Būsi izvēlīgs, paliksi neēdis

Staņislavs Lems teica, ka nākotnes paredzēšana ir grūta tāpēc, ka pareģotāji pārvērtē jaunās tendences un nenovērtē vecās. Ja skatās uz to, ka Microsoft Windows šobrīd ir 85% personālo datoru tirgus un tas ir de facto standarts, un to, kā Microsoft pasauli žilbina ar Windows 7 izstrādes jaunumiem varētu šķist, ka nākotne ir skaidra. Tomēr tā nav. Datoru attīstībā jau gadiem ir vērojamas nemanāmas, tomēr svarīgas tendences.

Tas ir tāpēc, ka Windows darbojas ¹ tikai datoros ar Intel x86 ² procesoriem. Šiem procesoriem ir t.s. paplašinātais instrukciju klāsts (CISC), kas atvieglo sistēmu programmētāju darbu, jo procesoram var dot vienu sarežģītu bet ērti lietojamu komandu, ko procesors pilda vairākas taktīs, izmantojot mikrokodā iešūtas instrukcijas. Šī procesoru arhitektūra sevi attaisnoja iepriekšējā gadsimta 70.-80. gados, kad daudz rakstīja asemblerā un C, un tā kļuva par vadošo personālo datoru un izplatītāko datoru arhitektūru kopumā.

Vienlaicīgi ar CISC procesoriem izstrādāja arī RISC procesorus, kuriem atbalstīto instrukciju skaits ir mazāks un neērtāks, toties tās visas veic vienā procesora taktī. Šādai arhitektūrai rakstīt sistēmas programmas (pamatā operētājsistēmas) bija grūtāk, tāpēc to izmantoja tikai jaudīgos datoros, kur paralēlu procesoru darbināšanas ieguvumi bija būtiski. 

Kopš procesoru izstrādes pirmsākumiem prioritātes ir mainījušās. Izmantojot mūsdienu kompilatorus un izstrādes vides, nevienu īpaši neinteresē, cik "ērtas" vai "neērtas" ir procesora instrukcijas. Daudz svarīgāk ir tas, cik izmaksā procesora ražošana, kādu tas "ēd strāvu" (lasiet — karsē datu centru vai tērē bateriju), un cik labi tie darbojas paralēli, jo tranzistoru izmēram arvien samazinoties, pat CISC procesorus vienā mikroshēmā saliek vairākus. Bet visās šajās jomās RISC procesori ir pārāki par CISC procesoriem. 

Lai arī Intel x86 procesori ir "redzamākā" procesoru daļa, tā vairs nav izplatītākā. RISC procesori (no kuriem ap 90% ir ARM, kam seko MIPS un PPC) ir ražošanas iekārtu kontrolieros, mobilajās iekārtās, sadzīves elektronikā, automašīnās u.c. Un ARM procesori šobrīd kļuvuši tik jaudīgi, ka ar tiem var darbināt personālos datorus. Protams, ar tiem nevar veikt video montāžu, spēlēt 3D spēles, darbināt virtuālās mašīnas un veikt tml. resursu rijošas darbības; bet ar to jaudu pilnībā pietiek 2D grafikai (video) un standarta biroja darbību veikšanai.

Microsoft mārketinga mašīna visiem spēkiem sludina, ka Windows 7 darbosies arī uz mazdatoriem, un, pat ja tas darbosies (daži par to šaubās), tad tikai uz datoriem ar Intel Atom procesoru. Windows ar x86 ir "sasiets" tik ļoti, ka tuvākā laikā Microsoft nevar to pārnest uz RISC platformu. Uz RISC procesoriem darbojas Windows Mobile sistēma, bet šīs sistēmas saistība ar "parasto" Windows ir tikai nosaukums. Tajā neiet Windows PC paredzētās lietojumprogrammas. Rezultātā Microsoft nespēj "sagremot" visstraujāk augošo datoru tirgu un ir spiests iztikt ar x86 rezervēm.

Linux operētājsistēma praktiski no pirmsākumiem ir darbināta visdažādākajās platformās un tā darbojas arī uz visu veidu RISC procesoriem. Tāpēc jebkuram RISC datoru ražotājam Linux ir nopietna izvēle. Visticamāk, jebkurš dators ar cenu zem 100 latiem (un subsidēti vēl lētāki) ies ar Linux, pat ja mārketinga nolūkos to neminēs. Savukārt katram dažādu platformu datoru lietotājam izmantot tikai Linux ir ērtāk kā Windows, Mac OS un Linux. Un tad sāksies Windows laikmeta beigas, ja vien Microsoft neatklās Windows pirmkodu un neiesaistīs daudzos Windows platformas izstrādes partnerus.

Bet varbūt Microsoft var veikt "gājienu ar zirdziņu" kā Apple un Windows 8 versiju izveidot uz BSD bāzes?

1. ^ Sākotnēji Windows NT darbojās arī uz RISC procesoriem, bet Microsoft pameta šo procesoru atbalstu, jo tajā laikā pieprasījums nebija pietiekams.
2. ^ Nav svarīgi, vai procesoru ražojis Intel, vai AMD. Standarts ir tas pats.