Digitālie klejotāji un nometnieki

Senos laikos visi cilvēki bija klejotāji — ieradās vienā vietā un, kad tur aptrūkās ēdamā vai burzma kļuva par lielu, devās citur.

Paļaujoties tikai dabas dāvanām nākotne ir neparedzama (jo pielūgtie dievi var ne tikai "palīdzēt", bet arī "sodīt"). Tāpēc, tie, kas vēlējās drošību, izgudroja lauksaimniecību. Bet, tiklīdz tu esi iekopis "savu stūrīti", doties citur vairs nav interesanti, jo jāpamet ieguldītais darbs. Tā cilvēki kļuva par nometniekiem (līdz to neizmainīja industriālā revolūcija).

Mūsdienās vairums ir klejotāji digitālajā pasaulē.

Piemēram, failu glabāšanai mākonī savulaik ir bijuši neskaitāmi bezmaksas pakalpojumi — Hotfile, Megaupload, Ubuntu One u.c. un, ja tie pārstāja darboties, digitālie klejotāji aizklīda uz Dropbox, Google Drive, vai kas tur kurā brīdī bija pieejams.

Es esmu nometnieks digitālajā pasaulē. Es cenšos nepaļauties uz digitālo dievu dāvanām, bet kopju savu digitālo pleķīti pats. Protams, tas prasa darbu, bet labāk garšo ne tikai paša audzētas zemenes. Arī paša kopta tīmekļa vietne ir daudzkārt patīkamāka par masu produkciju.

Kopš odo.lv pastāvēšanas pirmsākumiem tās satura pārvaldība ir mainīta vairākas reizes. Sākumā tie bija HTML faili ar vienkāršu PHP satura pārvaldību, kuru vēlāk nomainīju uz XWiki satura pārvaldības sistēmu. Dažādus pielāgojumus tajā sākotnēji varēja veidot ar Velocity skriptiem, pievienojot tos XWiki sistēmas failiem. Tagad to vietā var izmantot XWiki makrosus, kurus arī raksta Velocity vai Groovy valodā, bet atšķirība ir tā, ka XWiki makrosus glabā turpat kur saturu — XWiki dokumentos, kurus savukārt glabā datu bāzē, tāpēc ir šādi makrosi ir labāk nodalīti no XWiki dzinēja. Papildus tam XWiki izstrādātāji nomainīja dokumentu sintaksi no XWiki/1.0 uz XWiki/2.0, ko ātri vien papildināja uz XWiki/2.1, kas ir tuvāka Markdown valodai.

Daudzo gadu laikā odo.lv vietnē bija uzkrājies saturs visās XWiki sintaksēs ar pielāgojumiem gan XWiki dzinējā pievienotiem Velocity makrosiem, gan XWiki saturā veidotiem XWiki makrosiem. Tā kā šāda nekārtība prasa liekas rūpes, piemēram, atjaunojot sistēmu uz jaunāku versiju, nolēmu, ka ir pienācis laiks ieviest kārtību.

Kā jau jebkurā migrācijā, veidojām XWiki spraudni ar kuru migrāciju var veikt atkārtoti, vairākos piegājienos, izlabojot iepriekš pamanītās kļūdas. Mēs vadījāmies pēc Pareto principa — lielāko daļu, ko var viegli aprakstīt programmēšanas valodā ir jāpārmigrē automātiski, bet mazāko daļu, ko grūti migrēt automātiski, jāmigrē, pārrakstot ar roku. Tāpēc izveidojām sistēmu, ar kuru, pēc satura migrācijas, var pārskatīt visus dokumentus un atzīmēt tos, kas ir nepareizi, lai tos pēc tam izlabotu ar roku. Sistēmas sākotnējo dizainu izstrādāja Java skolas studentu grupa, bet, man nācās to pamatīgi uzlabot. Galvenais, ko studenti nebija ņēmuši vērā — efektīvu daudzrindu regulāro izteiksmju sintaksi, kā arī to, ka daudzos XWiki dokumentos ir pievienoti papildu strukturēti dati (objekti, piemēram, komentāri, emuāru ieraksti un paneļi) kuriem satura migrācija ir jāveic kopā ar pamatdokumentu.

Tā kā es uz sava datora lietoju (gandrīz) tādu pašu Linux kā uz odo.lv servera, praktiski neskaitāmās migrācijas atkārtojumus un labojumus veicu uz sava datora un uz darba servera uzstādīju tikai no mājas datora eksportētos failus.

Pat ņemot vērā to, ka studenti, lielākoties, mācās, un viņu produktivitāte nav augsta, ap 500 dokumentu migrācijai mēs kopā iztērējām ap cilvēkmēnesi. Sākotnēji kopā ar satura migrāciju biju paredzējis pāriet arī uz jaunāku XWiki versiju, bet darbinot to uz sava datora neieraudzīju, manuprāt, īpašus uzlabojumus (jaunās XWiki versijas tagad nodrošina patvaļīgi garus dokumentu vietrāžus, jeb "mapes mapē" un arī vietnes izskats ir modernāks), tāpēc XWiki pārvaldības sistēmas (satura dzinēja) migrāciju nolēmu atlikt uz vēlāku laiku.

Ja ar kopšanu iet grūti taustāmo lietu (nekustamo un kustamo īpašumu) saimniekiem, tad ar digitālo mantību parasti iet vēl švakāk. Piemēram, jaunu WordPress vietni var izveidot 5 minūšu laikā, tāpēc nebrīnos, ka daudzi, tā vietā, lai koptu esošo, izveido sev citu, "jaunu un skaistu", vietni.

Nezinu, kā tur ar veciem vīniem un mājām, bet zinu, ka man tīmekļa vietne ar vēsturi noteikti šķiet interesantāka par jaunbūvi, pat tad, ja tā ir pārbūvēta līdz nepazīšanai.