13 iemesli, kāpēc jūsu darbstacijai jābūt ar Linux

By Kim Brebach, 13 reasons why Linux should be on your desktop

Rakstā "13 iemesli, kāpēc Linux nevar būt jūsu darbstacija", mēs apskatījām Linux no mārketinga puses. Šajā rakstā mēs noteiksim, kāpēc šis produkts zeļ un plaukst, neskatoties uz tā grūto bērnību.

Dažus gadus atpakaļ, Linux darbstacija bija piņņains tīnis ar pusgatavām idejām. Šodien mēs redzam izskatīgu, labi ģērbtu pieaugušo, kas pārliecinoši veic visdažādākos uzdevumus, un pat rāda dažus interesantus stiķus. Mums vairs nav jādod atlaides viņa savādajai uzvedībai un ģērbšanās stilam.

Laiks ir ļoti piemērots. Windows Vista ir Vāgnera opera, kas vienmēr sākas ar kavēšanos, pārāk vēlu beidzās, un tiek sabojāta ar skatuves dēļu krakšķiem no aktieru svara. Tai pat laikā Mac OS X Leopard ir vēls šovs ekskluzīvā naktsklubā, kur dzērieni arvien ir pārāk dārgi. Linux darbstacija ir bezmaksas izrāde parkā, ielas pretējā pusē — auditorijai tas rada dažas neērtības, toties piedāvā milzum daudz jautrības.

Pirmais izaicinājums ir dabūt biļetes, jo jūs nevarat vienkārši izvēlēties savu jauno datoru un  atzīmēt Linux kā vienu no programmatūras izvēlnēm ¹. Labā ziņa ir tā, ka Linux uzstādīšana vairs nav tik liels izaicinājums, kā atoma dalīšana. Ar vairākām nobriedušām distribūcijām, kas paredzēta vienkāršiem lietotājiem, Linux piedāvātos labumus var pārbaudīt diezgan vienkārši. Un to ir gana daudz:

• Cena — Linux ir par brīvu, ieskaitot lietojumprogrammas. Microsoft ir mantkārīgs. Vista Home Premium un Ultimate maksā simtus dolāru, pat atjaunojoties no Windows XP. Lai pārietu uz Office 2007, jārēķinās ar vēl vienu dolāru žūksni.

• Resursi — Pat visbagātīgāk aprīkotais Linux distributīvs neprasa vairāk resursu kā Windows XP. Vista ir rijīga: viena lietotāja PC operētājsistēma, kuras darbībai nepieciešams 2GB operatīvās atmiņas un 15GB brīvas vietas diskā, ir pārlieku resna.

• Veiktspēja — Linux uz mana Dell Inspiron Core Duo darbojās ātrāk kā XP, vismaz par XP tikko pēc uzstādīšanas. Pēc tādas resnatūras (bloatware) izmešanas kā McAfee's smagais tanks un tā nomaiņas uz vieglsvara NOD32, XP un Linux (ar Guarddog un Clam-AV) darbojās ar līdzīgu ātrumu.

• Nav resnatūras — Linux nav reklāmtūras (adware), mēģintūras (trialware), liektūras (shovelware) un resnatūras (bloatware). Linux var darbināt tāpat, kā skatīties publisko televīziju.

• Drošība — pagājušajā gadā tika dokumentēti 48000 jauni  Windows vīrusu paraksti, un tikai 40 — Linux. Un pat tad vairums Linux distributīvu piegādā ar ugunssienām un antivīrusus (AV) programmatūru. Tādas programmas kā Guarddog un Clam-AV, protams, ir bez maksas.

• Daudzkārša ielāde — labākie Linux distributīvi daudzkāršo ielādi padara ļoti vienkāršu, ieskaitot nepieciešamo diska sadaļu veidošanu (jums tātad nevajag pirkt sadaļu veidošanu programmatūru). Windows uz mana Dell klēpjdatora vēl arvien ir neskarts pēc neskaitāmu Linux distributīvu uzstādīšanas.

• Uzstādīšana — katrs, kurš kaut reizi ir uzstādījis Windows, zina ka tā uzlikšanai no nulles nepieciešamas stundas, vai pat dienas, līdz sāk strādāt visas nepieciešamās programmas. Lai uzstādītu Linux operētājsistēmu, visas nepieciešamās lietojumprogrammas un rīkus, ir nepieciešama pusstunda. Nav vajadzīga ne reģistrēšanās, ne papīra smērēšana, ne mokošā pakotņu izpēte.

• OS pārstādīšana (reinstall) — jūs nevarat vienkārši lejupielādēt jaunāko Windows versiju. Jums jāņem CD, kas nāca kopā ar jūsu datoru, un tad lejuplādē visi ielāpi, ko Microsoft ir izlaidis kopš jūsu diska izgatavošanas brīža. Ar Linux jūs vienkārši lejuplādējat jaunāko distributīva versiju (bez kādiem papildus jautājumiem) un pieņemot, ka jūsu datu faili ir atsevišķā diska sadaļā, tos nav nepieciešams pārlikt. Jums tikai nepieciešams pārstādīt tās papildus programmas, ko pielikāt klāt distributīva standartā komplektam.

• Programmatūras uzskaite — kā vairumam Windows lietotāju, man ir pilns plaukts  ar programmatūras CD, un zem gultas piezīmju grāmata ar visiem sērijas numuriem, gadījumam, ja ko nāksies pārstādīt. Linux nav  sērijas numuru un paroļu, par ko uztraukties vai pazaudēt. Neviena.

• Programmatūras atjaunošana — Linux atjauno visu jūsu sistēmu un lietojumprogrammatūru, ja vien atjauninājumi ir pieejami tiešsaistē. Microsoft atjauninājumus piedāvā tikai savai programmatūrai, bet programmatūru, ko esat ieguvis no citiem avotiem, jums jāatjauno pašam. Uz katra no maniem PC tādu ir ap 60. Vēl elegantāk Linux ir tas, ka pēc katra atjaunojuma tas neliek jums pārstartēt datoru. XP piesienas jums katras desmit minūtes, kamēr jūs nolamājaties un pārstartējat. Ja jūs izvēlaties custom install, lai izvēlētos tikai tos atjauninājumus, kurus vēlaties, XP vajā jūs kā kašķains krancis, kamēr jūs piekāpjaties.

• Lielāka drošība — Šajos laikos operētājsistēmas ir mazāk ievainojamas kā lietojumprogrammas, kas uz tām strādā. Tāpēc no jūsu datora drošības viedokļa vitāli svarīgi ir, lai jūsu lietojumi ir svaigi salāpīti ar jaunākajiem drošības ielāpiem. Uz Windows tas ir grūts manuāls process, bet Linux tas notiek automātiski.

• Nevajag defragmentēt disku — Linux izmanto failu sistēmas, kurām nav nepieciešama diska defragmentēšana. Vista bija paredzēta NTFS nomaiņa, bet Microsoft jaunā failu sistēma nenonāca līdz gala risinājumam. Tā vietā Vista pēc noklusēšanas ir ieplānota diska defragmentēšana, bet defragmentēšana ir nepatīkams pasākums.

• Iebūvēto rīku bagātība — rīki, kas tiek piedāvāti kopā ar Windows kopumā ir diezgan viduvēji, tieši tāpēc daudzas mazas programmatūras firmas ir ērti iekārtojušās, rakstot labākus. Linux programmas ir salīdzināmas ar labāko Windows bezmaksas programmatūru, sākot ar CD rakstītājiem, foto pārvaldību, atmiņas novērošanu un diska rīkiem. PDF konvertēšana ir iebūvēta gan OpenOffice Writer, gan DTP lietojumprogrammā Scribus. Viss, kas jums jādara, jānospiež uzdevumu joslas poga. 

1. ^ Lai gan Linux darbstacijas pasaulē tirgo DELL Inspiron, bet Latvijā — Capital Neo datorus. Par Linux klēpjdatorus tirgošanu ir paziņojuši arī Lenovo un HP