Ergonomiskā tastatūra

Ergonomiska tastatūra ir tāda, ar kuru lietotājam ir ērti rakstīt. Tastatūras taustiņu izklājumam ir jābūt tādam, lai:

1. Ievadot vārdus, burti mijas starp vienu un otru roku, un arī starp pirkstiem. Tas ļauj rakstīt vienmērīgāk, palielina rakstīšanas ātrumu, samazina kļūdu skaitu, un mazāk nogurdina rokas.
2. Visbiežāk lietotajiem burtiem un daudzskaņiem ir jābūt viegli ievadāmiem. Tas nozīmē, ka šiem burtiem ir jāatrodas uz sākuma rindas un biežāk lietotajiem burtiem ir jābūt zem stiprākajiem pirkstiem.
3. Visretāk lietotajiem burtiem jāatrodas uz apakšējās rindas, kur tie ir grūtāk saskatāmi un sasniedzami.
4. Ar labo roku var rakstīt nedaudz vairāk, jo vairums cilvēku ir labroči.
5. Rakstīšanai visumā jāvirzās no malām uz vidu, jo tā kustināt pirkstus cilvēkiem (piem., klaudzinot pret galdu) ir vieglāk.

ŠUSILDATEC

Tā kā ar Qwerty tastatūru burtu izvietojums nebija piemērots latviešu valodai, jo izplatīti burti (A un S) atradās blakus, latviešu valodai tika izstrādāta piemērotāks taustiņu izvietojums — t.s. ŠUSILDATEC tastatūra:

 Attēlā var redzēt, ka pirmie seši izplatītākie burti ir izvietoti visērtāk pieejamā vietā zem abu roku rādītājpirksta, garā pirksta un zeltneša. Patskaņi un līdzskaņi ir likti pamīšus, pretējā gadījumā, rakstot līdzskaņu un patskaņu burtu kopas (sts, ai, ei, ie, eu) tiktu izmantoti blakus esoši āmuriņi. Pēc tam nākamie burti ir nevis zem mazajiem pirkstiņiem, bet gan pārvietojas uz augšējo rindu zem rādītājpirkstiem, jo mehāniskai rakstāmmašīnai mazais pirkstiņš nebija pietiekami spēcīgs, lai ar to bieži varētu uzsist burtu pienācīgi stipri. 

Nākamie burti (K un O) ir tieši zem rādītājpirkstiem, kas nav nepareizi, tomēr neatbilst mūsdienu ergonomijas atziņai par to, ka vieglāk lietojami ir taustiņi augšējā, nevis apakšējā rindā. Nākamie burti ir izkārtoti zem rādītājpirkstiem vidējā un augšējā rindā liekot izplatītākos burtus vai burtkopas (kā av, va, ad, da u.t.t.). Nākamie (retāk izmantotie latīņu un mīkstie/garie) burti ir vienmērīgi izkārtoti apkārt pārējiem. 

Kā redzams sekojošā attēlā, pirkstiem veicamais ceļš drukājot ir samazināts (attēlota drukāšanas trase tiem pašiem 100 vārdiem). Ievērojiet, ka, lai arī trase ir vienkāršāka, ir izteiktas līnijas uz augšējo un apakšējo rindu.

Mūsdienu ergonomijas atziņas

Kopš rakstāmmašīnas ir nomainījuši datori, vairāki apsvērumi, kas noteica rakstāmmašīnas taustiņu izvietojumu, vairs nav spēkā:

• taustiņi vairs nav jāspiež ar lielu spēku, un nav jāizvairās no mazā pirkstiņa izmantošanas,
• bez SHIFT taustiņa tastatūrai ir arī ALT taustiņš, kas ļauj izvietot uz taustiņiem vairāk reti lietojamus burtus,
• uz datora rakstītu tekstu nedrukā ar āmuriņiem, tāpēc vairs nav aktuāla to saķeršanās.

Dvorāka tastatūra

Ņemot vērā šīs atziņas, Augusts Dvorāks izstrādāja jaunu tastatūras izklājumu angļu valodai jeb t.s. Dvorāka tastatūru, kuras izskatu ar angļu valodā izplatītāko burtu izvietojumu var redzēt sekojošā attēlā.

 Dvorāka tastatūrā visi izplatītākie angļu valodas burti ir t.s. pamata rindā uz taustiņiem, kas atrodas zem nekustīgiem pirkstiem. Tā kā jebkurš "normāls" vārds (neskaitot akronīmus un saīsinājumus), sastāv gan no līdzskaņiem, gan patskaņiem, visi izplatītākie līdzskaņi ir zem vienas rokas, bet patskaņi — zem otras rokas pirkstiem. Tas būtiski palielina varbūtību, ka vārdi jāraksta pamīšus ar abām rokām. Eksperimentējot ar dažādiem variantiem, Dvorāks atklāja, ka nav ērti likt pašu izplatītāko burtu zem rādītājpirksta, jo ar šo pirkstu spiež veselus sešus taustiņus (t.i. divreiz vairāk kā ar citiem pirkstiem). Ja tā dara, pamatā tiek rakstīts tikai ar rādītājpirkstiem un to veiklība nosaka, cik ātri var nospiest nākamo taustiņu. Ja zem rādītājpirksta novieto retāk izplatīta burta taustiņu, bet izplatītākos burtus novieto zem garajiem pirkstiem, tad palielinās varbūtība, ka nākamo burtu var spiest ar citu pirkstu un tas palielina kopējo drukāšanas ātrumu. Tāpēc izplatītākie burti (E un T) ir novietoti zem garajiem pirkstiem. 

To pašu angļu valodas tekstu ievadot Dvorāka tastatūrā, pirkstiem ir jāveic daudz mazāk kustību, jo vairums burtu atrodas pamata rindā.

 Ar Šusildatec tastatūru angļu valodā rakstīt ir grūti, jo daudzi latīņu burti ir izvietoti tastatūras malā, vai arī jāraksta ar Alt taustiņu:

1. Daudzi mīkstie un garie burti ir izvietoti grūti iegaumējamās vietās. Š, Ģ, Ū, Ž, Ķ, Ņ atrodas tālu no attiecīgā cietā/īsā latīņu burta, bieži vien zem otras rokas pirkstiem. Tas būtiski apgrūtina rakstīšanas apgūšanu.
2. Rādītājpirksti ir pārāk noslogoti un ļoti bieži sekojoši burti ir atkārtoti jāievada to pašu pirkstu. Tā kā augšējos taustiņus var labāk pārredzēt, taustiņi augšējā rindā ir vieglāk lietojami nekā apakšējā.
3. Ergonomiskajā tastatūrā Y, W, Q, X burtus nevar ievadīt uzreiz — tam ir nepieciešams Alt taustiņš, bet sakarā ar globalizāciju tie ir pelnījuši labākas vietas. Piemēram, es daudz biežāk rakstu yes, Linux un awk, nekā ģeorģīne, ļurļaks vai ņuņņa. Ir arī mainījies lietošanas biežums speciālajiem taustiņiem, piemēram, slīpsvītrai un kolam, kuri ir neatņemamas tīmekļa vietrāža sastāvdaļas. 
4. Ergonomiskajā tastatūrā nav ņemts vērā tāds datoru tastatūras fenomens kā īsinājumtaustiņi (shortcut keys). Teksta redaktoros izplatītu Ctrl+X taustiņu kombināciju nospiest ir ļoti neērti, jo X burtu var iegūt tikai ar divu taustiņu kombināciju (Alt vai "karstais" taustiņš + X). Bieži izmantoti karstie taustiņi X C Z V A neatrodas vienkopus, tāpēc to izmantošana ir apgrūtināta.

Kopumā ņemot, lai arī ŠUSILDATEC tastatūras izklājums bija pietiekami labs rakstāmmašīnām, tas nav piemērots lietošanai datoros.