Kā es modernizēju sava interneta pieslēguma "pēdējo jūdzi"

Lai arī Latvija dažuprāt skaitās valsts ar otru ātrāko interneta pieslēgumu pasaulē, praktiski tas ir tikai tāpēc, ka puse Latvijas iedzīvotāju (un lielākā daļa interneta lietotāju) dzīvo Rīgā, kur telekomiem ir salīdzinoši lēti un ērti pārklāt lielu lietotāju skaitu ar nelieliem izdevumiem infrastruktūrā.

Piemēram man, kas "dzīvo laukos" (kā lielpilsētas švīti sauc mazpilsētas u.c. civilizācijas viegli skartās vietas, Pārogri ieskaitot), interneta pieslēguma ātrums ir labi ja pirmo valstu desmitniekā. Problēma tā, ka šādos putekļainu tehnoloģiju nostūros datu pārraide pa vadu ir pieejama tikai ar 20 gadu vecu ADSL tehnoloģiju. Šāds pieslēgums darbojas tā — ja kāds skatās tiešsaistes video pārraidi (ieraksti iet labāk par tiešraidēm, jo tie ir labāk kompresēti), tad citiem pieslēgums jūtami "velkas", pat izmantojot (neredzamu) starpniekserveri.

Pēdējais grūdiens ko mainīt bija tas, ka kolēģis no Rīgas bezbēdīgi noteica, ka 8GB LATA semināra ierakstu lejupielāde "aizņems tikai pārdesmit minūtes".
Kā tad! Mūsmājās paņemt 8GB failu no failiem.lv un ielikt youtube.com ir visas dienas darbs.

Ja "puisis no laukiem" vēlas ātrāku pieslēgumu pa Lattelecom vadu, tam jāiesniedz pieteikums optiskā tīkla ievilkšanai, kuru saprātīgās izmaksās var realizēt tikai ar pietiekami lielu klientu skaitu. Lai arī es nedzīvoju viensētā, dzīvokļu skaits mājai ir 2× par mazu, lai pārvarētu minimālo kolektīvā pieslēguma slieksni. Teorētiski pa vara vīto pāri var pārraidīt datus arī ar lielāku ātrumu, izmantojot VDSL, bet tas ir salīdzinoši dārgs un tik un tā ir pieejams tikai civilizētās vietās ar kvalitatīviem vadiem un modernām centrālēm.

Tā nu es nolēmu atrisināt pēdējās jūdzes problēmu, atsakoties no vadiem pavisam. Novācu veco vadu tehnoloģiju un atdevu Lattelecom viņu ADSL "modēmu" (tehniski korekti to būtu saukt par tiltu), bet telefonu noliku plauktā:

att1.jpg

Tā kā pāriet uz dūmu signāliem nebūtu moderni un ātri, izvēlējos LMT pakalpojumu Internets biznesam (Standarta) ar LTE (tā saucamo 4G) bezvadu maršrutētāju (žargonā — rūteri):

att2.jpg

LTM pieslēgums SIA "Odo" ir nedaudz lētāks par Lattelecom pakalpojumu Biznesa internets ADSL, un aptuveni 2× ātrāks. Atšķirībā no Lattelecom, LMT ļauj pašam (uz savu risku) iestatīt maršrutētāju tā, kā vēlaties, kas man kā tehniski orientētam cilvēkam šķiet pluss.

Tā kā es Lattelecom vara vadu galvenokārt izmantoju interneta pieslēgumam, tad atsakoties no tā, man vairs nebija īpašas jēgas izmantot arī parastu balss saziņu, tāpēc atteicos arī no fiksētā telefona pakalpojumiem.

Rezultātā es (līdz kamēr Lattelecom nespēs piedāvāt vadu sakarus par konkurētspējīgu cenu) vispār vairs neizmantoju Lattelecom pakalpojumus.
Ceru, ka tas nebūs mūžīgi un tirgus konkurence piespiedīs domāt par konkurenci arī savulaik bijušo sakaru monopolistu.

Piebilde precizitātes labad. Tā kā man mājas birojā nepieciešams garantēts interneta pieslēgums, es izmantoju arī Baltcom pieslēgumu (kas pārpirka Ogres Ime Plus). Tas pie manis atnāk pa 100Mb/s Ethernet vadu ar 10Mb/s simetrisku plūsmas ierobežojumu, bet "pirmspēdējā jūdze" tajā tik un tā ir pa gaisu.

Rezultātā es kopējo lejupielādes pārraides ātrumu esmu uzlabojis pa abām saitēm no 10+10Mb/s uz 10+20Mb/s, bet augšupielādes ātrumu no 0,8+10Mb/s uz 5+10Mb/s. Būtisks uzlabojums ir tieši augšupielādes ātrums tad, ja maršrutētājs izvēlas LMT pieslēgumu bijušā Lattelecom pieslēguma vietā:

att3.png

Tags Latvija Tīkls
Created by Valdis Vītoliņš on 2016-12-04 16:49
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2021-04-13 14:27
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License