši uzticamākie Microsoft jaunāko operētājsistēmu atbalstītāji. Microsoft ir aktivizējis Windows 7 izstrādes tempus, tomēr tehnoloģijā ir panākts gaužām maz.

Windows 7 ir sakoptāka Windows Vista ar labāku iekārtu atbalstu.

Vai Microsoft varēs atļauties ieguldīt pietiekami daudz resursu, lai Windows 7 kļūtu par nākamo pieņemamo Windows versiju? Grūti teikt. Windows Vista Microsoft ir ieguldījis 6 miljardus, un rezultāts ir nebaudāms. Un vaina nav tikai naudā, bet arī izstrādes paņēmienā. Microsoft bēdīgā pieredze liecina, ka lielu, sarežģītu programmatūras izstrādes projektu nevar vadīt ar antīkās pasaules metodēm. Šobrīd izskatās, ka Windows 7 turpinās Vista neveiksmīgā laidiena sēriju.

Saskaņā ar Linux Foundation pētījumu, Linux kodolā vien ir ieguldīts ap 1,4 miljardiem dolāru, bet visā Linux infrastruktūrā (piemēram, Linux distributīvos kā Ubuntu, Fedora, Open Suse) — no 10 līdz 40 miljardiem. Šādas izmaksas nevar atļauties neviena atsevišķa kompānija, toties tās ir pieņemamas, sadalot uz daudzajiem Linux infrastruktūras izstrādes partneriem (kā IBM, Red Hat, Sun, Dell, HP un Novell).

Galvenais ieguvums katrai atsevišķai Linux izstrādes kompānijai ir tas, ka tā var brīvi atkalizmantot esošos (konkurentu!) risinājumus. Piemēram, Ubuntu Linux jau vairāk kā gadu ir DistroWatch aptaujas popularitātes galvgalī no 2% tīklam pieslēgto Linux datoru skaita. Ubuntu uztur Canonical, kuras dibinātājs Marks Šatlvorts ir ieguldījis "tikai" ap 10 miljoniem dolāru. Toties šie 10 miljoni ir tas "piliens" Linux izstrādes miljardu jūrā, kas Ubuntu daudzās jomās padara tehnoloģiski pārāku (uzticamības, drošības, bezvadu tīkla, instalācijas pakotņu, gatavās programmatūras) par Windows Vista. 

Canonical var atļauties atdot Ubuntu par brīvu, bet Microsoft par Windows vajag 50 dolārus. Cik ilgi Microsoft izturēs šādu konkurenci?

Microsoft sola, ka Windows 7 tiks izlaista nākamā gada sākumā. Tomēr klienti zina, ka uz Microsoft solījumiem paļauties nedrīkst. Analītiķu aptauja rāda, ka 83% Microsoft biznesa klientu Windows 7 2010. gadā neieviesīs.

Savukārt 40% visu uzņēmumu IT nodaļu vadītāji jau 2009. gadā plāno ieviest un paplašināt Linux izmantošanu.

Tags Microsoft Windows Linux Tirgus
Created by Valdis Vītoliņš on 2009-04-14 17:27
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2021-04-13 14:26
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License