4.3. Tāldarbinieks kā uzņēmējs

4.3.1. Pašnodarbinātība

Pašnodarbinātais – tā nav persona, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, bet persona, kas ir iereģistrēta kā valsts sociālas apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātāja.

Šī nodokļa maksātājam jāreģistrējas, ja starpība starp ienākumiem-izdevumiem no saimnieciskās darbībās sastāda 200 Ls mēnesī (precīzāk, kad ienākumi sasniedz 1/12 daļu no Ministru kabineta noteikto obligāto gada minimālo iemaksu apmēru. 2011. gadam šī summa noteikta 2400 latu).

Pašnodarbinātais var reģistrēties jebkurā Valsts ieņēmuma dienesta klientu (VID) apkalpošanas centrā. Pašnodarbinātajam VID klientu apkalpošanas centrs reģistrējoties izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu (MK noteikumu Nr. 827 2. pielikums). Pašnodarbinātajam nav nekādas speciālas reģistrācijas veidlapas. (Vairāk par reģistrāciju: vid.gov.lv un ikl.lv.)

Kļūstot par pašnodarbināto, Jūs iegūsiet lielāku rīcības neatkarību un lielāku iespējamo samaksu par padarīto darbu. Tomēr tajā pašā laikā Jūs būsiet spieti no daudz kā atteikties., jo kļūstot no darba ņēmēja par pašnodarbināto, Jūs pats uzņematies visu atbildību.

Kā pašnodarbinātais Jūs atsakies no sociālajām garantijām, ko pēc likuma tev nodrošina darba devējs: slimības lapām, pabalstiem darba zaudēšanas gadījumā, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem un virknes citu. Visas sociālās garantijas ir atkarīgas no Jūsu paša veiktajām iemaksām.

Pašnodarbinātais ir pats sev priekšnieks, tāpēc, teorētiski, savu darba laiku Jūs normējat pats, kas, praktiski, nozīmē, ka nav tāda lieta kā virsstundas. Attiecīgi Jūs nevarat pretendēt uz paaugstinātu samaksu par darbu ārpus noteiktā darba laika un brīvdienās. Tāpat Jums nepienākas arī apmaksāts ikgadējais atvaļinājums. Par atpūtu būs jārūpējas pašam.

Jums būs nepieciešamas administratīvas, juridiskas un finanšu pamatprasmes. Nemaz nepieminot to, ka Jums jābūt spēcīgam profesionālim savā jomā un jāprot pilnīgi patstāvīgi organizēt, un veikt savu darbu. Bez visa minētā nav iespējams izmantot visas tās priekšrocības, ko sniedz pašnodarbinātā statuss.

4.3.2. Individuālais komersants

Galvenās atšķirības starp individuālo komersantu (IK) un vienkārši pašnodarbināto ir tāda, ka IK ir ierakstīts arī Komercreģistrā, tātad ir reģistrēta attiecīga firma (nosaukums) un ir reģistrācijas numurs. No tā izriet, ka IK atšķirībā no pašnodarbinātā var nodarbināt vairāk kā 5 darbiniekus un ieņēmumi gadā var pārsniegt 200 000 Ls.

Individuālais komersants savas darbības laikā radītos parādus atlīdzina ar visu sev piederošo mantu. Parādus atlīdzina arī ar to mantu, kuru neizmanto komercdarbībā.

Komercreģistrā obligāti jāreģistrējas tad, ja:

• gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības būs vairāk kā 200 000 latu
  vai arī
• ja saimnieciskā darbība atbilst abām zemāk minētajām pazīmēm:
  • gada apgrozījums no saimnieciskās darbības būs vairāk kā 20 000 latu;
  • vienlaikus tiks nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki.

Reģistrēties kā individuālais komersants var arī tad, ja darbība neatbilst iepriekš minētajām pazīmēm.

Individuālos komersantus reģistrē Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz personas aizpildīto pieteikuma veidlapu un iesniegtajiem dokumentiem. (Vairāk par reģistrāciju:, http://www.pasnodarbinatie.lv/raksts/ik-uznemejdarbibas-veidi/taisam-firmu-registrejam-individualo-komersantu/).