Garums ir svarīgs
Pētījumi pierāda, ka garāki cilvēki vidēji pelna vairāk, nekā īsi. Tur ir vainīga cilvēku subjektīvā attieksme. Tomēr attiecībā uz vietnes adresi jeb vietrādi ir spēkā pretēja attiecība:
Īsāka adrese ir vērtīgāka
Tīmekļu adresēm ir līdzība ar nekustamo īpašumu. Lai arī DNS adrešu skaits ir potenciāli bezgalīgs (ierakstu garumu ierobežo programmas, nevis standarti), tomēr īsu un "skaistu" adrešu apjoms nav nemaz tik liels, un tās ir aizņemtas. Pārpērkot DNS ierakstu, īsa adrese ir dārgāka nekā gara.
Īsāku adresi ir vieglāk uzrakstīt un izlasīt
Bieži vietnes adrese izceļo ārpus elektroniskās "nokopē un ievieto" vides. Vietnes adreses tiek drukātas reklāmās, vizītkartēs un televīzijā. Vizītkaršu un TV iespējas attēlot garas adreses ir diezgan ierobežotas.
Īsāku adresi ir vieglāk izrunāt un iegaumēt
Ja jums ir nācies diktēt kādu vietnes adresi pa telefonu, vai arī esat centies atcerēties, līdz tiksiet pie datora to, ko izlasījāt uz ielas, jūs zināt, ko es ar to domāju.
Vietrāžu īsināšana ar jaucējfunkciju
Diemžēl vietnes vietrādis zināmā mērā atspoguļo sistēmas sarežģītību. Dažādām satura pārvaldības sistēmām kļūstot arvien sarežģītākām, to veidotie vietrāži kļūst arvien garāki.
Tā kā praktiski jebkurš vietnes vietrādis ir pārpalicīgs (jo neizmanto visus iespējamos burtus un ciparus), tad to var saīsināt ar jaucējfunkciju.
Piemēram, http://odo.lv/Blog/090720 izmantojot TinyURL kļūst par http://tinyurl.com/mstlc9, tomēr te ir daudz zemūdens akmeņu.
Viena servisa atteikuma draudi
DNS sistēma ir atvērta un ikviens, kas to vēlas var izveidot savu DNS serveri (piemēram, vienkāršu DNSmasq vai tīmekļa mugurkaulu BIND). Līdz ar to, DNS sistēma ir ļoti sadalīta, pārpalicīga un tāpēc ļoti droša. Vietrāžu īsināšanas pakalpojumu sniedzēji savu jaucējfunkciju algoritmu neatklāj, tāpēc, viņi ir vienīgie, kas var sniegt šo servisu. Kas notiks, ja jūsu iemīļotais http://tinyurl.com bankrotēs?
Vietnes reitinga zaudēšana
Vietrāžu īsinātāji lietotāja pārlūkprogrammu pārsūta uz garo adresi, izmantojot adreses pārsūtīšanas statusa kodu. Standarta kods 301 nozīmē "Pārvietots pastāvīgi". Tīmekļa rāpuļi šo kodu ņem vērā un lapas reitingu pieskaita nevis īsajai adresei, bet gan gala adresei. Tomēr daži īso vietrāžu piedāvātāji izmanto kodu 302 — "Atrasts šeit (uz laiku)", ko rāpuļi uzskata par īslaicīgu atkāpi no "normas" un reitings paliek īsās adreses īpašniekam. Ja kāds norāda uz jūsu lapu ar šādu vietrāža īsinātāju, jūsu lapa reitingu neiegūst. Un nav nekāda pamata cerēt, ka tie, kas izmanto 301. kodu pēkšņi to nevarētu nomainīt uz 302.
Pēdas un apmeklējumu statistika
Var rasties jautājums, kāpēc gan ir tik daudz vietrāžu īsināšanas pakalpojumu sniedzēji? Galvenokārt tāpēc, ka viņi uzzina par jūsu aktivitātēm. Šie pakalpojumu sniedzēji vāc apmeklējumu statistiku, no kurienes uz kurieni jūs dodaties, un izmanto šo informāciju savos nolūkos. Vietrāžu īsināšanas pakalpojumu izmantošana ir apmēram tas pats, kas savu ikdienas gaitu ziņošana policijas iecirknī. Protams, mēs atstājam pēdas — matus, ādu un pirkstu nospiedumus fiziskā vidē, savukārt tīmeklī — savu IP adresi, apmeklējumu secību u.c. lietas. Tie, kas nav paranoiķi, par to īpaši nesatraucas, tomēr kāpēc būtu jāatstāj vairāk pēdu nekā nepieciešams?
No otras puses, kad jūs vācat statistiku par savu vietni, jūs negūstat pietiekamu informāciju par apmeklētāja iepriekšējo vietni un līdz ar to arī apmeklējuma iemeslu. Tā vietā lai žurnālā rādītos patiesā sākotnējā lapa, (meklētāja vietrādis, norādošā vietnes lapa), jums ir ziņas tikai par vietrāža īsinātāju, kas jums ir "nozadzis" patieso sākotnējo lapu.
Secinājumi
Ir vietas, kur bez gariem vietrāžiem nevar iztikt, piemēram, sistēmās, kurām atkārtojami jānodod dati (un tāpēc jāizmanto HTTP GET nevis POST pieprasījumi). Vietrādis ir mazsvarīgs iekšēji lietotām sistēmām (ja neskaita lietotāju neērtības). Tomēr citos gadījumos vietrāža garums ir svarīgs un īsināšanas servisi nav optimāls risinājums.
Tāpēc ir vērts piņķerēties (piemēram, ar XWiki) un panākt savas vietnes adreses tādas, lai tām vietrāžu īsinātāju gultā nemaz nav jānonāk.
Created by Valdis Vītoliņš on 2009-07-20 18:17
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2021-04-13 14:26