Kā izvēlēties jaunu datoru

Televizors vai putekļu sūcējs, kāds tas ir nopērkams veikalā, ir diezgan gatavs darbam. Neskaitot elektrību, televizoram parasti ir jāpievieno ārēja antena (vai kabeļu televīzijas dekoders), bet putekļu sūcējam jāievieto filtrs. Ja to izdara, var sagaidīt, ka televizors rādīs dažādas programmas, bet putekļu sūcējs savāks gružus.

Tāpat cilvēki sagaida, ka dators ļaus sagatavot dokumentus (tekstu, elektroniskās tabulas, prezentācijas), pārlūkot tīmekli, skatīties foto un video materiālus. Principā datori "pa tiešo no veikala" to ļauj darīt, bet nereti lietotājiem negaidītā veidā.

Ja datoru lietotājs zina, kas ir operētājsistēma, tad parasti viņš (vai viņa) zina Microsoft Windows (ne Facebook, ne Firefox nav operētājsistēma!). Operētājsistēma nodrošina, ka datorā darbojas displejs, tastatūra, pele, printeris, tīkls u.c. iekārtas, un tajā var darbināt dažādas programmas.

Ja lietotājs zina, kas ir biroja programmatūra, tad iespējams ka viņš (vai viņa) zina Microsoft Office. Biroja programmatūra ļauj apstrādāt dažādus dokumentus (failus). Ilgu laiku dators ar (nelegāli kopētu) Microsoft Windows operētājsistēmu un Office biroja programmatūru bija faktiskais standarts.

Datori ar Windows

Datorus ar Windows 7 sistēmu tirgo no noliktavu krājumiem. Apmēram pusei no visiem jauniem datoriem ir uzstādīta Windows 8 operētājsistēma, kuras nosaukums varbūt ir pazīstams, bet izskats nebūt nav tāds.

 Vairāk kā puse datoru ir ar Windows operētājsistēmu

Šajos datoros nav Office biroja programmatūras, lai gan var būt piedāvāts uzstādīšanas vednis Office 365 uzstādīšanai. Office 365 nav jaunākā "klasiskā" Microsoft Office versija. Office 365 ir t.s. "mākoņpakalpojums", kurā jums piedāvā saglabāt savus dokumentus Microsoft piederošā datu centrā, kuram jūs piekļūstat caur tīklu, izmantojot Internet Explorer pārlūkprogrammu (faktiski tas ir Google Drive Microsoft izpildījumā). Šāda pakalpojuma labums ir tas, ka dati ir pieejami no jebkuras vietas, kur ir interneta pieslēgums, bet sliktums — ierobežots saglabājamo datu apjoms un uzticēšanās firmai, kuras iepriekšējā darbības vēsture nepierāda godīgu attieksmi pret lietotājiem. Piemēram, es (ne tikai, bet arī tāpēc, ka tas iet ar visām pārlūkprogrammām) lietoju Google Drive.

Lai ar šo datoru jūs varētu rakstīt ierastajā veidā, skatīt dažādus audio un video materiālus, jums nāksies uzstādīt vairākas papildu programmas. Šādam datoram jūs varat piepirkt klāt arī Microsoft Office biroja programmatūru, tomēr, visticamākais, tās izskats un iespējas jūs pirmajā brīdī šokēs. Kad nosūtīsiet ar to sagatavotu dokumentu savam draugam, ja arī viņš neizmantos, tādu pašu "jaunāko un skaistāko" versiju, viņš nevarēs to izlasīt. (Protams, jūs varat saglabāt dokumentu iepriekšējā Office formātā, bet tas ir jāprot!)

Pērkot datoru ar Windows, jūs maksājat naudu par sliktāku variantu, kādu varat dabūt bez papildu maksas (paskaidrojumu skatiet tālāk).

Datori ar nelietojamu operētājsistēmu (vai bez tās)

Nākamā datoru grupa ir datori bez operētājsistēmas vai arī ar FreeDOS. "Programmatūras pirātisma" apkarotāji šādus datorus sauc par pirātisma barotnēm, jo:

Lai arī FreeDOS ir atvērtā pirmkoda operētājsistēma, ko var legāli izmantot bez samaksas, tā nodrošina melnu ekrānu ar baltiem burtiem. Datora ražotājs/salicējs to izmanto datora iekārtu darbības pārbaudei. Tajā ir grūtības uzstādīt latviešu tastatūras draiverus, un, protams, tajā nevar aplūkot bildes un video. Šādu datoru ir vērts iegādāties tad, ja jūs paredzat uz paši uzstādīt savu operētājsistēmu. "Pirātisma apkarotāji" domā, ka uz šiem datoriem liek tikai nelegālu Windows, bet patiesībā ir legāli bez maksas pieejamas neskaitāmas lietojamas operētājsistēmas (vairums no tām — dažādi Linux vai BSD varianti).

Jārēķinās, ka uzstādot savu operētājsistēmu šādam datoram var būt grūtības ar iekārtu dziņiem (draiveriem). Parasti visas iekārtas uz šiem datoriem ar Linux strādā labāk nekā ar Windows, un ar Windows labāk nekā BSD. Tomēr ar visām sistēmām ir iespējams, ka nestrādā pareizā izšķirtspējā displejs, nedarbojas bezvadu tīkls u.tml.

Datori ar Linux

Šobrīd arvien vairāk datori ir pieejami ar Linux sistēmu. Arī Linux ir atvērtā pirmkoda operētājsistēma, kuru var legāli izmantot bez maksas. Tāpēc labuma/cenas attiecība šiem datoriem ir visaugstākā. Jūs ar šo datoru uzreiz varēsiet veikt visus biežāk veicamos darbus, lai arī daudzi no tiem iesākumā būs neierasti savādākā izskata dēļ.

Dažus mazdatorus (mazi klēpjadatori, netbook) piedāvā ar vienkāršotiem Linux variantiem (senāk Xandros, tagad MeeGo), kas ir līdzīgi mobilajiem telefoniem.

 Mazdators ar MeeGo operētājsistēmu

Aparatūra un savietojamība šiem datoriem ir kā PC, tāpēc uz tiem var uzlikt ērtāku (plašāk lietojamu) Linux.

Ubuntu u.c. Linux variantos kopā ar operētājsistēmu ir uzlikta LibreOffice biroja programmatūra. LibreOffice ir labāks OpenOffice — tās izskats ir kā "vecajam labajam" Microsoft Office 2000, bet darbība pārspēj Microsoft Office 2013 (piemēram, savietojamībā ar ne-Microsoft vai veciem Microsoft formātiem) un tā ir bez maksas. Ik pa laikam datorus ar Ubuntu piedāvā Dell.

 Dell dators ar Ubuntu Linux

Ja uz datora nav pati jaunākā Ubuntu versija, to atjaunot ir tikpat vienkārši, kā uzlikt atjaunojumus Windows sistēmai (un, protams, par to arī nav jāmaksā). Es rekomendēju izmantot t.s. ilgās uzturēšanas (Long Term Support jeb LTS) versiju, kas šobrīd ir Ubuntu 12.04. Ja vēlaties maksāt par tehnisko atbalstu, varat izvēlēties, piemēram, SIA "Odo" pakalpojumus.

Planšetdatori

Šogad pārdoto planšetdatoru skaits pārsniegs t.s. "personālo datoru" skaitu. No tā var saprast, ka planšetdators nav "personālais dators". Personālais dators (vienalga — uz galda, vai klēpī liekams) ir dators, kas veidots, ievērojot IBM sen atpakaļ ieviesto PC (Personal Computer) standartu. Ja dators atbalsta šo standartu, tad tam var iespraust PC paredzētu plati sistēmblokā, pieslēgt PC paredzētu tastatūru, peli, printeri, skeneri utt.

Ja jums virtuvē jau ir vairāki universāli naži, nākamo jūs varat iegādāties piemērotu mizošanai vai siera griešanai. Līdzīgi planšetdatoru parasti iegādājas tie, kam jau ir (parasti vairāki) universāli galda/klēpja datori, un tad lasīšanai un skatīšanai (t.s. "satura patērēšanai") viņi izmanto planšetdatoru.

iOS

Tehnoloģijās neizglītotiem Apple ir "ieborējis", ka planšetdators ir viņu izgudrojums. Patiesībā planšetdatoru ideja ir >40 gadu veca. Apple planšetdatoros darbojas iOS operotājsistēma, tā ir līdzīga Linux (jo gan Linux, gan iOS ir Unix paveids). Angliski runājošajā pasaulē uzskata, ka tā just works, bet patiesībā tajā nav daudz, kam strādāt. Piemēram, nevar uzstādīt ierasto latviešu burtu rakstīšanu, nemaz nerunājot par pareizrakstības pārbaudi.

Android

Citos planšetdatoros parasti ir Android Linux variants. Android ir vienkāršots Linux, kas pietiekami ātri strādā uz mazjaudīga datora (t.i. telefona un planšetdatora). Vairāk kā puse planšetdatoru darbojas ar Android (lai gan versijas ir diezgan dažādas). Tāpēc vairums jauno pakalpojumu un programmu vispirms parādās Android nevis iOS datoros.

Windows

Īpaši meklējot var atrast Microsoft Surface planšetdatoru ar Windows RT sistēmu. Planšetdators ar Windows RT operētājsistēmu arī ir liels viedtelefons.

Windows RT ir paredzēta datoriem ar ARM procesoru, kas nav PC! Nesen ir izlaisti arī Microsoft Surface Pro datori, kas ir PC ar planšetdatora izskatu un pievienojamu/noņemamu tastatūru. Ja neskaita Windows 8 dīvainības (ar papildu darbu to var padarīt līdzīgu Windows 7), tad uz Pro datora darbojas visas standarta Windows paredzētās programmas.

Ko izvēlēties

Pie galda

Ja jūs paredzat strādāt, sēžot pie rakstāmgalda, tad lētākais (un arī darbam ērtākais!) variants vēl arvien ir galda dators (sistēmbloks) ar displeju, tastatūru un peli. Es rekomendēju pirkt datoru bez operētājsistēmas, un uz tā uzstādīt Ubuntu saviem spēkiem. Ja nevarat attiekties no Windows, bet nesteidzaties, iesaku uzgaidīt, kamēr Microsoft izlaidīs atjaunotu Windows 8.1 versiju, kas izskatīsies kā Windows 7.

Darbam kustībā

Ja paredzat kustēties un darīt vairāk, kā tikai lasīt ziņas un skatīt smieklīgus video, tad izdevīgākais pirkums ir atverams grāmatas veida klēpjdators (ar 13 — 15 collu displeju) vai t.s. tīmekļa dators (ar 9 — 11 collu displeju) un tastatūru. Šie datori atbilst PC standartam — uz tā var darbināt biroja programmatūru pievienot PC savietojamas iekārtas, utt. Šo datoru pārnesot mājās, jūs varat tam pieslēgt ārēju displeju, tastatūru un peli, un izmantot to kā dārgāku galda datoru. Pieslēgtā ekrāna izšķirtspēja var būt daudz lielāka par datorā iebūvētā ekrāna izšķirtspēju (piemēram, Linux standarta konfigurācijā uztur 32000×32000 punktu izšķirtspēju).

Datoriem ar 9 — 10 collu ekrānu ir mazi un ērti. Tos var lietot gultā kā planšetdatorus, tiem ir patīkama cena, ilgs baterijas darbības laiks (6 — 8 stundas). Trūkums ir tas, ka intensīvam skaitļošanas darbam (piemēram, aprēķini lielās tabulās vai datu bāzēs) tie ir palēni un neatbalsta virtualizāciju.

 Mazdators kā galda dators ar Ubuntu Linux operētājsistēmu

Es senāk izmantoju 16" Dell Studio, bet tagad 15" Dell Vostro (ar jau uzstādītu Ubuntu, ko gan pārinstalēju atbilstoši savai gaumei). Tas ir neliels, bet jaudīgs, tāpēc baterija iet kādas 3 — 4 stundas.

Nerekomendēju iegādāties klēpjdatoru ar ekrānu virs 15 collām. Salīdzinot ar atsevišķi izvietotu displeju, tastatūru un peli, tas tik un tā ir neērts, bet to ir grūti pārvietot (liels un smags) un tam ir mazs baterijas darbības laiks.

Stilam

Ja uzskatāt datoru par stila preci, Apple jums piedāvā plašu klāstu ar iPhone un iPad:

*Apple stils visos izmēros*

Ņemiet vērā, ka pēc 1 — 2 gadiem pirksiet jaunu, jo: 1) jūsu iegādātais modelis vairs nebūs modē, 2) tie ir praktiski neremontējami. Tiem nevar nomainīt bateriju, nevar paplašināt operatīvo atmiņu (RAM) vai pastāvīgo atmiņu (disku), un pat nomainīt saplīsušo stiklu var tikai darbnīcā. Visas pieslēdzamās iekārtas pirksiet no Apple par Apple cenu (ja ir lētāka alternatīva, tad Apple to aizliedz ar tiesāšanos). Bet kas gan ir cena, ja svarīgs ir stils?

Izklaidei

Android planšetdatori ir labāk savietojami un plašāk pielietojami. Tomēr, ja jūsu darbs nesastāv tikai no lasīšanas un e-pasta pārsūtīšanas, tad darbam tas nebūs īpaši ērts. Galvenā vaina ir tā, ka rakstīšana uz planšetdatora ekrāna nav ne precīza (jūs bieži kļūdisities ar pieskaršanos vajadzīgajā ekrāna vietā), ne arī ērta (jo tajos garos/mīkstos burtus iegūst kā telefonos). Savukārt, pievienot planšetdatoram ārējas iekārtas ir sarežģīti, jo nav ieviests vienots standarts.

Nākotnē

Paredzams, ka šogad Jolla un Canonical izlaidīs mobilos telefonus ar "kārtīgu" Linux, nevis Android. Tad jūs potenciāli uz šāda telefona varēsiet darbināt visas programmas, kas iet uz Linux (priekšstatam skatiet Linux instrukcijas), tomēr ar PC paredzētu iekārtu pieslēgšanu tik un tā būs grūtības (telefona savietošanai ar citām iekārtām nepieciešama katram ražotājam sava ligzda jeb ports).