Par o lietošanu rakstībā

Cīnoties ar Espeak latviskošanu un o izrunu, nonācu pie secinājuma, ka latviešu valoda vairs ne tuvu nav valoda, kurā "kā runā, tā raksta".

Daži cenšas atjaunot veco rakstību ar "ch", kur runā "h" un "ī", kur runā "i", jo pēdējā valodas rediģēšana esot bijusi nepareiza "padomju skola". Tādi teksti sasaucas ar "atpakaļ pie dabas" u.tml. saukļiem, kas neizprot prȯgresu. Varbūt, viņus klausot, jāiet vēl tālāk un jāpāriet uz rūnām, vai vispār jāatsakās no rakstības, jo pavisam "vecajos labajos laikos" seniem baltiem vai indȯeiropiešiem rakstības taču nebija?

Tomēr ir arī laba ideja — lietot ō tajās vietās, kur o izrunā kā "garo ō". Tā ir visnotaļ apsveicama iniciatīva, tikai tā būtu jāpaplašina, lai ō lietotu visur, kur o izrunā kā "garo ō". Ne tikai ȯktōbris, bet arī astrȯnōms, kōls, glōbuss. Latviešu valoda kļūtu vēl skaistāka (regulārāka), ja ieviestu arī ȯ "īso ȯ", lai atšķirtu koks no kȯks, dots no dȯts, u.tml.

Viena nepilnība gan ir — šajā gadījumā o tiek diakritizēts ar divām zīmēm un ar vienu "karsto taustiņu" tastatūrā vairs nepietiek.